Bordāns: Uzvaras piemineklim nav vietas līdzās bibliotēkai (papild.) 29

Uzvaras piemineklis Pārdaugavā. Foto: Edijs Palēns, LETA

Par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu savākti 10 000 parakstu

Okupācijas varas piemineklim “Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” jeb tā sauktajam Uzvaras piemineklim nav vietas līdzās Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, – LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK).

Viņaprāt, nākotnē Latvijas un Rīgas panorāmā šim piemineklim būtu jāizskatās pavisam citādāk un citviet, – nav pieļaujams, ka tas atrodas līdzās nacionālajai bibliotēkai. Ministrs uzskata, ka nākotnē šī pieminekļa vietā varētu atrasties, piemēram, starptautisks stadions.

Uz jautājumu, vai diskusijas par pieminekļa nojaukšanu un pārcelšanu nešķels sabiedrību, Bordāns atbildēja, ka ir atklāti jāsāk runāt par vēstures lietām. “Sabiedrību šķeļ atšķirīgi viedokļi par vēstures faktiem, beidzot ir jāsāk atklāti runāt par šīm lietām,” sacīja ministrs.

Viņš gan piebilda, ka pagaidām vēl esot pāragri runāt par Nacionālās apvienības plāniem šajā jautājumā.

Savukārt Ārlietu ministrijas pārstāvis portālam “diena.lv” nrādījis, ka pieminekļa nojaukšana būtu pretrunā ar 1994.gadā noslēgto Latvijas valdības līgumu ar Krieviju. Kārlis Eihenbaums no ministrijas teicis, ka 1994.gada aprīlī noslēgta un 1995.gada februārī spēkā stājusies Latvijas un Krievijas valdību savstarpējā vienošanās par Latvijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Tai skaitā vienošanās 13.pants nosaka, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību. Pārdaugavā esošais Uzvaras piemineklis uzskatāms par memoriālu būvi.

Jau ziņots, ka portālā “Mana Balss.lv” par iniciatīvu, kas piedāvā nojaukt pieminekli “Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” jeb tā saukto Uzvaras pieminekli Rīgā un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu, parakstījušies vairāk nekā 10 020 cilvēku, liecina portālā pieejamā informācija.

Ja tiks savākti nepieciešamie 10 000 paraksti, tad iniciatīva tiks iesniegta skatīšanai Saeimā, vēsta LETA.

Iniciatīva portālā publicēta pērn aprīļa nogalē, neilgi pēc referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Iniciatīvas autori – Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks – uzsver, ka teritorija Pārdaugavā vēsturiski ir Latvijas valsts uzvaras laukums, kurā notika “pēdējie vislielākie Vispārējie latviešu Dziesmusvētki”, nevis PSRS armijas uzvaras laukums, tāpēc vēlas atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā iedzīvotāju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu.

Vēsturiski Uzvaras parkā plānots būvēt svētku laukumu vairāk nekā 200 000 apmeklētāju, amfiteātra formas sporta stadionu, kas varētu uzņemt vairāk nekā 25 000 skatītāju, sanāksmju pili ar vairāk nekā 10 000 vietu, arī 60 metrus augstu Uzvaras torni, pie kura uzbūvēta svētnīca tautas varoņiem, un vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju. Minētās būves ir vien daļa no Uzvaras laukuma izbūves dažādo projektu autoru iespaidīgajām iecerēm, kam, pēc iniciatīvas autoru teiktā, pirmskara laikā no valsts budžeta paredzēti 29,5 miljoni latu, bet iedzīvotāji 1938. un 1939.gadā saziedojuši vairāk nekā 11 miljonus latu.

“Pašreizējais Uzvaras laukums bieži rada nevajadzīgu konfrontāciju un kultivē pretvalstiskas aktivitātes. Latvijas valsts laika projekts, ko izstrādāja un akceptēja ievērojamākie latviešu arhitekti, inženieri, valstsvīri, ir jāīsteno līdz galam,” uzskata idejas autori Krastiņš, Gailis un Ruks, kurš sarakstījis grāmatu “Spridzinātāji”. Tajā viņš aprakstījis neveiksmīgu mēģinājumu 1997.gadā pašreizējo Uzvaras pieminekli uzspridzināt.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) šo iniciatīvu jau nodēvējis “pilnīgi murgainu” un provokāciju. Pērn augustā viņš paudis viedokli, ka pieminekļa nojaukšana nav pieļaujama, jo izsauks “nenormālu spriedzi” visā valstī. Diskusijas par šo jautājumu, pēc Ušakova domām, varētu izraisīt vēl lielāku spriedzi nekā pirms referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu 2012.gada 18.februārī.

Paraksti par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu tiek vākti arī interneta vietnē “peticijas.com”. Iniciatīva publicēta 2012.gada 25.februārī, un līdz šai dienai petīciju parakstījuši 4555 cilvēki. Dažas nedēļas vēlāk, 2012.gada 19.martā, portālā “peticijas.com” publicēta iniciatīva ar pretēju ideju – kāds Aleksandrs Prokopenko gan krievu, gan latviešu valodā izveidojis petīciju “Atstāt Uzvaras pieminekli!”, kuru līdz šim parakstīt paguvuši 4126 cilvēki.

Jautājums par Uzvaras pieminekli ik gadu īpaši tiek aktualizēts, tuvojoties 9.maijam, – šo dienu vairums Latvijas sabiedrības krievvalodīgo atzīmē kā Krievijas uzvaras karā gadadienu, savukārt latvieši piemin kā jaunas okupācijas sākumu Latvijā.

(papildināta ar 5. rindkopu)

Komentāri (29)

섹툰 07.01.2022. 21.23

… [Trackback]

[…] Find More on to that Topic: ir.lv/2013/10/21/par-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-savakti-10-000-parakstu/ […]

0
0
Atbildēt

0

شات مجاني 27.07.2020. 09.23

… [Trackback]

[…] There you can find 68993 additional Info to that Topic: ir.lv/2013/10/21/par-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-savakti-10-000-parakstu/ […]

0
0
Atbildēt

0

hemp oil 31.10.2019. 04.42

… [Trackback]

[…] Information on that Topic: ir.lv/2013/10/21/par-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-savakti-10-000-parakstu/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu