Nacionālās apvienības izvirzītā kultūras ministre Dace Melbārde intervijā stāsta par savām prioritātēm kultūrā un lielākajām bažām
Septembra vidū pēc skaļā operas skandāla Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izteica neuzticību kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei. Nacionālās apvienības vadītās ministrijas galvenais krēsls palicis tukšs jau pusotru mēnesi. Tagad partija amatam oficiāli izvirzījusi līdzšinējo Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāju Daci Melbārdi, šāgada dziesmu un deju svētku organizatori. Intervijā kultūras ministra amata kandidāte stāsta, ko vēlas paveikt, kāda ir viņas aizmugure un kāpēc kultūras nacionālisms 21.gadsimtā mazai valstij ir svarīgs.
Ko nozīmē – labs Latvijas kultūras ministrs?
Jebkurai nozarei Latvijā gribu redzēt vadītāju, kurš spēj sabalansēt profesionālismu un vērtības. Kultūras ministram jābūt cilvēkam, kurš mīl kultūru, saprot to un aktīvi šajā vidē kaut ko dara.
Cilvēks no malas neder šajā amatā?
Abās kaimiņvalstīs pašlaik nav ministru – kultūras jomas profesionāļu. Kad vaicāju, ko tas viņiem dod, atbildēja: citu skatījumu. Kultūra ir tāda joma, ka cilvēks var būt izglītots, piemēram, jurisprudencē, bet no mazotnes aktīvi piedalījies kultūras procesos, tā audzināts ģimenē. Tomēr negribētu teikt, ka kultūra ir joma, kur katrs ir speciālists, jo iet uz teātri, dzied korī. Ja kultūrā ienāk personība no malas, jautājums – cik diplomātiski tā ienākusi. Kultūras nozarē strādā individualitātes, jutīgas un emocionālas. Ne vienmēr tās pat savā starpā atrod kompromisu. Neesam sabiedrība, kas iemācījusies ar cieņu diskutēt. Vairāk nekā piecus gadus strādājot UNESCO sistēmā, esmu piedalījusies pasaules līmeņa sanāksmēs, kur tiek pieņemti lēmumi par ilgtermiņa kultūrpolitiku. Vērtību, viedokļu atšķirība mēdz būt uzkrītoša. Taču cieņa, iecietība saglabājas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.