LTF muzejā – interaktīva ekspozīcija, unikāli priekšmeti

Oktobrī aprit 25 gadi kopš Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas kongresa, kas iezīmēja Latvijas valsts pagriezienu uz pilnīgu neatkarību. Pirms svinībām sestdien, 5.oktobrī, uz īsu sarunu Ir.lv aicināja LTF muzeja direktori un svētku organizatori Meldru Usenko

Pēdējie krāsas triepieni, un muzejs būs gatavs uzņemt viesus – tas šajās dienās vērs durvis pēc remontdarbiem, kas notiek kopš pavasara. LTF muzejs Vecrīgā, Vecpilsētas ielā 13/15, ne tikai izremontēts, tam ir izveidota jauna ekspozīcija. Tagad te atrodas arī tribīne, kas savulaik atradās Kongresu nama lielajā zālē LTF dibināšanas brīdī. Par to muzeja direktore Meldra Usenko ir īpaši lepna.

Kāpēc LTF 25 gadu atceres pasākumi notiek 5.oktobrī, nevis LTF dibināšanas kongresa dienās – 8. un 9.oktobrī?

Tas ir cilvēciskāk – 5.oktobris šogad ir sestdiena un brīvdiena, kad gan rīdzinieki, gan [cilvēki] no reģioniem varētu apmeklēt pasākumus. Programma ir plaša, un tā jau ir tradīcija, ka Tautas frontes dibināšanas gadadienās pie Brīvības pieminekļa ir koncerts. Tas bija gan LTF 15 gadu, gan 20 gadu [jubilejas laikā], arī tagad būs sestdienas vakarā. Plašāki LTF atceres pasākumi notiek ik pēc pieciem gadiem.

Programmā paredzēti pasākumi Rīgā, te atvērs atjauninātu LTF muzeju. Vai būs kādi pasākumi LTF 25 gadu atcerei arī reģionos?

Šogad pasākumi notiks gan Rīgā, gan arī reģionos – muzejos, bibliotēkās. Jau vairāki pasākumi notikuši gan Cēsīs, gan Tukumā. Jēkabpilī atceres pasākums notiks novembrī. Interesanti, ka izstādes reģionos vēstures atmiņas institūcijas un bibliotēkas veido kopā. Tās nebūs statiskas, bet nonāks arī skolās.

Šoruden Latvijas skolās notiek arī konkurss skolēniem „Tās dienas acīm”, ko izsludināja Valsts izglītības satura centrs. Konkurss notiek vairākos posmos – mazākie bērni zīmē, pamatskolas skolēniem ir eseju konkurss un vidusskolēniem videointerviju konkurss. Darbu iesniegšana ir līdz 30.oktobrim, un tēma ir – Latvijas Tautas frontei 25.

Mūsu iecere ir tad, kad būs atvērta jaunā ekspozīcija, muzejā organizēt atmiņu vakarus, tematiskas pēcpusdienas. Strādājot pie šīs pasākumu programmas, mēs paši pārliecinājāmies, ka diskusijās bieži atplaukst atmiņas. Mums muzejā ir svarīgi šīs atmiņas savākt. Arī jaunā ekspozīcija noteikti rosinās uz atmiņām…

Ko jūs ieteiktu noteikti redzēt jauniem cilvēkiem, kuri maz zina par LTF un piedzimuši neatkarīgā Latvijā?

Būtu vēlams kopā ar vecākiem un vecvecākiem apmeklēt visus pasākumus, sākot ar dievkalpojumu Rīgas Domā, aiziet uz Kongresu namu, kur pirms 25 gadiem vairāk nekā 1000 Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa dalībnieki, kurus bija deleģējušas nodaļas, nolēma nodibināt LTF. Šajā vietā – Kongresu namā – tika sākta mūsu tautas jaunas vēstures lapas rakstīšana. Šķiet, ka Latvijā nav tikpat kā nevienas ģimenes, kur kāds nebūtu piedalījies lielajās manifestācijas Mežaparkā, Daugavmalā. Tāpēc tie nav svētki tikai dažiem, tie ir tautas svētki.

Es gribētu aicināt jauniešus nesēdēt garās stundas pie datora, bet par šo tautas vēstures lappusi iztaujāt tēti, mammu vai vecmāmiņu. Varbūt tieši šis 5.oktobra vakars un nākamā diena ir laiks, kad parunāt, jautāt, rosināt vecākus atcerēties. Ne jau tikai skolotājs skolā var iemācīt par šo laiku.

Muzejs vienmēr centies nodrošināt iespēju noskatīties video materiālus par Atmodas laika notikumiem, ko nevar gūt skolās. Viena lieta ir bērniem stāstīt par šo laiku, bet otra lieta – parādīt video materiālus. Jaunieši ar ļoti lielu interesi skatījās video. Tad mēs, pamatojoties uz ilgo pieredzi, kopā ar Latvijas vēstures skolotāju biedrību izveidojām metodisko mācību līdzekli skolotājiem – Latvijas Atmoda kinohronikas.

Kad sākās muzeja remontdarbi?

Tie notiek kopš pavasara – četrus mēnešus. Remonta laikā atklājās papildus lietas – bija jānostiprina pagrabs, pirmā stāva grīda. Bet visus darbus esam veiksmīgi izdarījuši, jaunā ekspozīcija būs. Paralēli, kamēr notika remonts, muzeja darbinieki tepat strādāja visu vasaru – pie satura un jaunās ekspozīcijas veidošanas. Īstie darbarūķi ir multimediju izstrādes un digitālā dizaina uzņēmums “DD studio”, kas veidoja muzeja ekspozīcijas iekārtojumu.

Vēl mums būtu jāuzlabo krājumu glabātuves, bet nākamais gads mums ir būs tikpat darbietilpīgs – būs jāgatavo akcijas “Baltijas ceļš” 25. gadadienas atzīmēšana.

Kā muzeja jaunā ekspozīcija atšķirsies no iepriekšējās?

Te būs izmantotas modernās tehnoloģijas, tāpēc lielu apjomu no muzeja krājuma varēs parādīt ekspozīcijā. Tajā būs izmantotas skārienjutīgas tehnoloģijas (Touch screen), varēs paklausīties tā laika balsīs, paceļot telefona klausuli. Patlaban gan nebūs audiogidu, bet tad, kad būsim pabeiguši ekspozīciju, tā ir nākamā lieta, pie kā ziemā strādāsim.

Domāju, ka šī ekspozīcija būs interesanta dažādām mērķauditorijām – gan skolēniem, gan Atmodas laika dalībniekiem, gan ārvalstu tūristiem. 1.oktobrī biju Igaunijā, Tallinā, uz igauņu tautas kustības „Rahvarinne” muzeja atklāšanu. Protams, tur ir cita situācija, jo muzejs nav izveidots vēsturiskajā ēkā kā tas ir Latvijā, bet gan tūristiem ļoti labi pieejamā vietā pilsētas centrā. To varētu nosaukt par pastāvīgo izstādi, kurā arī ir interesanti vēsturisko liecību eksponēšanas elementi.

Protams, ka, strādājot pie ekspozīcijas, bija interesanti paskatīties, kā uz savas nesenās pagātnes notikumiem raudzījušies igauņu speciālisti un jaunieši, kas piedalījās ekspozīcijas veidošanā. Ir daudz līdzību, tāpat kā vēsturiskajiem notikumiem un to hronoloģijai.

Pirms kāda laika muzejs lūdza cilvēkiem dalīties ar savām fotoliecībām. Kā veicās?

Mums ir bijušas dažādas akcijas, parasti uz gadadienām un valstiski nozīmīgām atceras dienām. Aicinām cilvēkus padomāt par lietām, kas mājās šķiet mazsvarīgas, bet, pirms no tām atteikties, vajadzētu pakonsultēties ar muzeju.

Gribētu minēt kādu ļoti unikālu lietu, ko ieguvām – 1987.gada 14.jūnijā, kad grupa “Helsinki’86” pirmoreiz publiski devās pie Brīvības pieminekļa, toreiz mugurā uzvilkto tautas tērpu Jāņa Rožkalna ģimene atvēlējusi muzejam. Šis tērps būs redzams jaunajā ekspozīcijā. Lielākā fotogrāfiju kolekcija par 1987.gada 14.jūniju ir fotogrāfam Uldim Briedim. Arī viņa fotogrāfijas ir muzejā, tāpat kā Jāņa Rožukalna fotogrāfijas.

Vairāk par LTF 25 gadu svētku programmu lasiet šeit. 

LTF muzeja ekspozīcijas jauno veidolu varat redzēt šeit.