No budžeta projekta pirms tā pēdējā lasījuma Saeimā izņemtas vairākas iniciatīvas
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) aicina Latvijas likumdevējus, lemjot par 2014.gada budžetu, paredzēt tajā solīto līdzekļu palielinājumu latviešu diasporas skolu atbalstam, lai nodrošinātu latviskās izglītības pieejamību un nepārtrauktību izceļojušo latviešu bērniem un tādā veidā veicinātu diasporas latviešu iespējas atgriezties Latvijā.
„Ja Latvijas valdība atsakās atbalstīt latviešu skolas, kas ir daudzu ārpus Latvijas izceļojušo tautiešu vienīgā saikne ar Latviju un latvisko kultūru, tad lieki ir runāt par kaut kādiem reemigrācijas plāniem un cerēt uz emigrējušo ģimeņu atgriešanos,” saka PBLA izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa.
PBLA Izglītības padomes priekšsēde uzskata, ka situācija, kad katru gadu no jauna jāpierāda esošā finansējuma nepieciešamība prioritāriem un veiksmīgi sevi pierādījušiem izglītības pasākumiem uzskatāma par nepareizu un neefektīvu.
No budžeta projekta pirms tā pēdējā lasījuma Saeimā izņemtas tādas iniciatīvas kā latviešu valodas apguves nometne diasporas un reemigrējušajiem bērniem un to vecākiem, samazināts atbalsts izglītojošiem pasākumiem latviešu valodas apguves un lietojuma veicināšanai diasporā, kā arī atbalsts Austrumu diasporas bērniem to līdzdalības veicināšanai latviešu valodas nometnēs. Programmā paredzētajiem pasākumiem nepieciešamais finansējums ir 63 000 latu.
Pērn atbalsts bijis gan skolotāju atalgojumam Maskavā, sekmīgi novadīti skolotāju kursi gan Īrijā, Lielbritānijā, ASV, Kanādā un Austrālijā, finansiāli atbalstītas nedēļas nogales skolas Eiropā un dažas citos kontinentos, kā arī organizēta nometne diasporas bērniem, ko dalībnieki un eksperti vērtējuši ļoti augstu. Visas minētās budžeta pozīcijas vērtējamas kā nozīmīgs atbalsts diasporas latvietības uzturēšanai un izglītības procesiem ārpus valsts un Latvijā.
Daudzas ar izglītību saistītās sfēras uzlabojās un attīstījās tieši pēdējos divos gados, kad bija manāma Latvijas valsts ieinteresētība palīdzēt tautiešiem ārpus valsts saglabāt savu latviskumu, tika nostiprinātas saites ar Latviju un krietni uzlabojās valsts pārvaldes ierēdņu publiskais tēls ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu vidū, jo cilvēki sāka saprast, ka nav valstij vienaldzīgi, ka viņu centienus saglabāt sasaisti ar Latviju un latviskumu atbalsta arī Latvijas valsts.
PBLA uzskata, ka valdībai ir jāpilda solījumi un jāpiešķir līdzekļi pozīcijām, kas par prioritārām noteiktas valdības rīcības plānā, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam, „Rīcības plānā sabiedrības saliedētības sekmēšanai izglītības nozarē 2012.-2014.gadam”, Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2005. – 2014.gadam un Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020.gadam, kur uzsvērta nepieciešamība nostiprināt latviešu valodas prasmes ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem un ārvalstīs dzīvojošo latviešu latvisko identitāti un piederību Latvijai.
Komentāri (34)
Andris 05.11.2013. 14.29
Būsim reālisti, cien. PBLA! Pirms teju 70 gadiem, kad Rietumvācijā bija „mazā Latvija”, dīpīši dzīvoja nometnēs, no rokas – mutē, bet (gods viņiem un slava!) – vecākā paaudze darīja visu iespējamo, lai latviešu kultūrtradīcija jaunatnē nezustu.
Šodien, kad klaidā dzīvo jau ceturtā bij. dīpīšu paaudze, dzīvo nesalīdzināmos apstākļos ar situāciju šeit, „runāt par kaut kādiem reemigrācijas plāniem” patiesi ir absurdi – kādreizējo latviešu pēc-pēc-pēcnākamie 99,999 % jau ir kļuvuši par savu mītneszemju dziļi sakņotiem iedzīvotājiem, kuri i nedomā atgriezties senču dzimtenē. Un, ja runājam atklāti, visas diasporas (izņēmums – tās, kuras stingri satur kopā reliģiskā dominante) ir pakļautas asimilācijai – jau otrajā dīpīšu paaudzē par jaunatnes saziņas valodu kļuva mītneszemes valoda. Minstere iznīka, iznīka daudzas citas latviešu skolas – nebija ne ieinteresētības, ne – līdz ar to – līdzekļu. Un šodien Bostonā, kas savulaik bija viens no būtiskiem latviešu centriem Anglijā, ir … divi desmiti jauniešu un bērnu, kuru vecāki vēl runā/grib runāt latviski. Vai šajā situācijā var prasīt „paredzēt līdzekļu palielinājumu latviešu diasporas skolu atbalstam”? Ja domājam par nesen aizbraukušajiem (protams, necerot uz reālu reemigrācijas vilni), – jā. Par tradicionālajiem emigrantiem – diez vai, jo Latvijas mazo lauku skolu skolotājiem šodien daudzviet nav pat tā nodrošinājuma, kas skolotājiem bija dīpīšu nometnēs, – drošības sajūta, ka rīt būs jumts virs galvas un bērniem – pilns vēders. Tad, kad Latvijas skolu sistēma pati būs uz zaļa zara, situācija var mainīties.
Nepatīkams komentārs. Taču domāju, ka reāls.
2
kastadtas > Andris 05.11.2013. 23.32
cinīts, īsti nesapratu, vai tad Anglijā arī ir Bostona?
Vispār jau gan nekas tā pārāk iznīcis nav. Visos latviešu centros ASV, gan austrumu krastā gan rietumu krastā existē latviešu skoliņas. Gan Los Angeles, San Francisco, Portlandē, Siettlē,(nemaz nerunājot par Kursu Šheltonā), Čikāga, Bostona, Maryland, New York etc.
Skolas telpas atrodas vai nu draudzei vai biedrībai piederošās ēkās, un latvieši paši to visu financiāli uztur. Skolotāji ir bŗivprātīgi un bez algas, tāpat arī skolu direktori etc. Protams, ka tas nav viegli, jo cilēvki ved savus bērnus no lieliem attālumiem- citkārt pat 80 jūdzes.
0
aivarstraidass > Andris 07.11.2013. 20.20
Darbam ar diasporu ir jānotiek sistemātiski. Moralizēt par to, ka pēckara bēgļu nometnēs gāja vēl grūtāk un cilvēki kaut kā tomēr tika uz priekšu – nebūs pareizi. Latviešiem nu ir sava valsts – un šai valstij ir pienākums pret diasporas latviešiem. Ja no šāda pienākuma gribam atkratīties; ja mums nerūp tie tautas locekļi, kas nedzīvo Latvijā, tad varam savlaicīgi atkratīties no “valstsnācijas” Satversmes preambulā (ko piedāvā Minsteres skolas absolvents Egils Levits) – jo tad tās būtu tikai tukšas pļāpas.
Kādēļ mēs nebrīnamies par to, ka Vilis Vītols par Venecuēlā nopelnīto naudu uztur Vītola stipendiju fondu trūcīgiem Latvijas latviešiem. Venecuēlā arī tak netrūkst trūkumcietēju, kam varētu palīdzēt. Bet V.Vītolam ir svarīgs Latvijas valsts stiprums un pastāvēšana. Varbūt tādu pašu apzinīguma līmeni varētu sagaidīt arī no mūsu deputātiem un ierēdņiem? Un neviens te neapgalvo, ka par ārzemēs dzīvojošajiem, kuri mūsu valstī nemaksā nodokļus, būtu jārūpējas tādā pašā mērā kā par Latvijas pilsoņiem Latvijā. Bet ir vajadzīga valsts POLITIKA attiecībā uz diasporu; šo pašu svētdienas skoliņu attīstībai – un šai politikai ir vajadzīgi stabili resursi. Lai tā tiešām būtu valsts politika, nevis epizodiska pačabināšanās.
0
Sandra 05.11.2013. 22.38
Cien. Grosas kundze pati bija atgriezusies un padzīvoja Latvijā kādus gadiņus kopā ar saviem 3 bērniem, un tad atgriezās Austrālijā, jo Latvijā nepatika. Es uzskatu, ka cilvēkam, kas šādi rīkojies, nav morālu tiesību prasīt naudu no Latvijas valdības emigrējušo bērnu apmācībai, lai tie varētu atgriezties! Pati savējos pēc pāris gadiem aizveda atpakaļ uz dzimto Austrāliju.
2
kastadtas > Sandra 05.11.2013. 23.37
Olitaveidemane- daudziem latviešiem, kas ilgi dzīvojuši svešatnē, ir ļoti grūti pierast pie Latvijas klimata. Es personīgi neņemos spriest par Grosas kdzes lēmumiem, bet es nebrīnītos, ja viens no tiem būtu bijis Latvijas klimats, jo sevišķi bērniem. Bet visbiežāk ģimenes pieņem nopietnus lēmumus, ja tie saistīti ar vecāku darba vietām un iespējām, veselības aprūpi, un izglītību.
0
aivarstraidass > Sandra 07.11.2013. 20.13
Viņa jau to naudu sev neprasa. Ir tiesa, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši var paši par sevi parūpēties – un viņiem humānā palīdzība nav jāsniedz. Bet stāsts ir par citu ko – lai Latvijas valsts ar valstiskām programmām apvienotu arī diasporas latviešu centienus valodas apmācības, kultūras sakaru un dažās citās jomās. Ja to darīs katra ārzemju latviešu draudze vai biedrība pati uz savu roku, tad nesanāks tik labi kā tad, ja to pašu darīs, izmantojot valsts institūciju atbalstu.
0
Inese 05.11.2013. 13.14
PBLA biedri ir tādi trūkumcietēji, ka grib iegrābties jau tā trūcīgajā LR budžetā?
10
0
-4
Atbildēt
0
-4
Atbildēt
+1
-3
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@Inese > Inese 05.11.2013. 13.26
Tu to saki par Bostonas latviešu skolu?
0
Inese > Inese 05.11.2013. 14.15
Ēriks Jā,daudz svarīgāk palīdzēt Karību jūras baseina valstīm.
============================
Kamēr finansēs latviešu “skolas” ārzemēs, tikmēr tepatās Dzintarzemē:
Latvijā naudas trūkuma dēļ izmesti 32 donoru orgāni http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/417654-latvija_naudas_trukuma_del_izmesti_32_donoru_organi
0
Inese > Inese 05.11.2013. 13.33
Un kāpēc Bostonā, Anglijā, uz skatuves ir ASV karogs?
0
Inese > Inese 05.11.2013. 14.25
Ja tu, Segelfoss By, lasītu tekstu uzmanīgi, tad par Austrumiem teikts “kā arī” ;) Nevis tikai ;)
0
Ieva Aile > Inese 05.11.2013. 13.54
Jā,daudz svarīgāk palīdzēt Karību jūras baseina valstīm.
0
mario1 > Inese 05.11.2013. 14.14
rakstā skaidri pateikts – līdzekļi nepieciešami Austrumu diasporas skolām (ar to domāta Krievija), bet Ločmelim kā trakam vērsim – parādi tikai Savienoto Valstu karogu, smadzenes uzreiz atslēdzas :)
0
IlzeZeltina > Inese 05.11.2013. 13.23
Ločmelis atkal piedrazo portālu. Runa ir par jaunizbraucēju skolām, kam trūkst līdzekļu.
0
lebronj2356 > Inese 05.11.2013. 13.55
Kā saka :”Viens muļķis var uzdot tik daudz jautājumu, ko 1000 gudrie nespēs atbildēt…”
0
IlzeZeltina > Inese 05.11.2013. 13.36
Tāpēc, lai Ločmelim pietiktu mēslu, ko kulstīt :)
0
IlzeZeltina > Inese 05.11.2013. 13.27
Jā, Anglijā, Bostonā arī ir latviešu bērnu skola.
0