Patīkams pārsteigums – Latvijā sāks rādīt meistardarbu Zils ir vissiltākā krāsa. Filma ir eksplozīvs, erotikas caurstrāvots pirmās mīlestības šķērsgriezums, kas paguvis piedzīvot gan spožumu, gan postu jau pirms nonākšanas pie skatītājiem. Kinokritiķe Kristīne Giluce Parīzē tiekas ar filmas režisoru un aktrisēm
Bezprecedenta gadījums – 66 gadus vecā Kannu kinofestivāla vēsturē šis bija pirmais Zelta palmas zars, kas godināja ne tikai režisora, bet arī abu galvenās lomas atveidojošo aktrišu – Leas Seidū un Adeles Eksaršopulo – darbu. Un vairāk nekā pamatoti, jo līdzās Kešiša talantam uzņemt tik reālistisku un reizē kinematogrāfiski skaistu divu sieviešu mīlasstāstu abu aktrišu paveiktais filmā Zils ir vissiltākā krāsa (La vie d’Adèle) ir no tiesas ģeniāla un drosmīga aktierspēle, kas noteikti nepazudīs no kinovēstures.
Kinostāsts ir tapis pēc franču mākslinieces Džūlijas Maro veidotā, traģiski romantiskā komiksa motīviem. Vēstījumā par kādas padsmitnieces pieaugšanu, savas seksualitātes atklāšanu un pirmo mīlestību aktrises atkailinās līdz vīlītei vienlīdz fiziski kā emocionāli, izdzīvojot visus attiecību posmus, sākot no iemīlēšanās un beidzot ar traumatisku šķiršanos. Filmā ir līdz šim kino neredzētas ilgas un ekstrēmi atklātas mīlas ainas.
Taču pēc apkampieniem, skūpstiem un smaidiem uz Kannu kinofestivāla sarkanā tepiķa tunisiešu izcelsmes franču režisors un par «jauno Katrīnu Denēvu» nokristītā Lea Seidū turpina ar mediju starpniecību viens otru «apšaudīt», kritizējot darba stilu. Neizsāpētas domstarpības par skarbajiem filmas tapšanas apstākļiem un arī lepnums par padarīto vēdī arī manā un trijotnes tikšanās reizē Parīzē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.