Par elektroenerģijas tirgus atvēršanu 12

Foto: Edijs Pālens, LETA
Jānis Ozoliņš
Print Friendly, PDF & Email

Mājsaimniecības var justies droši

Varbūt patlaban daudziem to vēl ir grūti iztēloties, bet elektroenerģijas tirgus atvēršanā varam vilkt paralēles ar mobilo sakaru jomu. Līdzīgi kā jūs līdz šim izvēlējāties mobilo sakaru operatoru, saglabājot savu telefona numuru, tāpat būs jāizvēlas savs elektroenerģijas tirgotājs.

Tajā pašā laikā vēlos nomierināt visus iedzīvotājus, viņu ikdienu tas nesarežģīs – jauni kabeļi un vadi nebūs jāvelk, arī rozetes paliks tās pašas un bez elektrības neviens nepaliks. Pat gadījumā, ja cilvēks dažādu iemeslu dēļ negribēs vai būs aizmirsis izvēlēties jaunu elektroenerģijas tirgotāju, elektrības padeve netiks pārtraukta. To nodrošinās esošais pakalpojuma sniedzējs.

Līdzīgi kā mobilo sakaru tirgū, ienākot vairākiem spēlētājiem, saasināsies konkurence, kas uzņēmējiem liks vairāk uzmanības pievērst pakalpojumu kvalitātei un kļūt efektīvākiem.

Būtiski, ka esam mācījušies no citu valstu pieredzes un kļūdām. Piemēram, salīdzinot ar Igaunijas tirgus modeli, Latvijas iedzīvotājiem viss process būs daudzkārt vienkāršāks, proti, nevajadzēs slēgt divus līgumus – vienu ar elektroenerģijas tirgotāju, vienu ar piegādātāju -, nebūs divi rēķini un nebūs jāapmaksā divas rēķinu komisijas maksas. Turklāt elektroenerģijas tirgotājiem, kas vēlēsies ienākt mūsu tirgū, bez cenas būs jākonkurē ar kvalitāti un servisu.

Mēs noteikti nevēlamies atkārtot kaimiņvalsts kļūdu, kur izvēlētais tirgus modelis kalpo vairāk tirgotāju interesēm. Atšķirībā no Igaunijas, kur cilvēki spiesti slēgt divus līgumus ar dažādiem uzņēmumiem un problēmu gadījumā apjūk, jo nezina, pie kura uzņēmuma vērsties, mūsu iedzīvotājiem būs jāslēdz tikai viens līgums. Turklāt tirgotājs būs atbildīgs par visu – tam būs gan jānodrošina elektroenerģija, gan arī jāatrisina visas problēmas, kas klientam var rasties saistībā ar elektroenerģijas piegādi.

Latvijas gadījumā vienlīdz sabalansēti ieguvumi ir gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Tādējādi patlaban Latvijas izvēlēto modeli var vērtēt kā vienu no patērētājiem draudzīgākajiem. Līdzīga modeļa ieviešanu apsver Skandināvijas valstis, kur elektroenerģijas tirgus ir atvērts jau divdesmit gadus un gūta liela pieredze. Šī pieredze ir ņemta vērā, veidojot Latvijas modeli.

Eiropas pieredze rāda, ka elektroenerģijas cenas neizbēgami aug, un visas valstis apzinās, ka cenas turpinās kāpt. Īpaši tur, kur elektroenerģiju patērē vairāk nekā saražo, kā tas ir Latvijas gadījumā.

Tirgus atvēršana ir efektīvs veids, kā bremzēt cenu kāpumu, proti, radot konkurenci, uzņēmēji ir spiesti domāt par klientu piesaisti, un mēs visi labi saprotam, ka cena bieži spēlē galveno lomu.

Salīdzināt Latviju ar Igaunijas pieredzi cenu kāpumam pēc tirgus atvēršanas arī nav korekti, jo Igaunija ļoti subsidēja elektroenerģijas tirgu, cenas daudz lielākā mērā mākslīgi turot zem tirgus vērtības. Viņi to varēja darīt, jo saražoja vairāk elektroenerģijas nekā patērēja.

Tāpat jāuzsver, ka sociāli vismazāk aizsargātajai sabiedrības daļai absolūti nekas nemainīsies. Ir padomāts par īpašu atbalstu šīm iedzīvotāju grupām.

Autors ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs, Reformu partija

 

Komentāri (12)

brigita_damme_rtk_lv 17.10.2013. 08.14

Būtu vismaz kaunējies to nosaukt par tirgu.

+3
0
Atbildēt

0

silvija_vitina 16.10.2013. 11.04

Brīvais tirgus un konkurence ir laba lieta. Bet.

Ja pareizi saprotu, brīvais tirgus man ļaus izvēlēties ražotāju. Savukārt, transporta pakalpojumu sniedzējs (proti, sadales tīklu pārvaldnieks) bija, ir un būs tikai viens vienīgais – nekāda konkurence nesanāk.

Kā tur ar to odiozo OIK? Laikam jau uz to “brīvais tirgus” ar diez kā neattieksies.

Tad nu man nākas secināt, ka mana “rīcības brīvība”, izvēloties vienu vai otru ražotāju, ir santīma (vai nu jau eurocenta) simtdaļās. Vai ir vērts iespringt, meklējot “izdevīgāko” ražotāju? Jautājums retorisks.

Par OIK. Iespējams, arī es uz savas mājas jumta gribētu uzlikt saules panelīti un kļūt par “ražotāju”, kas nodod savu preci tīklā (kaut vai simboliskā apjomā) un saņem attiecīgo tarifu, vai vismaz, lai manis saražotais apjoms tiktu atskaitīts no patērētā. Tad man vismaz būtu saprotams, kāpēc tiek iekasēta OIK. Bet nekā. OIK nepienākas kuram katram vaukšķim.

+4
-1
Atbildēt

0

marchaeva 16.10.2013. 22.06

Un kā ir ar izcelsmes serifikātiem jeb Guarantees of Origins? Proti, vai Latvija ir pievienojusies izcelsmes sertifikātu izdevēju asociācijai? Kā Latvijas maziem un vidējiem elektroenerģijas ražotājiem reģistrēties GO sistēmā, lai varētu pārdot, piem., videi nekaitīgu atjaunīgu elektroenerģiju ne tikai zaļi domājošiem latviešiem, bet arī igauņiem, lietuviešiem vai piemēram somiem?
Cik tas maksā?

Kur lai salīdzina distributoru dažādos elektroenerģijas tarifu piedāvājumus 2014. gadam?

+2
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu