Eiro latgaliski • IR.lv

Eiro latgaliski

98
Foto: Ieva Čīka, LETA
Juris Viļums

Stendzeniekam vajadzētu par eiro stāstīt arī latgaliešu valodā

Līdzīgi rudens lapkritim sarūk arī kalendāra dienu skaits līdz eiro ieviešanai Latvijā. Patīk tas kādam vai ne, neatkarīgi no tautas noskaņojuma (kur eiroskeptiķi joprojām pamanās apsteigt eirooptimistus gandrīz uz pusi) nu jau tas ir neizbēgams fakts – katram 2014.gads iesāksies ar divu valūtu aktīvām kalkulācijām.

Iedzīvotāju pesimisms un bailes no nezināmā šajā jautājumā ir saprotamas – tik daudz dažādu pārmaiņu un negatīvu notikumu ir skāruši katru Latvijas ģimeni. Banku krahs, nereti darba zaudējums, vispārējā krīze un citas ķibeles. Un nu atkal vēl viens iespējams pārbaudījums.

Kliedēt bažas par eiro ieviešanu un veikt skaidrojošus pasākumus Latvija ir sākusi diezgan vēlu. Tomēr informatīvajā kampaņā ieguldāmie līdzekļi ir pietiekami lieli, lai dotu iespēju uzrunāt katru Lavijas iedzīvotāju gan vietā, kur viņš dzīvo, gan valodā, kādā runā.

2012.gada septembra sākumā Tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras „Latvijas fakti” veiktā aptauja liecina, ka reģionālā griezumā visvairāk atbalstītāju eiro ieviešanai ir Vidzemē – 40,1%, Rīgā tie ir 39,7%, Kurzemē – 33,5% un Zemgalē – 30,3%. Bet vismazāk atbalstītāju eiro ieviešanai ir Latgalē – tikai 23,3% (aptaujā piedalījās 1009 Latvijas iedzīvotāji).

Apskatot aptaujas datus, acīm redzami, ka vislielākais skaidrojošais darbs ir veicams Latgalē. Reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, kura pārstāvētā aģentūra būs viena no eiro ieviešanas informatīvās kampaņas “Eiro. Latvija aug.” veidotājām, sacījis: „Eiro kampaņai jāsasniedz ikviens…”. Droši vien tāpēc kampaņa tiks veidota divās valodās – latviešu un krievu.

Diemžēl termins „ikviens” uz Latgali attiecas tikai daļēji. Tik svarīgā jautājumā kā „jaunas valūtas ieviešana”, tauta jāuzrunā valodā, kurā tā sazinās ikdienā, valodā, kurā domā un risina svarīgākās problēmas ģimenē un sadzīvē. Tieši tāpēc daudzu Latgales pašvaldību nolikumos par novada Attīstības programmas izstrādi pretendenta atlases kritērijs ir spēja prezentēt programmu latgaliski. 

Daudzi latgalieši gluži vienkārši neuzticas informācijai, kas sniegta viņiem „oficiāli pareizajā” mēlē. 

Vai varbūt paredzēts, ka latgaliešu informēšanai tiks izmantota kaimiņzemes (Krievijas) valoda? Rēzeknes Augstskolas 2009.gada pētījuma „Valodas Austrumlatvijā” intervijas ar vietējiem iedzīvotājiem liecina: „Tā [latgaliešu valoda] ir savdabīga kultūras bagātība, kuru […] lieto gan skolās, gan administratīvajās iestādes, gan citās sociālajās vidēs un saziņas situācijās (Mežāre, 2008)”.

Vai mūsu valstij svarīgais jautājums par jaunas valūtas ieviešanu beidzot nav tas gadījums, kad, vēršoties pie „ikviena Latvijas iedzīvotāja”, latgalietis ir pelnījis saņemt uzrunu dzimtajā valodā? Manuprāt, līdzekļu sadalījumā: kampaņas izvietošana medijos (Ls 226 228), semināri (Ls 182 400), poligrāfija (Ls 115 949), metodiskie materiāli skolām (Ls 112 530) būtu jāatrod kāda vieta arī latgaliskam skaidrojumam. Jāatgādina, ka Tautas skaitīšanā 8% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka latgaliešu valodu lieto ikdienā (Latgalē – gandrīz 36%).

Izskaidrojot katram latgalietim, kas par zvēru ir tas eiro, droši vien arī tā atbalstītāju skaits Latgalē varētu pieaugt. Galu galā – saprast un patiesi ieklausīties ir divas dažādas lietas.

Autors ir 11.Saeimas deputāts, Reformu partija

 

Komentāri (98)

Andris 02.10.2013. 13.14

Viena vienīga frāzīte, ko autors – nevis “Jureits”, bet LR 11. Saeimas deputāts – atļāvies uzrakstīt: „Daudzi latgalieši gluži vienkārši neuzticas informācijai, kas sniegta viņiem „oficiāli pareizajā” mēlē”, vismaz politiski kļūst par pamatīgu klupšanas akmeni. Ja akceptētu šo Jura Viļuma tēzi, būtu jāsecina, ka latviešu tautas vairākumu (tos, kuri ikdienā nerunā kādā no augšzemnieku dialekta izloksnēm) Latgalē dzīvojošie latvieši uztver kā antagonisku spēku – kā „svešos”, kuriem nevar uzticēties. Viļuma kungs, vai Jūs pats aptvert, ko esat uzrakstījis?
Te nav vairs nav runas par to, kā, kādā mēlē valstij salkani sentimentāli (Stendzenieka variants) izsviest naudu, lai stāstītu par jauno valūtu, bet gan par kāda valsts reģiona iedzīvotāju pretnostatīšanu pārējai valstnācijai. Un tas jau ir nopietni.
P.s.> Kalvis Apsītis
“izvirtulis” augšzemnieku dialektā ir “bļaduns”.

+13
-2
Atbildēt

44

    Kārlis > Andris 02.10.2013. 13.26

    Latvīšu oficialajai volūdai latgalīši (na)uzatic tik pat kai krīvu volūdai. Gols golā taišni itamuos (i tikai jimuos) latvejis vaļsts ar latgalīšim komunicej.

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    Inese > Andris 02.10.2013. 14.07

    Juri, latgalīši vairāk bauda austrumu kuļturu, a baltīši – vokoru Eiropas kuļturu ;)

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    Kārlis > Andris 02.10.2013. 13.24

    Tai nu lelā mārā i saīt – ka reidzinīki latgaliski runojūšūs skaita par svešajim (sveštautīšim), tod izaveidoj tei rūbeža, kas līk nu ūtrys puses ari latgalīšim puornūvodnīkus (“pareizajā” latvīšu volūdā runojūšūs) naskaiteit par sovim, bet saukuot par čiulim. :( Dīvamžāļ tei IR realitate.
    Uzaticēt čiuliski runojūšam var – bet latgalīši tū dora naizreiz, ar leluoku pīsardzeibu. Sovukuort, ka pasceisi koč “Vasals!” jau tod byusi labvieliebu nalelu nūpeļnejs i varbyut ari Tovu garuoku runuošonu par eiro kaids vairuok pasaklauseis.

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 02.10.2013. 15.46

    cinīts

    Lūk, tas nu ir kronītis visam – dalīt Latvijas pavalstniekus „lielajos” un „mazajos” cilvēkos!!!
    ***
    Nedaliet!
    Noliecieties!
    Pamēģiniet saprast kā jūtas cilvēks, kurš nevēlējās pāriet uz eiro. Pamēģiniet saprast cilvēku, kuram bija liegta iespēja pateikt NĒ.

    Atzīstiet, ka ļaudis ar zemiem ienākumiem, kādi ir lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, uzskata, ka neko daudz nespēj iespaidot šajā valstī. Tātad jūtas kā mazie cilvēki.

    Daudziem jēdziens kalpot arī asociējas ar kaut ko negatīvu, mēs taču esam SAIMNIEKI savā zemē. Taču jēdziens ministrija nozīmē vietu, kur kalpo. Vai tas arī jūs pazemo?

    Ministry – The act of serving; ministration
    Ministration -1. The act or process of serving or aiding. 2. The act of performing the duties of a cleric.

    Arī biznesā visveiksmīgākās ir tās kompānijas, kuras KALPO. Valdībai arī ir jākalpo savai tautai. Ministru prezidents ir galvenais/atbildīgais kalpotājs valstī.
    Lai kalpotu ir jānoliecas līdz mazā cilvēka līmenim.

    Žēl, ka neesat ieguvis sirdsizglītību…:(

    +5
    -7
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 03.10.2013. 13.49

    Jūs kā absolūto eksponējāt viena rabīna viedokli.
    ***
    Tieši tāpat, kā Jūs izcēlāt tikai vienu viedokli – tas cilvēks, kurš izkropļoja/apgānīja Toru.

    Rabīns Kaduri ir īpašs un Jūs to zināt. Nedomādu, ka man jātērē laiks, lai pievienotu jo daudzos i-netā atrodamos materiālus, kas to pierāda.

    Ja ne, varbūt atļausit man atvadīties no dažādajiem jūdu reliģiskajiem strāvojumiem un Jūs satraukušās tēmas un atgriezties pie Latgales, latgaliešu rakstu valodas un eiro?
    ***
    Zinot, ka esat demagogs (varbūt neapzināti/bez iepriekšēja nodoma:) ), ar interesi vēroju to, “kas lācītim vēderā”.:D
    Patiesībā man būtu aizraujoši padiskutēt par trešā Tempļa celtniecību, Jāņa Atklāsmes grāmatu, Daniēla un Jesajas grāmatām, kā arī par zvēra zīmi. Varbūt citu reizi…

    Nobeigumā jāatzīst, ka Tuvie Austrumi IR pasaules naba un viss tur notiekošais iespaido ļaudis kā Latvijā, tā arī Britānijā.

    Atgriežoties pie Latgales – es piekrītu raksta autoram J.Viļumam.

    Šī ir viena laba iespēja uzrunāt latgaliešus viņu valodā. Tāpat būtu rīkojušies briti Velsā un Skotijā. Ja Jūs, cinīt, spētu iejusties vienkārša latgaļu onkas ādā, tad saprastu, ka šāda uzruna no TV ekrāna uzliktu smaidu uz latgaļa sejas.:)

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Inese > Andris 02.10.2013. 14.17

    Tara, tys ir napanasams, gryuts, na pa cylvāka spākim ceļš ;)

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 03.10.2013. 14.19

    Ino
    Dievu iemaisīt nekur nevar, Viņš jau visur IR. Viņam viss ir svarīgs, jo no mazām problēmiņām izaug lielās.

    Latgales labklājība ir lielā mērā Latvijas suverenitātes jautājums. Tāpēc dosim latgaļiem to, ko viņi vēlas, lai tie justos laimīgāki.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 03.10.2013. 00.43

    cinīts
    Un vēl…kāds sens parāds. Man jau toreiz uzkrita uz nerviem jūsu lecīgums bez seguma.

    29.marts 2013 22:13
    west: “ebreji netic, ka viņš ir Dieva dēls , bet tikai viens no praviešiem.”
    cinīts: “Atļaujiet nepiekrist? Jūdiem nav pieņemts Jēzu Kristu vārdā saukt, kur nu vēl par pravieti uzskatīt, – viņi lieto eifēmismu “tas, kurš apgānīja Toru”.

    Un tagad noskatieties šo video un nokaunieties.

    https://www.youtube.com/watch?v=k0DTT3u2JZ8

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 03.10.2013. 18.11

    betijacelmale
    lembergs un ušakova ir divas ogas no viena krūma. Abi ir vienādi bīstami.

    Sprūdžs var rīkoties likuma ietvaros, ar to vien jau ir pietiekami.
    “Pašvaldību referenduma likums, depozītu sistēmas ieviešana atkritumu apsaimniekošanā un pašvaldību deputāta statusa likums ir trīs no vairākām lietām, ko Sprūdžs vēlas pabeigt pirms aiziešanas no amata”

    9.maijā izgāztais “pretlemberga likums” nav norakstīts. Patiesībā Sprūdžam ir lielas iespējas klusi un mierīgi sagatavot pašvaldību deputāta statusa likumu un Saeimā nobalsot, jo NA ar RP sadarbjas līdz nākošajai Saeimai. Vienotība būs spiesta nobalsot par šo likumu, jo pati piedāvāja savu variantu.

    Tātad nemaz tik slikti nav, kā varbūt izskatās pašlaik. Kad lembvergs būs prom, ušakova pozīcijas arī mazināsies ņemot vērā to, ka sabiedrība pa lielam ir nepmierināta ar jauno sab.trans apmaksas sistēmu Rīgā.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 02.10.2013. 23.46

    cinīts
    Turpmāk zināšu, ka esat prasts demagogs un netērēšu laiku cenšoties iestātīt ka balts ir balts un melns ir melns.
    Nekad sevi neesmu uzskatījusi par ekonomisko migrantu. Esmu POLITISKAIS EMIGRANTS, kurš atstāja bij. komunistu kontrolētu/pārvaldītu valsti.

    Realitāte mainās tad, kad mēs pieliekam pūles, lai to izmainītu. Acīmredzot Jums Latvijā ir labi un pārmaiņas nevēlaties. Nu tad saimniekojiet vien savā dzīvē tālāk…un baudiet tās soc garantijas, kuras es jums sagādāju, dzīvojot un strādājot Latvijā.:D

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Andris > Andris 02.10.2013. 20.20

    > tara
    Katrs gadījums (gan ekonomiskā migranta, gan dzimtenē palicēja) ir individuāls. Un mēģinājmus bez izvērstas argumentācijas to vispārināt emocionāli ir saprotams, taču – diez vai labais tonis. Jo pieļauju, ka ekonomiskie imigranti izmanto savas jaunās mītneszemes iedzīvotāju laiku ritumā sarūpēto sociālo garantiju paketi, nevis savu iespēju robežas cenšas radīt līdzīgu materiālā komforta situāciju savā dzimtenē. Protams, otrs variants ir grūtāks un prasa lielāku atdevi, kam aizbraucējs ne vienmēr ir gatavs. Bet (vēlreiz – protams) katrs no mums ir sava likteņa saimnieks (nevis kalps).

    „Tāpēc lēmumus būtu vērtīgi pieņemt balstoties uz realitāti, nevis …kā tam vajadzētu būt.”

    Ja neņem vērā to, „kā tam vajadzētu būt”, realitāte nemainās.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Andris 03.10.2013. 09.47

    Sama umnaja:))

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 04.10.2013. 12.19

    betijacelmale
    Vai gribat pie mums uz mākoņiem? Te vietas pietiek!:D
    Viens no mūsējiem uz mākoņa ir brits Dereks Princs.
    http://en.wikipedia.org/wiki/Derek_Prince

    Ieguvis vislabāko izglītību Ītenā un Kembridžā. Te būs viņa dzīves stāsts. Par cik viņš ir daudzējādā ziņā bijis mans skolotājs, tad labāk sapratīsiet arī mani.

    http://www.youtube.com/watch?v=0vm2o4EGTNk

    Enjoy!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 02.10.2013. 19.28

    Cinīts
    Saimnieks nekalpo. Viņš kopā ar saimi rūpējas par kopējo labumu. Vismaz tā tam vajadzētu būt.
    ***

    Aizbrauciet uz Ventspili un pastāstiet šito lembergam!!! :D:D:D
    Viņš par manu ģimeni tā parūpējās, ka es nonācu Britānijā, man dēls strādā Norvēģijā. Jauki…

    Diemžēl realitāte Latvijā stipri atšķiras no tā, kā tam vajadzētu būt. Tāpēc lēmumus būtu vērtīgi pieņemt balstoties uz realitāti, nevis …kā tam vajadzētu būt.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 04.10.2013. 01.56

    betijacelmale

    Te būs vēl kādi fantazētāji, par kuriem smejas. Bet lietas notiek…
    Arī par mani pirms pāris gadiem smējās, sauca par traku, kad es pieminēju to, ka trešais Templis tiks uzcelts pavisam drīz.

    http://www.templeinstitute.org

    http://www.youtube.com/watch?v=ViliRcY1zkU

    0
    0
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 03.10.2013. 15.51

    betijacelmale

    NEKAD NEBEIGŠU DISKUTĒT PAR BĪBELES TĒMĀM, vai tas skartu jūdaismu vai kristietību vai ko citu. Apsolu paciest visas iespējamās riebeklības un uzbraucienus no citu komentētāju puses!:D
    Turpināšu arī apgalvot, ka Israēla ir vienīgā vieta, kur jūdi var/varēs dzīvot drošībā.

    Ventspils tika piebarota gadiem ilgi, nu beidzot pienācis laiks pagriezt seju Latgales virzienā. Jā, uz Ventspils rēķina noteikti var iedot Latgalei to, ko tā nesaņēma agrāk.:) Patiesībā RP ministrs, vadot VARAM, jau to ir izdarījis. Liekot akcentu uz latgaļu valodu šis process tiek loģiski turpināts.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 03.10.2013. 16.22

    betijacelmale
    Varbūt šodien izklausās komiski. Taču VARAM ministrs vēl turpina darbu līdz 1 decembrim. Vai miljards jau sadalīts?

    Varbūt arī šis video Jums šodien arī būs smieklīgs, bet viss var mainīties pavisam drīz…:)

    https://www.youtube.com/watch?v=t2sPKkhSWms

    0
    0
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 04.10.2013. 01.19

    betijacelmale
    Labi, pastāstīšu kādu sapni, kuru redzēju 2008.gadā, kad tikko sākās krīze. Visu sapnī notiekošo vēroju kā no malas. Iedomājieties … liels autobuss traucas milzīgā ātrumā pa bangainu bezceļu. Sēdekļu šajā autobusā nav. Visi kaut ko kliedz, rājas un lamājas un šūpojas kā mērkaķi džungļu liānās … Ar šausmām es skatos, kā autobuss lielā ātrumā traucas uz tādu kā kraujas malu…un pēc brīža tas jau paceļas gaisā …un lido pāri aizai. Autobusa pasažieri turpina bļaut un ālēties. Man jau likās, ka tas iegāzīsies aizā, bet tas pārlidoja pāri…Es pamodos un domāju, ka vairākas autobusa pasažieru sejas bija tā kā pazīstamas…tur bija Šlesers, Brigmanis, etc

    Es zināju, ka Latvija krīzi pārvarēs un vnk ticēju tam, ko es redzēju. Smieklīgi, vai ne…:D

    JD vēstulē Ebrejiem 11:1-40 Pāvils raksta par ticību. Izlasiet, jums patiks.

    32   Ko lai vēl saku? Man pietrūks laika runāt par Gideonu, Baraku, Simsonu, Jeftu, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem, 33   kas caur ticību ir uzvarējuši valstis, darījuši taisnus darbus, sasnieguši apsolīto, aizdarījuši lauvām mutes, 34   izdzēsuši uguns spēku, izbēguši zobena asmenim, nespēkā tapuši stiprināti, karā kļuvuši vareni, ienaidnieku karaspēkus piespieduši atkāpties.
    …šis ir no jaunā tulkojuma
    Dzīvot ticībā tas nozīmē dzīvot ar sāli. Tas ir garšīgi! Dzīvei ir garša! :D

    Par lembergu un uškovu … viņi ir saistīti. Viņiem ir viena ideoloģija. Ja tam dēmonam/ideoloģijai nogriež skābekli, tas iznīkst. Kas baro varu? Nauda…Nebūs viņiem naudas, nebūs ne lembergs ne uškovs.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 03.10.2013. 16.56

    Betijacelmale
    Patiesībā viņš var ierobežot lemberga apetīti darīt kā lembergs grib un panākt taisnīgumu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 03.10.2013. 14.03

    cinīts, betijacelmale, etc

    Jūdiem Latvijā būtu derīgi zināt/atcerēties šo:

    Rabbi Kaduri’s remarks regarding natural disasters were said in the framework of a class on Tuesday, Sept. 13th, 2005, which covered the Nevi’im (prophets) section of the book Chok l’Yisrael.

    Israel’s leading known Kabbalistic Elder, Rabbi Yitzchak Kaduri called upon worldwide Jewry Tuesday night to return to Israel due to natural disasters which threaten to strike the world.
    In a class between the Mincha (afternoon) and Maariv (evening) prayers at his Jerusalem yeshiva seminary, Rabbi Kaduri issued the following call:

    ”This declaration I find fitting to issue for all of the Jews of the world to hear. It is incumbent upon them to return to the Land of Israel due to terrible natural disasters which threaten the world.

    In the future, the Holy One, Blessed be He, will bring aboutgreat disasters in the countries of the world to sweeten the judgements of the Land of Israel.

    I AM ORDERING THE PUBLICATION OF THIS DECLARATION AS A WARNING, SO THAT JEWS IN THE COUNTRIES OF THE WORLD WILL BE AWARE OF THE IMPENDING DANGER AND WILL COME TO THE LAND OF ISRAEL FOR THE BULIDING OF THE TEMPLE AND REVELATION OF OUR RIGHTEOUSMASHIACH (MESSIAH).”

    Ja mani komentāri ir atstājuši augstprātīgu/pamācošu iespaidu – es lūdzu piedošanu! Bet klusēt arī nevaru… Man par savu rīcību būs jāatbild Dieva priekšā. Tad nu pēc man dotās gudrības arī gvelžu…:D:D:D

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Andris 03.10.2013. 17.21

    Latvija nesastāv no Lemberga vien. Saprotu, ka jūs abi aiz zināmiem iemesliem esat ieciklējušies uz Lembergu… Un patiesībā – viņš (Sprūdžs)neko nevar. Skaļa izbļaustīšanās un čuš. Ne viņš ko ietekmē, ne piebremzē. Un, ja runājām par citiem pašvaldību vadītājiem, tad man daudz bīstamāks izskatās Ušakovs. Lembergs vismaz nestūrē uz izstāšanos no Latvijas. Neesmu dzirdējusi, ka to ministru tas satrauktu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Andris > Andris 03.10.2013. 06.04

    > tara
    Ir nu gan lēcieniņš – no latgaliešu rakstu valodas līdz jūdaisma strāvojumiem un to pārstāvju viedokļiem par Jēzu Kristu! Nezinu, vai pārējos IRšus tas varētu īpaši ieinteresēt, taču, ja jau reiz Jūs rakstāt:

    „Un vēl…kāds sens parāds. Man jau toreiz uzkrita uz nerviem jūsu lecīgums bez seguma”

    ,tad mans princips ir savus (kaut arī tikai kāda iedomās esošus) parādus nolīdzināt un lēnprātīgi atzīt, ka otra cilvēka nervi ir trausla matērija, pret kuru – ar vislielāko pietāti. (Lecīgumu varbūt atļausit nekomentēt?)

    ”Un tagad noskatieties šo video un nokaunieties.”

    Un tagad noskatījos. Taču, nebūt negribēdams Jūs sarūgtināt, atzīstos, ka nenokaunējos. Nemaz un ne druskas. Atļausit paskaidrot? Jūs kā absolūto eksponējāt viena rabīna viedokli. Taču, kā jau minēju, mūsdienu jūdaismā viedokļi ir tik sazaroti, viens otru izslēdzoši un apkarojoši, ka piecu disertāciju būtu par maz, lai visus iztirzātu. Ir ultraortodoksālie jūdi, ir ortodoksālie, haredimi, ir mesiāniskie, ir „Neturei Karta”, ir rabīna Meira Kahanes sekotāji – „Kah” u.c. kustības, tāpat, protams, nevar nepieminēt Ļubaviču hasīdu rabīna Josifa Ichaka Šnērsona (kuru, kā Jūs zināt, Latvijas brīvvalsts divas reizes izglāba no visnotaļ nepatīkamas perspektīvas: vienreiz – Austrumos, otrreiz – Rietumos no Latvijas) amata pārmantotāja – znota Menahema Mendela Šnērsona (viņa precības, starp citu, notika mūsu pašu Rīgā) sekotājus („Habad Ļubavič”), kuri šo (nu jau teju 20 gadus aizsaulē esošo) septīto Ļubaviču rebi ir iecēluši jaunā Mesijas – Mašiaha statusā, ir kneseta partijas ŠAS („Sefardi –Toras glabātāji/aizstāvji”) garīgā līdera, sefardu galahiskās autoritātes Ovadijas Josifa domubiedri, ir reliģiskā kustība „Habad”, ir reformisti utt., utjpr. Un tagad, ja Jums nav būtisku iebildumu, vairāki dažādus strāvojumus pārstāvošu rabīnu viedokļi par jūdaismu un kristietības pamatlicēju.
    „Ješu ha-Norci – persona, kuru jūdu reliģiskās grāmatās dēvē „oisoi o-iš še-zief es a-Toiro” („tas cilvēks, kurš izkropļoja/apgānīja Toru”);
    Citi viedokļi – http://www.moshiach.ru/FAQ/any/1737_3_20.html ; http://www.sem40.ru/zelman/besedy.shtml?sect=3&start=80. Pietiks vai vēlaties vēl?
    Ja ne, varbūt atļausit man atvadīties no dažādajiem jūdu reliģiskajiem strāvojumiem un Jūs satraukušās tēmas un atgriezties pie Latgales, latgaliešu rakstu valodas un eiro?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    dro > Andris 03.10.2013. 09.40

    betijacelmale. Žutj! Nje učite menja žitj!:)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Andris 03.10.2013. 09.35

    R.A. Man personīgi aizbraucēji nekādu komforta zonu nav sagādājuši – nesaņemu ne pabalstus, ne pensiju un mani uztur mani bērni un vīrs, retu reizi piestrādāju. Esi dzirdējis, ka gaužos par savu “sūro grūto likteni”? Man nav naida pret aizbraucējiem. Tikai lai tie nemāca man, kā dzīvot.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Andris 03.10.2013. 10.47

    Principā, pareizāk būtu teikt – lai tie nemāca man, kā Dzimteni mīlēt:)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Andris 03.10.2013. 16.44

    Dīvainais VARAM ministrs vēl darbojās, bet viņš nevar ar valsts naudu rīkoties, kā ienāk prātā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Andris 03.10.2013. 16.10

    Tagad, kad valdošā koalīcija ir pateicību parādā Ventspilij, bet tā nekad neaizmirsīs paprasīt ar uzviju atdot, tavi plāni atņemt Ventspilij un atdot Latgalei izklausās komiski, nedomā?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Andris 03.10.2013. 08.07

    tara: “Realitāte mainās tad, kad mēs pieliekam pūles, lai to izmainītu. Acīmredzot Jums Latvijā ir labi un pārmaiņas nevēlaties. Nu tad saimniekojiet vien savā dzīvē tālāk…un baudiet tās soc garantijas, kuras es jums sagādāju, dzīvojot un strādājot Latvijā”
    Vai paskaidrosiet man, kādas soc.garantijas Jūs man sagādājāt, aizbraucot, lai varētu no tas sociālā komforta zonas augstprātīgi mūs pamācīt?

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Kārlis > Andris 02.10.2013. 16.57

    1) Maņ nav zynoms taids fakts, kab “IZM byutu izdalejuse naudu latgalīšu volūdys vuiceišonai”. Ja kas, pats zynu i školys i školuotuojus, kas gotovi vuiceit i vuiceis. Ka ir nauda jūs atbolstam, tod tei ļūti nūdarātu.
    IZM ir apstyprynovs standartus, kas ļaun školuotuojim itū dorbu iz prīšku dareit. Da ituo gods beigu juobyut ari pyrmai interaktivai latgalīšu volūdys ābecei – tū taisa Latviešu valodas aģentūra (žāļ, ka tī dorbi kavejās). Tagad ir ari atbolsts nu vairuoku pašvaļdeibu – tai ka process īt iz prīšku.

    2) LR4 programmā beja, bet tagad ir regulars raidejums LR1 – Kolnasāta.
    LTV raidejums “Cytaidi latviskais” beja i ceru ka byus taids pats voi vēļ lobuoks.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Kārlis > Andris 02.10.2013. 16.29

    Nasažāloju, bet īsoku apsavērt vaicuojumu vyspuseigi – tymā skaitā nu latgalīšu redziejuma.
    Latgalīšu volūdu školuos suoks vuiceit i na tikai fakultativi ;) Tys ir Latgolys školuotuoju nūpalns, na muns.
    TV i radejā jau ari ir latgalīšu volūda, bet byus vēļ.
    Veiksmi dorbūs ari Tev! ;)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Andris 03.10.2013. 15.10

    Arī es uzskatu, ka maz kam būtu interesanti diskutēt šeit par jūdaisma novirzieniem, ko uzsāka tara, solījusies beigt, bet tomēr nespēj rimties.
    Tāpat nedomāju, ka būtu ar skubu jāmetas piebarot Latgali, atņemot citiem reģioniem, jo, “Latgales labklājība ir lielā mērā Latvijas suverenitātes jautājums.”
    Vai latgaliešu laime ir jāperk uz citu reģionu apdalīšanas rēķina?

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    dro > Andris 03.10.2013. 14.10

    tara. Es diemžēl neesmu ticīgs cilvēks, bet apskaužu tos, kuri spēj ticēt. Tomēr nedomāju, ka vajadzētu Dievu iemaisīt maznozīmīgos strīdos:)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > Andris 02.10.2013. 14.11

    Mazais cilvēks vienmēr jūtas daudz labāk, ja runātājs (lielais cilvēks) noliecas līdz viņa līmenim.
    Varētu gan latgaliski, gan ventiņu izloksnē.:D

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Andris 03.10.2013. 21.15

    Krieviem ir teiciens – “blažen, kto verujet” Tas pilnā mērā attiecas uz jums. Un ne tikai reliģijas lietās. Būtu priecīga, ja jūsu cerības attiecībā uz Sprūdza darbiem piepildītos, kā arī visas no tā izrietošās izfantazētās sekas, bet mani nepārliecina jūsu arguments, ka Lemberga hipotētiska dabūšana pie malas, mazinās Ušakova ietekmi. Tie ir divi savstarpēji nesaistīti jautājumi.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Andris 04.10.2013. 10.14

    Tas ir ļoti nepateicīgs darbs – vilkt pie grēcīgas zemes to, kas lidinās mākoņos.
    Es no tā atsakos.:)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    buchamona > Andris 03.10.2013. 08.41

    … Jo pieļauju, ka ekonomiskie imigranti izmanto savas jaunās mītneszemes iedzīvotāju laiku ritumā sarūpēto sociālo garantiju paketi, nevis savu iespēju robežas cenšas radīt līdzīgu materiālā komforta situāciju savā dzimtenē. Protams, otrs variants ir grūtāks un prasa lielāku atdevi…

    ….Vai paskaidrosiet man, kādas soc.garantijas Jūs man sagādājāt, aizbraucot, lai varētu no tas sociālā komforta zonas augstprātīgi mūs pamācīt?…+++

    Sliktākais, kas ar Latviju varētu šobrīd notikt, tas ir, ja krīzes seku rezultātā latviešu tauta tiktu sadalīti ne tikai fiziski – tajos, kuri bija spiesti izbraukt no LR un tajos, kuri šobrīd dzīvo Latvijā, bet arī emocionāli.

    Savā ziņā var pat teikt, ka, krīzes laikā aizbraucot no Latvijas, tie daudzie tūkstoši mūsu ļaužu arī sagādāja palicējiem šo “sociālo konforta zonu” par kuru te tiek runāts, jo neviens tā skaidri nevar zināt, kas ar mūsu valsti būtu noticis tad, ja aizbraukušajiem no budžeta būtu jāmaksā pabalsti. Vēl vairāk, izceļojošo mūsu tautiešu uz Latviju sūtītā naudas plūsma, ar kuru tiek pabalstīti radinieki Latvijā, ir labi pamanāma budžetā kā ieņēmumu daļa.

    Un vēl, diez vai migrantu rajonus, kuros emigrācijā dzīvo liela daļa mūsu tautieši, var saukt par ” sociālā konforta” zonām un darbi, kurus viņi ir spiesti strādāt, ir tā labākā ” medus maize” par kuru gribētu sapņot.

    Nevajadzētu aizmirst, ka aizbraukušo latviešu politiskā aktivitāte, viņu vēlēšanās turpināt piedalīties savas Dzimtenes politiskajā dzīvē arī pēc aizbraukšanas, tā ir daudz maz vēl garantija, ka tik drīz mūsu iekšējiem ienaidniekiem vēl neizdosies demontēt LR un uzcelt tās vietā ” savu ” valsti. Ne velti kremlini tā nervozēja laikā, kad tika gatavots likums par dubultpilsonību. Nevajadzētu aizmirst tās rindas pie LR vēstniecībām, kurās stāvēja aizbraukušie latvieši valodas referenduma laikā.

    Āboltiņa jau reiz izdarīja kļūdu, publiski ” uzbraucot” tiem mūsu ļaudīmu, kurus dēvējam par ” ekonomiskajiem bēgļiem”. Nevajadzētu atkārtoties.

    Un vēl, ja, lai risinātu ekonomiskas problēmas, vienmēr pietiktu tikai ar to, ka ” vajag saņemties un pašam darīt, ” tad, par LR nerunāsim, bet arī ” vecā” Eiropa nepazītu tādus jēdzienus, kā bezdarbs un nabadzība.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Andris > Andris 02.10.2013. 14.58

    > tara
    Lūk, tas nu ir kronītis visam – dalīt Latvijas pavalstniekus „lielajos” un „mazajos” cilvēkos!!! Nav nekādu iebildumu pret latgaliešu vai ventiņu mēli, taču paziņot, ka viņi ir „untermenši” (zemāki, mazāki, „lielo” līmeni nesasnieguši) – tā jau ir nacisma vai komunisma atrauga (ar tās mūžīgo „lielo brāli”). Un, ja valsts tērē līdzekļus vienas minoritātes (lielā mērā – koloniālminoritātes) informēšanai tās dzimtajā valodā, tad attiecībā pret igauņiem, lietuviešiem, poļiem utt., kuri dzīvo Latvijā, – klaja segregācija.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    Andris > Andris 02.10.2013. 16.47

    > Juris
    „Latgalīšu volūdu školuos suoks vuiceit i na tikai fakultativi ;) Tys ir Latgolys školuotuoju nūpalns, na muns.”

    Atvainojiet, bet nedaudz neprecīzi: jau pirms pāris gadiem IZM izdalīja naudu, lai Latgales skolās fakultatīvi mācītu latgaliešu rakstu valodu. Kaut gan Jūs distancējaties – „na muns”, – gribētu tomēr apgalvot, ka gan Jūsu, gan mans mērķis ir latgaliešu rakstu valodu padarīt par Latgalē vispārlietojamu. Bija sarunāts ar divu skolu direktoriem, ka viņi atbalstīs šo ierosmi. Rezultāts – čiks: nebija skolotāju, kuri varētu mācīt (viņi, tāpat kā visur Latgalē, runā tikai savā vietējā izloksnē), nebija arī vecāku un skolēnu vēlmes uzņemties papildslodzi. Tātad darba vēl – pāri galvai.

    ”TV i radejā jau ari ir latgalīšu volūda”

    Latvijas Radio gadu desmitiem ir bijis raidījums latgaliešu rakstu valodā (tikai nezināmu iemeslu dēļ LR4 vilnī – kopā ar raidījumiem svešvalodā).

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    Andris > Andris 02.10.2013. 16.30

    > tara
    ”Noliecieties!”

    Dīvaini. Nekad, sarunā ar otru cilvēku, arī bērnu, neesmu „noliecies”, bet gan mēģinājis pacelties līdz viņa līmenim. (Ko lai dara – kinderštūbe nav manī radījusi priekšstatu par savu pārākumu pār otru.)

    „Pamēģiniet saprast kā jūtas cilvēks, kurš nevēlējās pāriet uz eiro. Pamēģiniet saprast cilvēku, kuram bija liegta iespēja pateikt NĒ.”

    Arī es piederu šai kategorijai. Tomēr saprotu, ka Latvijas situācijā citas izejas (nepāriet uz eiro) nebija. Un nebūt neuzskatu, ka valsts, neakceptēdama iespējamo referendumu, rīkojusies tālredzīgi.

    ”Atzīstiet, ka ļaudis ar zemiem ienākumiem, kādi ir lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, uzskata, ka neko daudz nespēj iespaidot šajā valstī. Tātad jūtas kā mazie cilvēki.”

    Justies savā valstī kā „mazajam cilvēkam” – tā jau ir pašsuģestija, kura spēj dot tikai negatīvu rezultātu.

    ”Daudziem jēdziens kalpot arī asociējas ar kaut ko negatīvu, mēs taču esam SAIMNIEKI savā zemē. Taču jēdziens ministrija nozīmē vietu, kur kalpo. Vai tas arī jūs pazemo?”

    Saimnieks nekalpo. Viņš kopā ar saimi rūpējas par kopējo labumu. Vismaz tā tam vajadzētu būt. Un jā, vārds „kalpo” manī patiesi nerada pozitīvas emocijas – kalpo tikai kalpi (ar atbilstošu mentalitāti).

    „ Žēl, ka neesat ieguvis sirdsizglītību…:(„

    Ne man par to spriest…

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    buchamona > Andris 02.10.2013. 16.13

    Cik es esmu lasījis par Latgales vēsturi, tad vēl Krievijas impērijas laikā, kad notika Latgales lielā pārkrievošana, tika aizliegta latgaliešu rakstība, tad latgaļi savus rakstus ar roku pārrakstīja paši un izplatīja tautās. Pateicoties viņiem, droši vien, latgaliešu rakstība ir saglabājusies arī līdz šodienai. Šiem cilvēkiem bija iedeja un vēlme savu ideju realizēt pašu spēkiem, pie tam pat vairāk vai mazāk, bet nelegāli.

    Šodien, lasot šo pāris RP latgaļu deputātu rakstus, kuri šad tad parādās IR, var sajust, kā cauri tekstiem vīd liela raudāšana un žēlošanās. Aptuveni pirms gada šī raksta autors komentos rakstīja par iecerēm Latgales skolās fakultatīvi sākt mācīt latgaļu dialektu. Apsveicama apņemšanās, gribētu pajautāt tagad, kā veicas šīs idejas īstenošana, un ja neveicas, tad, kādēļ neveicas. Pašīem neveicas, vai kāds traucē, tikai ar iebildi – bez žēlošanās par naudas trūkumu. Vispirms ir kaut kas jau jārada, japarāda vēlēšanās un tad var prasīt naudu

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Andris 02.10.2013. 13.40

    Vieniem: “Ты меня уважаешь?” ir aktuāls pēc individuāli mērāma grādīgā dzēriena daudzuma. Es nedomaju, ka tas ir jautājums, ar ko katrs latgalietis ceļas un guļas. Bet par to gan es esmu pārliecināta, ka tiek aktīvi piestrādāts, lai tas tā būtu. Un deputāta Viļuma darbība par to skaidri liecina.

    +9
    -2
    Atbildēt

    0

    Andris > Andris 02.10.2013. 13.59

    > Juris
    Izteikti subjektīvus pieņēmumus, kas netiek pamatoti ar reāliem, visaptverošiem faktiem (piemēram, “reidzinīki latgaliski runojūšūs skaita par svešajim (sveštautīšim)”), mēdz dēvēt par pļāpām, baumām vai, vienkārši runājot, neauglīgu gaisa tricināšanu. Jāpiebilst, ka, vispārinot atsevišķus gadījumus (un tas – abpusēji), var iebraukt pamatīgās auzās.

    +9
    -1
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Andris 02.10.2013. 13.23

    Te tev atbilde, kas ietverta nakamajā aiz tevis citēta teikuma:
    “Daudzi latgalieši gluži vienkārši neuzticas informācijai, kas sniegta viņiem „oficiāli pareizajā” mēlē.
    Vai varbūt paredzēts, ka latgaliešu informēšanai tiks izmantota kaimiņzemes (Krievijas) valoda?”
    Acīmredzot, deputata kungs grib teikt, ka kaimiņzemes valoda nav SVEŠA un tai informācijai latgalieši UZTICAS.

    +11
    -2
    Atbildēt

    0

Timurs Čuntonovs 02.10.2013. 14.14

Krievu valodas “lienošā” iespiešanās visur ir, maigi izsakoties, dīvaina. Esmu novērojusi, ka jau apmēram 5 gadus LTV1 atļaujas intervēt Latvijas krievus (jaunus cilvēkus!!!) krievu valodā un rakstīt apakšā tulkojumu latviešu burtiem. Vai man jāiegādājas platekrāna kinozāle, lai varētu izlasīt, ko saka Latvijas valsts apmaksātas krievu vidusskolas beidzēja? Par kādu informāciju latgaliešu valodā par eiro Juris Viļums te vēl uztraucas? Ja Latvijā ir grūtības dzīvot un skatīties LTV1!!! tikai un vienīgi latviski, ar profesionāla diktora tulkojumu. Kronis visam bija Sastrēgumstunda, kurā brīnišķais nekustamā īpašuma pircējs runāja ar Naglu angliski un Nagla pēc tam kaut ko patulkoja latviešiem – ieziemiešiem. Piedodiet, bet es neesmu Ķīnas miljardieris, man mājās nav kinozāles, lai es varētu salasīt subtitrus. Varbūt tad uzreiz vajag pateikt, ka latvieši var doties projām, ja nezina faktisko Latvijas valsts valodu – krievu valodu?!

+8
-2
Atbildēt

6

    Inese > Timurs Čuntonovs 02.10.2013. 14.25

    Styurētōj Hombros, esi nūmūdā! — tev vajadzēs karōt vēļ ar lelōku auku ;)

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > Timurs Čuntonovs 03.10.2013. 13.49

    Nokavēju toreiz raidījuma sākumu, bet vai tas konkrētais investors nedzīvoja šeit uz vietas jau labu laiku? Latviešiem ir radies slims priekšstats, ka iebraucēji nemācās vietējo valodu, kamēr tas tā nebūt nav. Pirmkārt, paši tā saucamie krievvalodīgie, ja arī nebilst nevienu vārdu latviski, saprot to pietiekoši labi, praksē pārbaudīts, un ne-krievvalodīgie uz to ir krietni naskāki, pašam bija grūti noticēt, bet vasarā pieredzēju, kā vienā restorānā ēdienu pasūtīja ķīniešu ģimene, pamatā angliski, bet atsevišķas lietas viņi precizēja latviski, jo restorāna darbinieks angliski runāja par apmēram 0.5 procentpunktiem labāk nekā vidējais igauņu apkalpojošajā sfērā strādājošais, tas ir, labi, ka vispār runāja.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Timurs Čuntonovs > Timurs Čuntonovs 03.10.2013. 15.03

    ex diena lasitaji! Nu varbūt nevajag nepareizi lietot vārdu “investors” – jau publiskajās diskusijās ir izskanējis, ka investors nav tas, ka atbrauc, samaksā naudiņu, nopērk māju un paēd restorānā, papildinot pasūtījumu angļu valodā ar dažiem latviešu vārdiem. Vārds “investors” tomēr laikam nozīmē kaut ko citu. Lietas jāsauc pareizajos vārdos. Šie “investori” ir Latvijas nekustamā īpašuma un Latvijas uzturēšanās atļauju pircēji.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Timurs Čuntonovs > Timurs Čuntonovs 02.10.2013. 14.33

    Linux Mint 15! Nu kur nu ar vēl lielāku auku?! Tāpat jau pietiekami lela :)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Timurs Čuntonovs > Timurs Čuntonovs 02.10.2013. 14.18

    Par Jura rakstīto – protams, ka informācijai ir jābūt latgaliski. Taču realitāte ir tā, ka tā vietā mēs paklanāmies atkal un atkal krievu okupantiem un viņu pēctečiem, jo tieši tiem ir domāta šī klanīšanās. Jo kāpēc gan poļiem, ebrejiem un igauņiem Latvjā kaut kas būtu jāsaprot par eiro ieviešanu, vai ne, biedri?

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    Vineta > Timurs Čuntonovs 02.10.2013. 15.32

    hombros
    Par kādu informāciju latgaliešu valodā par eiro Juris Viļums te vēl uztraucas?

    Ne jau latgalīšu volūda uztrauc to kremļa iznireli, SC slampu, bet lai latviešu valodu ātrāk izspiestu viņam sociāli, intelektuāli un ideoloģiski tuvo, krievu valoda.

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

buchamona 02.10.2013. 10.23

…Iedzīvotāju pesimisms un bailes no nezināmā šajā jautājumā ir saprotamas – tik daudz dažādu pārmaiņu un negatīvu notikumu ir skāruši katru Latvijas ģimeni. Banku krahs, nereti darba zaudējums, vispārējā krīze un citas ķibeles. Un nu atkal vēl viens iespējams pārbaudījums….+++ Eiro ieviešanu pielīdzināt tādām nelaimēm kā banku krahs un darba zaudēšana – vareni :)

Taču var piekrist tam, ka ” eiro kampaņas” skaidrošana varētu tikt uzsākta arī latgaliešu dialektā – kādēļ ne, tikai tad ne jau Stendziniekam par to būtu jāatceras. Šādai iniciatīvai bija, jeb vislabāk – ir jānāk no Latgales puses. Kādēļ tāds klusums šajā ziņā, tas jājautā raksta autoram. Ar to vien, ka spītīgi par latgaļu dialektu tiek runāts kā par vienām no Latvijas svešvalodām :), ar to vien nepietiek, lai uzsvērtu šādu nepieciešamību.

+7
-3
Atbildēt

3

    Ieva Priedenfelde > buchamona 02.10.2013. 10.45

    Var gan pielīdzināt krīzi eiro ieviešanai. Ja Igaunijā pārtikai gada laikā (pus gadu pirms un pus gadu pēc eiro ieviešanas) cenas pieauga par 20%, tad Latvijā torgaši vienā rāvienā pieliek 20%, kas ievērojami samazina tautas rocību un dzīves līmeni. Tāpeēc varam droši apgalvot, ka € ieviešana rada krīzei līdzīgas sekas lielākajai daļai iedzīvotāju, bet jo īpaši nabagiem.

    +1
    -8
    Atbildēt

    0

    efeja60 > buchamona 02.10.2013. 13.30

    par 0,3-0,5% pārtikai, lūdzu, sīkāk!

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 02.10.2013. 10.51

    DikembeSakamoto “…Pēc eiro ieviešanas Igaunijā bija vērojams cenu kāpums, taču pašai eiro ieviešanai bija minimāls efekts. Galveno ietekmi atstāja energoresursu un pārtikas cenu kāpums pasaules tirgos, nevis vienas valūtas nomaiņa ar otru…

    Pēc eiro ieviešanas 2011.gadā Igaunijā inflācija palielinājās aptuveni par 0,3-0,5%, taču cenu kāpumu galvenokārt izraisīja straujāka ekonomikas izaugsme, kas sākās pēc eiro ieviešanas…”

    http://www.apollo.lv/zinas/igaunija-eiro-ieviesana-radija-minimalu-efektu-cenu-kapumam/576458

    Bet šo Tavu komentu es saglabāšu, varbūt, ka radīsies izdevība Tev to atgādināt, kaut kur ap 2015. gadu :)

    +10
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu