Poļitkovskas nāves dienā Krēmers Berlīnē organizē koncertu 13

Vijolnieks Gidons Krēmers. Foto: Ieva Lūka, LETA

Tādējādi mākslinieks grib pievērst pasaules uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā

Pazīstamais vijolnieks Gidons Krēmers Berlīnes Filharmonijas kamerzālē pirmdien, 7.oktobrī, kas ir pirms septiņiem gadiem Krievijā nogalinātās žurnālistes Annas Poļitkovskas nāves diena, noorganizējis koncertu “To Russia with love – par cilvēktiesībām Krievijā”, informē vācu portāls “dw.de”. Tieši Poļitkovskai gan šis koncerts neesot veltīts, bet visiem varas vajātajiem Krievijā, saka Krēmers.

Koncertā piedalīsies daudzi pazīstami mākslinieki, viņu vidū ir Berlīnes Valsts operas diriģents un mākslinieciskais vadītājs Daniels Barenboims, argentīniešu pianiste Marta Argeriha, Šveices flautists Emanuels Paju, Krievijas mākslinieks Sergejs Nakarjakovs un vācietis Nikolass Altštats.

Vācijas medijam Krēmers gan norāda, ka koncerta norises laiks esot simboliska sakritība – tas neesot veltīts nogalinātajai žurnālistei un Čečenijas kara atmaskotājai Annai Poļitkovskai. “Poļitkovska vienkārši “ierakstās” to cilvēku lokā, kuri kļuvuši par varas iestāžu vajāšanas upuriem gan pirms, gan pēc viņas,” intervijā “dw.de” saka Krēmers.

Runa ir gan par koncerna “Jukos” bijušo vadītāju Mihailu Hodorkovski, gan cietumā ieslodzītajām pankgrupas “Pussy Riot” meitenēm un daudziem citiem, norāda vijolnieks. “Dodu priekšroku nenosaukt konkrētus uzvārdus, jo vienmēr kādu aizmirsīsi,” saka Krēmers.

Krēmers necer, ka šis koncerts kaut kā ietekmēs situāciju Krievijā, un viņam nav mērķis būt politikā. “Mēs būtu laimīgi, ja tās skaņas, kas 7.oktobrī piepildīs zāli, sadzirdēs tie, kuri vajā, un tie, kuri līdz šim brīdim ir absolūti kurli pret līdzi jūtošo viedokli,” saka vijolnieks.

Pirmdien Berlīnē skanēs vispirms jau Krievijas mūzika – Moiseja Vainberga, Dmitrija Šostakoviča, Leonīda Desjatņikova, Sofijas Gubaiduļinas un arī krievu klasiķu kompozīcijas. Koncertā iekļauti arī igauna Arvo Perta un gruzīnu komponista Gijas Kančeli darbi.

Tieši Kančeli jaunais darbs “Sēru eņģeļi” būs programmas centrā, jo tas veltīts ieslodzītā Hodorkovska 50 gadu jubilejai. Kā stāsta Krēmers, Kančeli pats piedalīsies koncertā, jo viņa skaņdarbam Berlīnē notiks pasaules pirmatskaņojums. Taču arī Pertu varot pieskaitīt “līdzi jūtošo” saimei, jo komponists savā Ceturtajā simfonijā jau esot paudis solidaritāti ar Hodorkovski.

Kā rakstīts, “Novaja gazeta” žurnālisti nogalināja 2006.gada 7.oktobrī Maskavā nama kāpņutelpā, kad Poļitkovska atgriezās mājās no darba. Slepkava sagaidīja žurnālisti un uz viņu izšāva piecas reizes. Izmeklēšanas galvenā versija bija balstīta žurnālistes profesionālajā darbībā, jo Poļitkovska daudz rakstīja un atmaskoja Krievijas politiku Čečenijas kara laikā.

Tomēr Poļitkovskas slepkavības lieta Krievijā joprojām nav līdz galam atrisināta. Krievijas tiesa šogad jūlija nogalē sāka izskatīt lietu, kurā par žurnālistes slepkavību apsūdzēti pieci cilvēki. Lietas izskatīšana sākta, neraugoties uz to, ka žurnālistes bērni un viņu advokāti prāvu boikotē.

Slepkavības īstenošanā apsūdzēti četri čečeni un Maskavas policists. Izmeklēšanas kritiķi norāda – lai gan tiek tiesāts aizdomās turamais nozieguma organizētājs un slepkava, nozieguma pasūtītājs joprojām ir brīvībā un viņa vārds publiski nav ticis nosaukts.

 

Komentāri (13)

Andris 07.10.2013. 15.27

Visu cieņu Jums, Krēmera kungs!

+4
-1
Atbildēt

0

ievuliitis 07.10.2013. 15.30

Vēl viens rīdzinieks, ar ko mēs patiesi varam lepoties:)

+3
-1
Atbildēt

5

    Inese > ievuliitis 07.10.2013. 17.04

    Un tas ir tikai pozitīvi. Nezin kāpēc IR komentu izdzēsa 😉

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    janazakovica > ievuliitis 07.10.2013. 23.06

    betija nokaunejaas..vinai kauns ka zidi un cekisti izzaga Latviju.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > ievuliitis 08.10.2013. 11.49

    Smieklīgi, krusttēv! Tagad katru reizi, kad tu nebūsi IR portālā, mēs pārējie zināsim, ka tu kaunies, un pamatīgi kaunies par visu to briesmīgo un necilvēcīgo, ko pastrādājusi savos pastāvēšanas gadsimtos (un vēl joprojām “strādā”) Krievijas pareizticīgo baznīca:))

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    janazakovica > ievuliitis 08.10.2013. 22.25

    ko tad pareizticiga baznica ir pastradajusi..?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Andris > ievuliitis 07.10.2013. 16.18

    > Linux Mint 15: ” viņš cēlies no Latvijas žīdiem, tāpat kā tu, Berta, vai ne? ;)”

    Atbildu Betijas vietā: JĀ!
    Un lieliski, ka tā.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Andris 07.10.2013. 18.08

> “Ir”a dzēšgumija

Izdzēsiet, lūdzu, arī manu komentu, kurā dota atsauce uz Linux Mint 15 kārtējo sīkmanību: nemīlu “krāties gaisā” vai diskutēt ar tulkojumā pazudušu oponentu.

Bet Gidonam Krēmeram tā vai tā SIRSNĪGS PALDIES!

+2
0
Atbildēt

1

    janazakovica > Andris 07.10.2013. 23.11

    zidu nicinasana pasaulee atkartojas cikliski..un zidi vispasaules zidu kongresa personaa to loti labi zin..nakosajaa zidu iznicinasanaa Hitlers metodes bus kaa bernu darzaa..tapec ari izraelai jau 25 gadus atpakal bija 300-400 kodolgalvinas..ko vina taa rupigi slepj..

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu