FOTO: Rīgas pils dzēšanā visvairāk cietis Vēstures muzejs (papildin.) 22

Ārkārtas preses konference Kultūras ministrijā par ugunsgrēku Rīgas pilī faktiski nenotika, bet bija sēde aiz slēgtām durvīm, pēc tās plašāka informācija netika sniegta. Attēlā: Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce (no labās) sarunā ar KM valsts sekretāru Uldi Lielpēteri. Foto: Inga Nestere, F64
Print Friendly, PDF & Email

Kultūras ministre: Ugunsgrēks muzeja krājumiem neatgriezeniskus bojājumus nav nodarījis

Naktī Rīgas pilī notikušais ugunsgrēks tā kompleksā esošajiem muzeja krājumiem neatgriezeniskus bojājumus nav nodarījis, piektdien sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Apdraudētākās ekspozīcijas pārvietotas uz drošām telpām, bet uguns nodarīto seku apzināšana patlaban vēl turpinās.

No dzēšanas darbiem visvairāk cietis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kuram tur atradās aptuveni miljons vērtīgu objektu, no tiem cietuši aptuveni 40 000, bet tie nav cietuši neatgriezeniski. Rakstniecības un mūzikas muzejam krātuvē atradās 900 000 eksponātu, no kuriem ūdens skāris 20 000 vienību. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums nelaimē nav cietis ne no uguns, ne ūdens.

Piektdienas pēcpusdienā vēl nebija izlemts, vai muzeja eksponātus vedīs prom no muzejiem, atzina kultūras ministre. Kopumā pastāv divi varianti. Pirmais no tiem paredz pilnīgu Vēstures muzeja, Nacionālās mākslas muzeja un Rakstniecības muzeja eksponātu izvākšanu no Rīgas pils remonta laikā. Otrs variants paredz izvest tikai tos eksponātus, kas ir cietuši ugunsgrēkā. Piemēram, Rakstniecības muzejā no 90 000 materiāliem cietuši ir 20 000. Tiesa, postījumi nav neatgriezeniski un visus eksemplārus ir iespējams restaurēt.

Tas ir atkarīgs no tehnisko ekspertu slēdzieniem – vai būs nepieciešama pilna evakuācija vai arī būs iespējams daļēji turpināt strādāt esošajās telpās. Pilnas evakuācijas gadījumā tie varētu būt apmēram 3,3 miljoni latu, tā ir ļoti ievērojama summa. Ja muzeji daļēji varēs saglabāt darbību esošajās telpās, tad izmaksas būs krietni mazākas.

Tam, ka muzeju krājumi pils restaurācijas laikā netika aizvesti no ēkas, esot divi iemesli – tam nav piešķirts pietiekams finansējums un Rīgā nav gatavu, piemērotu telpu, lai šo kultūras mantojumu pienācīgi izvietotu.

Jebkurā gadījumā Kultūras ministrija iecerējusi valdībai prasīt papildu līdzekļus eksponātu pārvešanai. Kultūras ministre arī norādīja, ka tagad varot redzēt, kur „noved mūžīgā taupība”.

Savukārt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis LTV ziņām šovakar pēc Rīgas pils fragmentāras apsekošanas stāsta, ka pils Baltajā zālē griesti ir iebrukuši un tātad – zaudēti. Svētku zālē, pēc viņa teiktā, esot vairāk saglabājies nekā eksperti prognozējuši, vērojot ugunsgrēku. Cik var  spriest Dambis, zālei ir iebrucis viens stūris. Arī Sūtņu zālei griesti esot veseli, bet tā dzēšot ir ļoti salieta ar ūdeni. 

Dambis LTV teica, ka eksperti rūpīgāk ar to, kas zudis un kas saglabājies pēc ugunsgrēka iepazīsies pēc Jāņiem, darbus turpināšot otrdien, kad savu darbu būs paveikuši izmeklētāji. Tad viņiem palīgā nākšot arī Lietuvas kolēģi.

Dambis Ir.lv teica, ka nevajadzētu no ēkas nest laukā būvgružus, jo tā varot iznest un zaudēt kādas kultūras un mākslas vērtības, kas ir cietušas.

Rīgas pils ugunsgrēks pēc 16 stundu darba šodien plkst.14.21 ir pilnībā likvidēts, paziņoja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Šembele.

Vīķe-Freiberga pārmet neieinteresētība kultūras mantojuma saglabāšanā

Neieinteresētība kultūras mantojuma saglabāšanā ir bijusi kopš neatkarības atjaunošanas, komentējot ugunsgrēku Rīgas pilī, TV3 ziņām sacīja bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

“Pie tā, ka ugunsgrēkā cietis nacionālais kultūras mantojums, ir vienādi vainīgas visas līdz šim valdījušās raibās koalīcijas. Līdz šim nekas nav darīts, lai šīm vērtībām nodrošinātu atbilstošus glabāšanas apstākļus. Esmu satriekta un sašauta,” sacīja Vīķe-Freiberga.

Viņa piebilda, ka viņas prezidentūras laikā pilī nav bijis atļauts pat pārkrāsot sienas, kamēr telpās atradušās muzeju vērtības, taču tagad veikti ievērojami rekonstrukcijas darbi, neizvācot no pils muzeju krājumus.

Demakova: Nedrīkstēja sākt pils remontu, nepārvietojot krājumus

Nebija pieļaujami sākt Rīgas pils remontdarbus, kamēr nebija pārvietoti muzeju krājumi, aģentūrai LETA sacīja bijusī kultūras ministre Helēna Demakova. Pēc mākslas vēsturnieka, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša lūguma Rīgas dome ir gatava uz dažiem gadiem piedāvāt drošas telpas Rīgas pils muzeju krājumu glabāšanai. Savukārt Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce Latvijas Radio šodien teica, ka muzeja mākslas krājumi, kas glabājušies pilī, nav bijuši apdrošināti.

Demakova uzsvēra, ka pils rekonstrukciju nedrīkstēja sākt pirms krājumu pārvietošanas. “Jūs varat iedomāties, ka Vācijā, Anglijā vai vēl kaut kur sāktu vecas, nolietotas pils, kas ir avārijas stāvoklī, remontu un tur paliktu viņu nacionālie dārgumi?” retoriski vaicāja bijusī ministre.

Demakova norādīja, ka kāds ir akceptējis to, ka muzeju krājumi paliek pilī, sākoties rekonstrukcijai. Pēc viņas domām, Kultūras ministrijas (KM) Muzeju nodaļas vadītājam Jānim Garjānim bija jāraksta dienesta ziņojums ministrei par to, ka tāda situācija nav pieļaujama. “Ja viņš to dienesta ziņojumu nav uzrakstījis, tad viņa galvai gan ir jākrīt, jo šāda prakse nav pieļaujama,” pauda Demakova.

Bijusī politiķe skaidroja, ka krājumu nebija, kur pārvietot, jo netika izbūvētas Pulka ielas krātuves. Demakova piebilda, ka tad nevajadzēja sākt arī Rīgas pils rekonstrukciju, kamēr nebija krātuvju, kur pārvietot muzeju krājumus.

Saskaņā ar Demakovas teikto laikā, kad viņa bija kultūras ministre, tika pilnībā pabeigts tehniskais projekts Pulka ielas krātuvēm, tomēr krīzes laikā apstādināja programmu “Mantojums 2018”, un nākamajiem ministriem esot bijuši citi prioritārie objekti. Demakova uzskata, ka apstādināt Pulka ielas krājumu krātuvju projektu bija leģitīmas tiesības un nevajag tā laika valdībai pārmest, ka tās nav uzbūvētas.

“Moments, kas tagad ir uzmanības vērts, kā varēja sākt rekonstrukciju pilī, kad nebija pārvietoti eksponāti,” akcentēja Demakova.

Muzeju krājumi nav bijuši apdrošināti. Tas tiekot darīts vien tad, kad muzeju darbi ceļojot uz ārzemēm, Latvijas Radio teica Māra Lāce. Arī Garjāns radio apstiprināja, ka finanšu trūkuma dēļ muzeju vērtības netiek apdrošinātas, jo tad, kad sadegtu kāds unikāls Raiņa darba manuskripts, neviens apdrošinātājs nespētu segt šo zaudējumu.

Muzeju krājumam neatgriezenisku zaudējumu nav, radio šodien teica Kult;uras ministrijas pārstāvis Garjāns, tomēr pastāstot, ka muzeju vērtības ir cietušas ugunsgrēka dzēšanas laikā un turpmāk būs liels darbs restauratoriem. Garjāns skaidroja, kāpēc, sākot pils rekonstrukcijas darbus, muzeju krājums netika pārvietots uz citām telpām.

„Uz pili mēs skatāmies kā uz vienu ēku, bet īstenībā pils ir sadalīta divās daļās. Ir pils daļa, kurā atrodas muzeji, un ir prezidenta daļa. Remontdarbi šobrīd notiek nevis muzeju, bet prezidenta daļā. Remonts muzejus neskar, līdz ar to pārvietošanas jautājums, protams, vienmēr ir bijis aktuāls. Tāpēc paralēli pagājušā gadā pieņemtajam valdības lēmumam par Rīgas pils otrās kārtas – šīs te muzeju daļas rekonstrukciju kā neatņemama sastāvdaļa sekoja arī lēmums par finansējuma piešķiršanu Pulka ielas krātuvju kompleksa izveidei,” skaidro Garjāns.

Jautāts, vai Garjāns redz savu vainu par notikušo, KM Muzeju nodaļas vadītājs atzina, ka jūtot „pilnā mērā” un tā izpaudīsies „dziļā nožēlā”, taču atkāpties no amata viņš negrasās. To lems valsts sekretārs un Kultūras ministrijas vadība, teica Garjāns.

Vēstures muzeja darbinieki: No iespējamā ļaunuma ir noticis labākais

Lai turpinātu glābt vērtīgos muzeja priekšmetus, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) darbinieki jau atkal ir ielaisti muzeja telpās, kas pēc naktī Rīgas pilī notikušā ugunsgrēka ir pilnas ar ūdeni.

LNVM direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte aģentūrai LETA sacīja, ka muzejā Izstāžu zālē nesen tika atklāta izstāde “100 Latvijas vēstures relikvijas”, kuras eksponāti jau nakts laikā ar ugunsdzēsēju palīdzību tikuši pārvietoti uz citām telpām, lai pēc iespējas mazāk ciestu šie unikālie priekšmeti.

“No iespējamā ļaunuma ir noticis labākais. Naktī Rīgas pilī bija briesmīgs ugunsgrēks, un tas varēja pārmesties arī uz to mājas jumta daļu, kurā atrodas muzejs, taču par laimi tā tas nenotika. No tiešas ugunsnelaimes muzeja darbi nav cietuši, taču daudzas muzeja telpas pēc ugunsgrēka dzēšanas ir salietas ar ūdeni. Atsevišķas glabātuves ir cietušas vairāk,” sacīja Meinarte.

Patlaban visi muzeja darbinieki, tajā skaitā restauratori, ir iesaistījušies, lai no salijušajām telpām vērtīgos darbus nogādātu uz sausām telpām. Muzeja pārstāve akcentēja, ka tas būs laikietilpīgs darbs, taču visi darbinieki dara visu iespējamo, lai glābtu neglābjamo.

Restauratori strādā, un aplēses, kādi varētu būt zaudējumi, patlaban vēl nav zināmas.

Meinarte skaidroja, ka muzeja kolekcija nav apdrošināta, jo tādiem mērķiem Latvijai nav naudas. “Situācija ir slikta, bet mēs strādājam operatīvi, lai mazinātu un novērstu zaudējumus,” piebilda LNVM direktora vietniece krājuma darbā.

Muzeju darbinieki Latvijas Radio izteica arī pārmetumu valdībai, kas ir atbildīga par to, ka uz pils remonta laiku netika piešķirti līdzekļi, lai uzceltu drošu krātuvi, kur glabāt muzejos esošās vērtības.

Rīgas pils ēku kompleksā atrodas lielākā daļa jeb 95% no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, sacīja muzeja Mārketinga daļas vadītāja Aija Lūse. Viņa skaidroja, ka no ugunsnelaimes krājums nav cietis, bet lielākie draudi ir ūdens, kas joprojām turpina tecēt, tādēļ darbinieki ar plēvēm mēģina nosegt muzeja krājuma vērtības. Rīgas pils ēku kompleksā glabājās grāmatas, plates, diski un citas muzeja vērtības. Lūse teica, ka svarīgi ir muzeja krājumu pasargāt no ūdens, tādēļ tas tiek segts ar plēvēm, kā arī daļu no krājuma nes uz Pils ielu 2. Muzeja pārstāve minēja, ka arī Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums nav bijis apdrošināts.

Prezidents: Tā ir nacionāla nelaime

Ugunsgrēks Rīgas pilī ir nacionāla nelaime un tā rezultātā stipri bojātas vēsturiskas vērtības, piektdien sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš pats klātienē bija ieradies novērtēt situāciju pēc notikušās nelaimes. Bērziņš vēl vakar vakarā bija devies garām Rīgas pilij, bet jau pirms plkst.23 viņš saņēmis īsziņu, ka Rīgas pils jumts ir ugunīs. “Man vakar bija ļoti smaga diena, garāka par 13 stundām. “Es domāju – tas tik man vēl bija vajadzīgs!” savas pirmās emocijas pēc īsziņas saņemšanas raksturoja Valsts prezidents.

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) aģentūrai LETA sacīja, ka pašvaldība muzeju krājumu uzglabāšanai varētu piedāvāt agrāko skolas ēku Skuju ielā 29, kur līdz šā gada aprīlim uz kultūras pils “Ziemeļblāzma” remonta laiku bija pārcēlusies “Ziemeļblāzma”.

Pašlaik ēka ir tukša, un pašvaldība domā, kā to izmantot tālāk. “Ņemot vērā notikušo nelaimi, esam gatavi šo piedāvāt nekavējoties un jau šodien to parādīt,” sacīja Burovs.

Vienlaikus Īpašuma departaments plāno būvniecības pārvaldes vadībai un pašvaldības īpašumu apsaimniekotājam “Rīgas serviss” uzdots pārbaudīt visas galvenās sabiedriskās ēkas, kurās notiek būvdarbi un kurās ir koka pārsegumi, un lemt par ugunsdrošības pasākumu pastiprināšanu.

Tāpat izglītības iestāžu vadītāji tiks aicināti vēlreiz pārbaudīt ēku bēniņus, atbrīvot tos no grāmatām un krāmiem, kā arī būvgružiem un, ja nepieciešams, šajā procesā vērsties pēc “Rīgas servisa” palīdzības.

Īpašu uzmanību pašvaldība pievērsīs lielajiem objektiem, kuros patlaban notiek apjomīgi rekonstrukcijas darbi – Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, pamatskolai “Rīdze” un Oskara Kalpaka daiļamatu pamatskolai.

Pašvaldība turpmāk būvobjektos sekos, lai darbu veikšanas gaitā objektiem būtu iespējams piekļūt ar operatīvo transportu. Burovs ceturtdien, vērojot Rīgas pilī notiekošo ugunsgrēku, konstatējis, ka ugunsdzēsēju mašīnas pils pagalmā nevarēja iebraukt vārtu zemo griestu dēļ, gan arī tāpēc, ka izrakts pils pagalms.

Kā ziņots, vakar vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, ko pēc vairāk nekā piecu stundu aktīva darba izdevies lokalizēt ap plkst.4. Nopostīta ap 3200 kvadrātmetru liela platība.

(papildināta ar foto un jaunākajām ziņām)

 

Komentāri (22)

mjantons 21.06.2013. 14.03

Interesanti, no kā Demakova ieguva ekspertīzes rezultātus par ugunsgrēka iemeslu vai iemesliem? Krājumi tur bija un ir jau ilgu laiku. Arī nelaime varēja atgadīties jeblurā laikā. Svarīgākais ir, ka novērošanas, signalizācijasm, mobilizācijas un glābšanas sistēmas darbojas laikā un efektīgi. Tas gan maksā naudu un prasa labus resursu pārvaldītājus. Ja rekonstrukcijas darbi ir uzsākti pēc lētākā iepirkuma principa, tad bija jābūt divkārt uzmanīgiem. Vienalga, pēc šī negadījuma konkrētiem celtniekiem ir jāmoblizējas un jāatdara maki – Rīgas pils nevar palikt ar nesakoptu ārieni ieejot Eiropas kultūras gadā.
Ugunsdzēsēji ir drosmīgi ļaudis un pelnīšu visas uzslavas. Patiesi bija skumji noskatīties, kā viņu 4-5 ekipāžas braukāja pa Rīgas ielām meklējos sakarīgas ūdens pieslēguma vietas.
Prieks par to ka asās mēles un pirkstiņi nav apdeguši! Indīgo komentāru straumīte ar putām un necemzētiem vārdiņiem neapsīkst.
Tiem, kuriem vesela psihe un piemīt pašcieņa, novēlu lustīgu līgošanu. Pils būs vēl smukāka! Un prezidentam jauna laba rakstāmgalda kopija arī. Līgo!

+13
-1
Atbildēt

2

    Kârlis Kleins > mjantons 21.06.2013. 14.11

    Viendzimuma laulību propagandētāja Pabrika komandētā militārā policija, kas veica Rīgas pils apsardzi, gan visu nogulēja. Par ugunsgrēku paziņoja nejaušs garāmgājējs. Apsargiem jau jābūt arestētiem. Bet Latvijā tas nenotiks.

    +1
    -10
    Atbildēt

    0

    dace_ampermane > mjantons 22.06.2013. 17.19

    vai tu nevari kaut ko vairāk pastāstīt par Pabrika aktivitātēm viendzimumu laulību sfērā? bija tāda organizācija TASS padomju laikos, kura melus sacerēja 🙂

    +2
    0
    Atbildēt

    0

ieva_ziema 21.06.2013. 13.34

Pašlaik nosaukt vienu atbildīgā ierēdņa uzvārdu gan neliekas prātīgi, jo jābrīnās, ka eksperti, kas tagad zina, kā nevajadzēja darīt, nekomentēja ziņu par nepieciešamību krājumu pārcelt uz drošākām krātuvēm vēl pirms remontdarbu uzsākšanas…
Tomēr zināma atbildība muzeju nozarei KOPUMĀ jāuzņemas par to, ka kārtējo reizi bezkritiski tiek pieņemti dažādi paradoksāli rīkojumi, nepaužot viedokli. Vismaz tāpēc, lai šis viedoklis būtu pausts un sabiedrība un lēmumu pieņēmēji to būtu dzirdējuši, pat ja nav ticības, ka tas spēj ko ietekmēt. Lai vēlāk no malas notikumus vērtējošam ekspertam neienāk prātā kādu konkrētu “neizdarītāju” nosaukt…

+8
0
Atbildēt

0

buchamona 21.06.2013. 18.09

…Jebkurā gadījumā Kultūras ministrija iecerējusi valdībai prasīt papildu līdzekļus eksponātu pārvešanai. Kultūras ministre arī norādīja, ka tagad varot redzēt, kur „noved mūžīgā taupība”….+++ tā taupība ir nosacīta. Lasīju, ka no valsts budžeta Rīgas satiksmē šogad ieskaitīs 3 miljonus latus – lūk arī nauda eksponātu pārvešanai, krātuves telpu iekārtošanai utt, un tas tikai tas par ko visvairāk runā – Ušakova brīvbiļetes, ir taču valsts līdzfinansējumi Rīgai, kuri nav tik ” populāri”, kā tramvajs ” par velti”.

Es te netaisu ” politiku” no šitās traģēdijas, es rakstu vienkārši no praktiskās puses, kā vajadzētu risināt problēmas, kuras ir saistītas ar latviešu tautas kultūras mantojuma sargāšanu.

+7
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu