Stalts: Pietiek dziedāt, vajag tiesiskumu sakārtot

Saeimas izmeklēšanas komisijas Ķemeru situācijas izvērtēšanai vadītājs Dāvis Stalts runā par «maksātnespējas administratoru mafiju» Latvijā

Sazvanoties par šo interviju, jūs sacījāt, ka cilvēki ir nobijušies – «lec nost», runājot par problēmām maksātnespējas procesos un Ķemeru sanatorijas jautājumā. No kā viņi ir nobijušies?

Maksātnespējas administratoru patvaļa savā ziņā jau ir izaugusi kā liels, prettiesisks burbulis, kurš tagad draud plīst. Tie burbuļa spridzinātāji, kas viņam ir uzdūrušies – piemēram, mēs – to nebijām plānojuši darīt. Es, godīgi sakot, biju domājis vienkārši atrisināt Ķemeru sanatorijas likteni. Bet tad sapratu, ka bez lielas, lielas cīņas to neizdarīt.

Mēs jau patiesībā nezinām, cik liels tas burbulis pa šiem gadiem izveidojies, kopš maksātnespējas likums tika aktīvi lobēts. Man arī nav tik liela parlamentārā pieredze, lai spētu izsekot visam darbam Juridiskajā komisijā, kurā likums ir bijis n-tos gadus. Cik es saprotu, ir bijusi milzu cīņa par to, lai maksātnespēja notiktu tiesiski, bet no šo te administratoru grupējumu puses – lai tas notiktu prettiesiski.

Kas par to liecina?

Par to liecina aktuālā maksātnespējas likuma redakcija, kurā ir ļoti daudz dažādas īpatnējas normas un tas [likums] faktiski ir interpretējams ļoti dažādi – ne par labu uzņēmējiem. Maksātnespējas administratoriem faktiski ir visplašākās pilnvaras, lai paralizētu uzņēmēju iespējas atjaunot savu uzņēmumu darbību, tikko šie administratori kopā ar kādiem fiktīviem vai mazāk fiktīviem kreditoriem ir nolēmuši šo darbību apturēt.

Kāpēc šāds likums ir pieņemts?

Tapēc, ka acīmredzami tur apakšā stāv milzu nauda, milzu ietekme Latvijā.

Kam pieder šī ietekme?

Šī ietekme ir grupējumiem, kuriem ir savi tiesneši, savi policisti un savi politiskie pārstāvji. Es domāju, ka dažādās politiskās partijās, bet es nezinu tieši kuri.

Kurās partijās?

Es domāju, ka vairākās šobrīd esošajās koalīcijas partijās. Nacionālajā apvienībā (NA) pavisam noteikti – viņi neslēpjas. Par pārējām es varu izteikties tikai pieņēmumu formā. Vārdus es nevaru nosaukt. Bet man šķiet gaužām dīvaini, ka Saeimas Juridiskā komisija visu šo laiku pieļāvusi kaut kādu mahināciju vai tāda veida likuma interpretāciju virzību caur Saeimu. Tomēr viņiem vajadzēja to redzēt. Neba es, nebūdams jurists, būšu atvēris visiem pēkšņi acis. Nu, tas ir smieklīgi. Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), kā KNAB mājaslapā var redzēt, tagad ir ieskaitīta summa. (Acīmredzot domāts fakts, ka maksātnespējas administrators Māris Sprūds šā gada 26.martā ziedojis 10 000 latu ZZS – red.)

Vai “Vienotība” arī ir atbalstījusi šo administratoru lobiju?

Man liekas ļoti jocīga situācija. Es šobrīd jūtu ļoti lielu atbalstu visās šajās [izmeklēšanas komisijas] darbībās no “Vienotības”. Maksātnespējas administratori veic lielus uzbrukumus “Vienotībai” kā galvenajiem, kas viņus mēģina apturēt. Man nav izskaidrojama – varbūt ir iepriekš bijusi kāda sadarbība starp bankām un šiem administratoriem, kas ir bijusi savstarpēji regulēta un tādā veidā viņi ir «dīlojuši», kur, ko un kādā veidā mēs šajā valstī varam paņemt, ko nevaram paņemt. Un šādai varai – ja apvienojas šīs varas, tad tam nav spējīgs pretoties neviens Latvijā.

Kam tad reāli pieder tā vara? Nosauciet cilvēkus.

Visiem zināms viens grupējums, kas ir Māra Sprūda maksātnespējas administratoru grupējums. Māris Sprūds aktīvi ir komunicējis ar NA visu šo laiku jautājumos, kas ir bijuši saistīti ar viņam vajadzīgajiem likumprojektiem. Es personīgi neesmu ar viņu tik daudz komunicējis, bet arī pāris reizes. Jo sākumā jau es tos apmērus nezināju. Godīgi pateikšu – tad, kad mums notika kaut kāda ārkārtas valdes sēde Antonijas ielā 7 [kur praktizē Sprūds un virkne citu maksātnespējas administratoru], es nezināju, kas tur tika [darīts].

Kad tās notika, cik bieži?

Es personīgi esmu bijis vienā tādā. Cik bieži kādi citi tikušies, es nemācēšu pateikt. Esmu vienā tādā bijis un tas bija kaut kad šīs Saeimas sākumperiodā. Bija vēl vasara.

Par ko jūs lēmāt, kas tajā piedalījās?

Ko mēs lēmām – neatceros, bet tajā piedalījās gandrīz visi valdes locekļi.

Vai piedalījās arī cilvēki, kuri nav NA valdē?

Nē. No sākuma man bija ar viņiem normāla komunikācija, bet tad ātri vien es identificēju, ka tas ir kārtējais ekonomiskais grupējums ar savtīgām interesēm.

Kādā veidā jūs to identificējāt?

Nav jau grūti šādus cilvēkus identificēt. Man ir rūdījums. Savulaik esot Pilsoniskajā savienībā, mēs toreiz bijām procesā, apvienojoties “Vienotībā”. Nav tās patīkamākās atmiņas, kā es mēģināju atturēt Pilsonisko savienību no apvienošanās ar “Jauno laiku” un SCP [Sabiedrību citai politikai], jo man likās nepieņemami [par finansēm atbildīgā JL vadības komandas pārstāvja Edgara] Jaunupa kunga uzstādījumi un tas, kādā veidā viņš redz Latvijas attīstību. Tas bija tas pats variants, kas šobrīd ir šis maksātnespējas administratoru grupējums. Es neredzu viņos īpaši lielas atšķirības – šajos ekonomiskajos lobijos, kas jau sen ir pārkāpuši jebkura lobija slieksni un kļuvuši koruptīvi. Šie visi necaurspīdīgie iepirkumi un visas tās lietas, kas saistās ar tiesiskumu, ar caurspīdīgumu – par to mēs visi it kā iestājamies, bet tanī pašā laikā mūsu partijās ir tādas cilvēku kategorijas, kuras to drīkst darīt, un mēs apkarojam tādas pašas [grupas] tikai citās partijas, kuras to nedrīkst darīt.

Kā jūs to pats personīgi uzzinājāt un kāpēc tam visam neseko pārējo biedru reakcija?

Es par to uzzināju, iegūstot arvien jaunu informāciju par Ķemeru sanatorijas materiāliem, tiekoties ar [advokātu, bijušo “Ominasis Latvia” pilnvaroto pārstāvi] Artūru Spīguli. Viņš mums – Romualdam Ražukam un Saeimas Pieprasījumu komisijai – atsūtīja vēstuli, kurā bija aprakstīta [situācija], gan pieminēts arī Aigars Lūsis [tagadējais NA ģenerālsekretārs, agrāk ilgstoši darbojies kā maksātnespējas administrators]. Pirms tam es jau ilgstoši saņēmu no dažādiem man pazīstamiem uzņēmējiem asākas piezīmes – kāpēc esmu kopā ar tiem nacionāļiem, kuri ir saistīti ar maksātnespējas administratoru mafiju, kā varu būt ar viņiem kopā? Es sāku pētīt, kas tas tāds vispār ir, jo man nebija personīgās pieredzes ar maksātnespēju, man nebija bijusi vajadzība iedziļināties šajos jautājumos. Protams, lasīju arī jūsu publikācijas [žurnālā “Ir” par problēmām maksātnespējas procesos]. Analizēju, kādā veidā Lūša kungs un pārējie viņa tuvākie biedri – ne visi – stāstīja par cīņu, par nacionālo buržuāziju un kā mūs mēģina apkarot sliktie ārvalstu investori un visi pārējie, sākot no krieviem un beidzot ar Rietumu kapitālistiem, kuriem dažreiz roka ir spalvaināka nekā Maskavas roka, Lūša kunga vārdiem izsakoties.

Man, godīgi sakot, ļoti ātri pienāca tas atklāsmes brīdis. Vienīgais, ko es mēģināju darīt – ilgstoši mēģināju kaut kādā veidā cīnīties iekšienē, līdz beidzamajam mēģinot tur kaut ko mainīt. Protams, man tur [NA] ir kolēģi, kas mani saprot, jo paši domā līdzīgi, bet ne visi ir organizatori pēc savas dabas un ne visi spēj izšķirošos brīžos pieņemt tādus lēmumus, pēc kuriem seko vispārējs biedru nopēlums – to biedru, ar kuriem esi bijis kopā līdz tam. Man šis lēmums aiziet no frakcijas nebija grūts, jo es jau ilgstoši jutu pret sevi sagatavotu noskaņojumu, kurš bija mērķtiecīgi gatavots, lai mani izstumtu no visu biedru aprites un biedru acīs padarītu par vienīgo vainīgo, kurš tikai nepiepildījis savus personīgos mērķus, vēlmes un kaut kādas ambīcijas, mēģina sprēgāt pretī visiem, kas ir tik vienoti cīņā par latvisku Latviju.

Jūs minējāt grupas, kurām strādā tiesneši, policisti, varbūt varat minēt ko konkrētāk?

Nē, konkrētāk [nevaru], man nav vārdu, uzvārdu. Es neesmu nodarbojies ar tik detalizētu izmeklēšanu. Man ir dažādi pienestas ziņas un ļoti daudz arī dezinformācijas. Šorīd mani interesē tieši Ķemeru sanatorijas procesi un viss ap šo notikušais. Artūrs Spīgulis nosūtīja ģenerālprokuroram sūdzību, kādā veidā, viņaprāt, tiesnese Freimane [Jūrmalas tiesas tiesnese, kas pasludināja “Ominasis Latvia” maksātnespēju] ir darbojusies prettiesiski, faktiski nepieņemot zināšanai tās liecības, kuras viņš bija gatavs sniegt.

Godīgi sakot, tas, cik ļoti nopietnā cīņā es esmu iesaistījies, par to liecināja daudzu manu biedru, paziņu, kolēģu un arī tālāku paziņu brīdinājumi man.

Par ko brīdinājumi?

Kaut vai tas, – vai es maz apzinos, pret ko es esmu sācis cīkstēties. Vai es vispār zinu, ko es daru.

Jūs apzināties?

Jā, es cīnos par to, kāpēc es vispār atnācu politikā – par tiesisku valsti, kurā mēs varam garantēt mūsu valsts attīstību, ekonomisko izrāvienu un tādejādi saliedēt sabiedrību uz latviskas Latvijas pamatiem. Tas ir tas, kāpēc es nācu šajā politikā un varbūt [esmu] ideālists, bet nu es pacīnīšos.

Vai es pareizi sapratu no jūsu teiktā, ka šajā «mafijā» ir arī NA politiķi?

Mafija vai grupējums – kā to nosaukt, lai domā tiesneši vai prokurori, kuriem jau sen būtu bijis jāierosina lietas. Un jau n-tās lietas par acīmredzamiem, neslēptiem pārkāpumiem, kuri ļoti daudziem juristiem ir skaidrāki par skaidru. Vienīgais jautājums, kā teica Jūrmalas domes priekšsēdētājs Visocka kungs [LTV raidījumā “Sastrēgumstunda”], – kāpēc neviens vēl nesēž? Tas ir vienīgais jautājums.

Kāpēc nesēž?

Tas ir jautājums prokuratūrai.

Jūs administratoru grupas minējāt daudzskaitlī – nosauciet pārējās.

Tad droši vien ir jārunā detalizēti, kādā veidā tiek veidota maksātnespējas administratoru rinda, kas ir ietekmīgākās šīs rindas personas, atslēgas cilvēki, kas maksātnespējas procesos visvairāk iesaistīti. Visbiežāk pie manis ir vērsušies cilvēki, kuri dažādu apšaubāmu maksātnespējas procesu saistībā pieminējuši uzvārdu Gobzems. Protams, Māris Sprūds, protams, Aigars Lūsis. Šie trīs uzvārdi ļoti plašās aprindās saistās ar spēcīgu organizētu maksātnespējas administratoru ietekmi, kura rullē pāri visam šajā valstī. Kā tas beigsies, es nezinu, bet es ļoti ceru, ka ģenerālprokurors kopā ar prokuratūru būs pietiekami drosmīgs, lai redzētu šos faktus. Šis varētu būt kā precedents tam, ka mēs atgriežamies pie tiesiskas valsts pamatiem.

Kādu risinājumu jūs saredzat?

Maksātnespējas administratoriem ir jākļūst par amatpersonām. Iespējams, jānotiek kādam kompromisam, lai šie zvērinātie advokāti varētu pelnīt miljonus kādā citā nišā. Citādi viņi būs tik nikni, ka noslaucīs pusi no saviem pretiniekiem vienkārši tāpat. Ir pieļauta ļoti liela kļūda, ka likvidēta Policijas akadēmija, kurā sagatavoja ļoti laba līmeņa izmeklētājus. Latvijas Universitātes juridiskajā fakultātē, kurā lektors ir arī [NA līderis, bijušais tieslietu ministrs un arī maksātnespējas procesos iesaistītais] Gaidis Bērziņš, būtu jāpārskata savi mācībspēki. Vispār visiem juristiem būtu jānāk kopā tādās nopietnās koferencēs un jāskatās, kuri cilvēki ir tiesīgi ko mācīt. Kuri cilvēki pēc visām šīm nelikumībām vispār drīkstēs darboties Saeimā un darboties Juridiskajā komisijā, tas viss ir vērtējams šobrīd ļoti nopietnā līmenī.

Tajā pašā laikā tad ir jautājums, vai šim politiskajam spēkam, kuru pārstāv Bērziņš un jūsu jau pieminētais Lūsis, var uzticēt Tieslietu ministriju?

Ziniet, par Jāni Bordānu, ar kuru kopā es ienācu politikā, man nav šaubu. Es redzu, kā viņš cīnās par šo lietu. Viņam vajadzētu vairāk sabiedrības atbalsta un vajadzētu paņemt nost šo te Gaidi Bērziņu – parlamentāro sekretāru – vai Aigaru Lūsi un viņa cilvēkus ministrijā, kas ir tur salikti ik uz soļa. Neatrodos tajā ministrijā, bet ļoti labi apzinos, ka šī struktūra ir nopietni jāpatīra un tur ir jābūt atbalstam no Ministru kabineta, pārējo ministru puses.

No malas šķiet, ka jūs pats esat tāds staigātājs. Pie vieniem mazliet, pie otriem mazliet, tagad varbūt kopā ar kādiem trešajiem, vai tā ir?

Es esmu “Demokrātisko patriot” valdes priekšsēdētājs un tāds arī palikšu, es nekur neiešu. Ja mēs pievienojamies vai sadarbojamies ar kādu, tad tikai kā organizācija. Ar to bija arī lielākās problēmas NA.

NA saka – jūs bijāt ievēlēts Saeimā no šī saraksta un jums būtu tagad jānoliek deputāta mandāts.

Ko gan citu lai viņi teiktu. Es tā nedomāju. Es domāju, ka vairākiem no viņiem būtu jānoliek deputātu mandāti, klaji melojot, stāstot par to, ka maksātnespējas administratori ir cienījami valsts uzņēmēji. Tiem visiem cilvēkiem būtu jānoliek mandāti, kā viņi vispār uzdrošinās nest sarkanbaltsarkano karogu rokās un melot savai tautai.

Bet kā ir ar atbildību vēlētāju priekšā?

Atbildība vēlētāju priekšā ir jāpierāda ar darbiem, nevis runām, kaut kādiem populisma saukļiem. Ar dziesmu vakariem nepietiek, lai sakārtoru savu valsti. Mēs dziedāt protam visi – Nacionālajā apvienībā, “Vienotībā”, Reformu partijā. Visur ir skaisti dziedātāji. Ļoti daudz esam dziedājuši visu šo laiku. Pietiek dziedāt, vajag pieķerties pie nacionālās ekonomikas jautājumiem, tiesiskumu sakārtot.

(Intervijas beigas)

Man nav par ko kautrēties

Ir.lv publicē arī pilnu vēstuli no zvērināta advokāta Alda Gobzema, kuram tika prasīts komentārs par to, kāpēc intervijā Stalts, stāstot par maksātnespējas administratoru grupējumiem, piesauc arī advokāta vārdu.

„Pirmkārt, deputāta Dāvja Stalta mētāšanās ar uzvārdiem ir smieklīga savas karjeras veidošana uz citu popularitātes rēķina. Smieklīga, jo izmeklēšanas komisijas vadītājs ar uzvārdiem mētāties nepakautrējas, bet konkrētas lietas nesauc un uz izmeklēšanas komisiju mani nekad nav aicinājis, pat nav gribējis aicināt. Turklāt Stalta kungam diezin vai var būt viedoklis par mani, ja mēs nekad dzīvē neesam ne tikušies, ne pazīstami esam, ne sveicinājušies vai runājuši, pat īsti nezinu, kā minētais kungs izskatās, uz ielas noteikti neatpazītu.

Otrkārt, ja deputātam Stalta kungam ir kas sakāms par negodīgiem procesiem, tad lai liek tos galdā, nevis nodarbojas ar tukšu muldēšanu. Man tiešām nav ko slēpt, esmu gatavs runāt par jebkuru lietu, kurā esmu ņēmis dalību kā advokāts vai administrators. Mana līdzšinējā publiskā nostāja vienmēr tāda arī ir bijusi, jo man nav par ko kautrēties, es kvalitatīvi daru savu darbu un tāpēc dzīvē arī kaut ko esmu sasniedzis. Bet, kamēr ir tukša muldēšana no izmisīgi popularitāti meklējoša deputātiņa puses, nu kā es to varu komentēt? Pēdējo piecu gadu laikā salīdzinoši mazaktīvi esmu nodarbojies ar maksātnespējas procesiem, ja neskaita to, ka esmu no iznīcības paglābis divas joprojām strādājošas rūpnīcas, saglabājot cilvēkiem darba vietas, rūpnīcu aktīvs uz šo brīdi ir tikai palielinājies, manta nav ne izvazāta, ne nobēdzināta. Varam kopā rūpnīcas aizbraukt un aplūkot. Pārējās manis vestās lietas ir bijušas tā saucamie tukšie maksātnespējas procesi, to var tik vienkārši pārbaudīt taču. Pats skandalozākais pēdējos gados, kas noticis, – man ir nācies kā advokātam pārstāvēt “Landekss” intereses strīdā ar “Palink”. Arī tur lieta beigusies ar izlīgumu, kur “Palink” maksā “Landeksam” vairākus simtus tūkstošus latu, kas nozīmē, ka es kā advokāts savu darbu esmu labi izdarījis.

Treškārt, par ietekmi runājot, manuprāt, tas jau tikai ir kompliments. Būtu jocīgi, ja ietekmi pielīdzinātu kaut kādam noziegumam.

Ceturtkārt, starp citu, par mani ļoti daudz runā visu ko, jo esmu atpazīstama un sabiedriski aktīva persona. Runā, ka esmu labs tiesvedības advokāts; runā, ka esmu pats ļaunuma iemiesojums; runā daudz un dažādas valodas. Ja visu to ņemtu vērā, droši vien strādāt un dzīvot savu dzīvi neatliktu laika.

Nobeigumā. Es ceru, ka mans viedoklis tiks atspoguļots pilnībā, jo nebūs korekti, ka viena persona varēs atļauties mētāties ar vārdiem, bet otrai būs ierobežotas iespējas par to izteikties. Esmu gatavs arī plašākai intervijai, ja nepieciešams, jo man nav par ko kautrēties, ko dzīvē esmu darījis vai daru. Esmu gatavs runāt, vienmēr esmu bijis atsaucīgs un pretimnākošs – neskatoties pat uz to, ka līdz šim Jūsu redakcija ir bijusi negatīvi pret mani noskaņota redakcijai vien zināmu iemeslu dēļ.

Ar cieņu,

Aldis Gobzems”