Policija prasa tiesu piespiest “Zemgales Ziņu” žurnālistu atklāt informācijas avotu; Kupčs atsakās

Žurnālists apņēmies neatklāt savu informatoru, vismaz ne šajā lietas stadijā

Jelgavas novada domes ārpakalpojumos algotā jurista Dzintara Lagzdiņa neslavas celšanas lietā laikraksta “Zemgales Ziņas” galvenā redaktora vietniekam Edgaram Kupčam pēc policijas ierosinājuma tiesā lūgs atklāt informācijas avotu saistībā ar atklātas tiesas sēdes protokola kopijas saņemšanu, aģentūra LETA uzzināja Jelgavas tiesā.

Jelgavas tiesas priekšsēdētāja palīdze Dace Šmēdiņa aģentūru LETA informēja, ka ierosināta kriminālprocesa ietvaros Jelgavas tiesā ir saņemts procesa virzītāja ierosinājums par pienākumu atklāt informācijas avotu, kas tiks skatīts slēgtā tiesas sēdē, kurā tiks uzklausīts Kupča viedoklis.

Viņa skaidroja, ka pirmstiesas izmeklēšanas procesā saskaņā ar Kriminālprocesa likumu darbības, kas skatāmas tiesas sēdēs, izskata slēgtās sēdēs.

Kupčs aģentūru LETA informēja, ka ir saņēmis tiesas pavēsti par ierašanos uz slēgtu sēdi 4.decembrī. Viņš pastāstīja, ka skaidri nezina iemeslu, taču pieļāva, ka, ņemot vērā tiesas sēdi pirmstiesas izmeklēšanā, pēc likuma, iespējams, viņam varētu lūgt izdot informācijas sniedzēju, jo iepriekš policijai, pamatojoties uz likumu, viņš šo informāciju atteicies sniegt.

Žurnālists gan pauda apjukumu un izbrīnu, ka viņam lūdz izdot informatoru, jo informācija būtībā ir atklātas tiesas sēdes protokola kopija, kuras saturu viņš izmantojis, gatavojot apstrīdēto rakstu par Lagzdiņu. Kupčam esot bažas, ka varbūt tādā veidā ar varas pilnvaru palīdzību iegūto informāciju varētu izmantot, lai sodītu informatoru par Lagzdiņa teikto atklātā tiesas sēdē.

Kupčs skaidroja, ka neslavas celšanas lieta faktiski pamatota uz rakstu, kurā viņš atstāstījis Lagzdiņa teikto tiesā un no jurista vārdiem izdarījis secinājumus par viņa apšaubāmajām darbībām, jo “Zemgales Ziņu” šā gada 5.februāra numurā tika vēstīts, ka “tiesvedībā par parāda piedziņu viņš [Lagzdiņš] apgalvojis, ka, strādājot Valsts zemes dienestā, kādam uzņēmējam par naudu sniedzis ziņas par valstij piederošajām brīvajām zemēm”.

Ņemot vērā, ka lietas būtībā tiek izvērtēts žurnālista sniegtais traktējums, Kupčam ir šaubas par informatora atklāšanas lietderīgumu, un viņš ir apņēmies neatklāt savu informatoru, vismaz ne šajā lietas stadijā.

Minētajā “Zemgales Ziņu” publikācijā rakstīts, ka savā paskaidrojumā Jelgavas tiesai Lagzdiņš teicis: “Tajā laikā pret Mierkalna kungu bija noteiktas vairākas kratīšanas. [..] Ņemot vērā, ka man bija pieredze iekšlietu struktūrās, Mierkalna kungs lūdza manu juridisko palīdzību. Tika panākta vienošanās. [..] Tajā laikā, strādājot zemes dienestā, Mierkalna kungs lūdza par brīvajām valstij piekrītošajām zemēm viņu informēt. Mierkalns bija uzņēmējs, kura interesēs bija savā īpašumā iegūt zemi,” liecina sēdes protokols. No tā Kupčs rakstā uzsvēris valsts dienesta informācijas izmantošanu biznesa nolūkos.

Pati aprakstītā tiesvedība ir par SIA “Carrington, Hall & Hamburg” prasību pret Lagzdiņu par parāda piedziņu. “Lietā ir runa par uzņēmēja Ulda Mierkalna 40 tūkstošu latu aizdevumu, kas pa daļām izsniegts jau 2002. un 2003.gadā. Daļu no saņemtās naudas Lagzdiņš neesot atdevis, tādēļ Mierkalns, kas plašākai sabiedrībai zināms ar figurēšanu gan lielāko miljonāru, gan parādnieku sarakstos, saistības cedējis SIA “Carrington, Hall & Hamburg”, kas cēlusi prasību tiesā,” rakstīja laikraksts.

Jelgavas tiesas pārstāve aģentūru LETA informēja, ka šī civillieta pēc būtības vēl nav izskatīta un tiesvedība tajā turpinās. Patlaban ir pārsūdzēts Jelgavas tiesas tiesneses viens no procesā pieņemtajiem lēmumiem, tāpēc civillieta atrodas Zemgales apgabaltiesā.

Kā ziņots, Jelgavā iznākošā laikraksta “Zemgales Ziņas” galvenā redaktora vietniekam Kupčam piemērots aizdomās turamā statuss VP īstenotajā kriminālprocesā par neslavas celšanu, kurā cietušais ir Jelgavas novada domes algotais jurists Dzintars Lagzdiņš.

Kupčs aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms tam tika aicināts liecināt VP Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknī saistībā ar kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 157.panta 2.daļas – par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.

Lagzdiņš aģentūrai LETA iepriekš pauda neizpratni, kā gan Kupčs esot ticis pie tiesas sēdes protokola, viņam tas šķiet nepieņemami. Lagzdiņš pauda, ka avīzes publikācijā esot sagrozīts personu teiktais, tāpat esot neprecizitātes apgalvojumos par faktiem. “Tās visas bija muļķības, kas neatbilst patiesībai,” pauda jurists.

Kupčs iepriekš pauda, ka ir nobažījies par godprātīgu lietas izmeklēšanu, jo policijas inspektore – kriminālprocesa virzītāja – pratināšanas laikā vairākkārt viņam esot uzsvērusi, ka pilnīgi noteikti ir nostājusies cietušā Lagzdiņa pusē un viņas uzdevums ir savākt pret žurnālistu pierādījumus.

Kā liecina dažādu arhīvu informācija, Dzintars Lagzdiņš sniedz juridiskos ārpakalpojumus Jelgavas novada domei, un medijos minēts arī kā novada domes priekšsēdētāja Caunes pārstāvis “stirnu buku malumedību lietā”.

Malumedību skandāla gaitā portāls “Delfi”, pamatojoties uz datora datu reģistrācijas informāciju, savulaik paudis aizdomas, ka, izmantojot uz Lagzdiņa vārda reģistrētu datoru, rakstītas un sūtītas medijiem anonīmas vai arī ar citiem vārdiem parakstītas “novada iedzīvotāju” vēstules, lai nomelnotu Caunes oponentus.

Jau ziņots, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) izplatījusi paziņojumu, kurā aicina pārbaudīt Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Kristīnas Dzalbes pieņemto lēmumu pamatotību un profesionālo neatkarību, ierosinot minēto kriminālprocesu un atzīstot Kupču par aizdomās turamo šajā kriminālprocesā.