Eiro latgaliski
Saistītie raksti
Viedoklis /
16. februāris
Latvijas otrās lielākās pilsētas mediji ir valsts drošības jautājums
Īsumā /
4. februāris
Latvija vienā lappusē
Viedoklis /
31. janvāris
Eiro desmitgade – ko esam ieguvuši, kam jāgatavojas turpmāk?
Vēsture /
27. decembris 2023
Misijas liecinieks
Komentāri (98)
Signe 03.10.2013. 15.44
Ja jau īvīsim eiropisku naudu pots laiks byutu arī sokt dūmot eiropiski.
0
Signe 03.10.2013. 15.20
Ja cylvāki ir pīteikūši izgļeitoti,tod jim ir skaidrs, kas ir laviskais(latgaliskais) un dieļ kam jouzraksta arī latgaļiski par EURO. Dīmžāl Reigis veiri vai nu nav izgļeitoti, vai nu par daudz lapni kauč kam taidam.
0
diegnome 03.10.2013. 14.28
Pa latgalīšu aba latgaļu volūdys lykumim pareizi soka i roksta EURA i lūka kai sīvīšu kuortys lītysvuordu: 1 eur = VĪNA EURA; 2 eur = DIV EURYS; 5 eur = PĪCYS EURYS; 10 eur = DESMIT EURU; 12 eur = DIVPADSMIT EURU; 100 eur = SYMTS EURU; “moksoju par preci EURUOS”; “mieneša olgys dabuošu EURUOS”.
Sarunu volūdys variants latgaliski – “euriks” (kai “vaciks” ‘vectēvs’). A “jevriks” to krīvyska forma.
0
Andris 02.10.2013. 21.22
> sniega roze: ” ir vairāki, atšķirīgi dialekti. Kurā tad lai runā – visos?”
Nē, – optimālais variants: latgaliešu rakstu valoda no grāmatām (kuras Latgalē, diemžēl, nav īpaši iecienītas) pārtop ikdienas sarunvalodā. Taču tas prasa, pirmkārt, rakstu valodas zināšanas (vismaz potenciālajiem skolotājiem), otrkārt, skaidru gribu, nevis tikai skaļas deklarācijas, lai vēlamo padarītu par reālo. (Šobrīd skaļuma ir vairāk par produktīvo “sauso atlikumu”. Ceru, ka tā tas ir tikai šobrīd.)
0
marchaeva 02.10.2013. 20.44
Latgaliešu valodā var tikai rakstīt, jo tāda valoda ir tikai rakstu valoda. Pieci savā starpā stipri atšķirīgi latviešu valodas dialekti Latgalē ir līdzīgi attāli no vidusdialekta kā tāmnieku dialekts Kurzemē (ventiņvaloda). Mūsu lielais valodnieks Endzelīns jau sen to visu ir salicis pa plauktiņiem, līdz ar to ar tumsonisku kremļa uzstādījumu tiražēšanu jau nu nevajadzētu aizrauties.
Tātad – rakstu Latgaliešu valodas variants pastāv, bet runātas valodas nav – ir vairāki, atšķirīgi dialekti. Kurā tad lai runā – visos?
:)
2
Kārlis > marchaeva 03.10.2013. 11.54
-> sniega_roze
:D Ka ir “latvīšu literaruo volūda” ar automatisku runys formu – juoatzeimej, ka rynys forma nikur (!), nivīnā lykumā nav apstyprynuota – tod ari latgalīšu rokstu (tys pats termins, kas “literaruo”) volūdai ir automatiski “pareizuo” runys forma, kod rauga pareizi nūlaseit tū, kas rokstūs pīraksteits.
Nav juosabeista nu tuo, ka kotram ir sova izlūksne – pat Tev ;)
Cīnejūt Endzelina veikumu, juoatzeist, ka nivīns nav ideals – kotram ir ari klaidenis. Nu tuo laika pat Latvejis Satversme ir precizāta, tai pat byutu jau laiks ari precizēt vysu latvīšu sapratni (izgleiteibu) par jiedzīni “latvīšu volūda”. Ari es asu latvīts i ite rokstu Latgolys latvīšu literarajā volūdā. Par lelu Latveji! :)
0
marchaeva > marchaeva 03.10.2013. 19.55
Vai tad arī malēniešim tagad būs sava valoda vajadzīga, lai lauzumu attēlotu, nerunājot par dundadzniekiem, kam ne mazāk pamata runāt par valodu kā ikvienam citam no Rīgas tālu esošam dialektam.
Dialekti ir skaisti, bet tie nav valodas. Latviešiem jau ir sen izvēlēts un izkopts vidusdialekts nacionālai saziņai – man tiešām pašam atsevišķi latviešu valodas dialekti pat ļoti patīk, bet nosaukt dažus no tiem par valodām tomēr ir filoloģiska tumsonība vai politiska izvēle, vai abi. Internetā var viegli atrast, ko par dialektiem saka visu laiku lielākais latviešu valodnieks Endzelīns.
Labāk tad atjaunot mīkstināto ŗ, vismaz fonētiski valoda kļūs atkal precīzāka.
Otra lieta ir, ka būtu vērts atgūt fonētisko w un mūsu tradicionālo mīkstāk skanošo, alveolāro l, nevis runāt ienācēju ievilkto dentālo l.
Lasiet valodas meistarus – Bērziņu, Endzelīnu, mācieties – tur tik daudz interesanta, bet lieciet valodu mierā, ja tas dažiem ir Latvijas šķelšanas līdzeklis!
0
Baiba Eglâja 02.10.2013. 18.18
Latgaļi ir skaisti, gudri, vareni. Kā paši vien naski nīcināja savu valodu, kaunēdamies par savu izcelsmi, tā tagad daži Saeimmā bļaustās par latgaļu apdalīšanu. vajag, vajag Stebdzeniekam pateikt, lai par latvju tautumeitas draiskošanos iztulko latgaliski, līdz ar eiro tautu meita vairs nevarēs draiskoties pa visu pasauli, argriezīsies Eiropā… Ha
0
Timurs Čuntonovs 02.10.2013. 14.14
Krievu valodas “lienošā” iespiešanās visur ir, maigi izsakoties, dīvaina. Esmu novērojusi, ka jau apmēram 5 gadus LTV1 atļaujas intervēt Latvijas krievus (jaunus cilvēkus!!!) krievu valodā un rakstīt apakšā tulkojumu latviešu burtiem. Vai man jāiegādājas platekrāna kinozāle, lai varētu izlasīt, ko saka Latvijas valsts apmaksātas krievu vidusskolas beidzēja? Par kādu informāciju latgaliešu valodā par eiro Juris Viļums te vēl uztraucas? Ja Latvijā ir grūtības dzīvot un skatīties LTV1!!! tikai un vienīgi latviski, ar profesionāla diktora tulkojumu. Kronis visam bija Sastrēgumstunda, kurā brīnišķais nekustamā īpašuma pircējs runāja ar Naglu angliski un Nagla pēc tam kaut ko patulkoja latviešiem – ieziemiešiem. Piedodiet, bet es neesmu Ķīnas miljardieris, man mājās nav kinozāles, lai es varētu salasīt subtitrus. Varbūt tad uzreiz vajag pateikt, ka latvieši var doties projām, ja nezina faktisko Latvijas valsts valodu – krievu valodu?!
6
Timurs Čuntonovs > Timurs Čuntonovs 02.10.2013. 14.18
Par Jura rakstīto – protams, ka informācijai ir jābūt latgaliski. Taču realitāte ir tā, ka tā vietā mēs paklanāmies atkal un atkal krievu okupantiem un viņu pēctečiem, jo tieši tiem ir domāta šī klanīšanās. Jo kāpēc gan poļiem, ebrejiem un igauņiem Latvjā kaut kas būtu jāsaprot par eiro ieviešanu, vai ne, biedri?
0
Inese > Timurs Čuntonovs 02.10.2013. 14.25
Styurētōj Hombros, esi nūmūdā! — tev vajadzēs karōt vēļ ar lelōku auku ;)
0
Timurs Čuntonovs > Timurs Čuntonovs 02.10.2013. 14.33
Linux Mint 15! Nu kur nu ar vēl lielāku auku?! Tāpat jau pietiekami lela :)
0
Vineta > Timurs Čuntonovs 02.10.2013. 15.32
hombros
Par kādu informāciju latgaliešu valodā par eiro Juris Viļums te vēl uztraucas?
Ne jau latgalīšu volūda uztrauc to kremļa iznireli, SC slampu, bet lai latviešu valodu ātrāk izspiestu viņam sociāli, intelektuāli un ideoloģiski tuvo, krievu valoda.
0
ineta_rr > Timurs Čuntonovs 03.10.2013. 13.49
Nokavēju toreiz raidījuma sākumu, bet vai tas konkrētais investors nedzīvoja šeit uz vietas jau labu laiku? Latviešiem ir radies slims priekšstats, ka iebraucēji nemācās vietējo valodu, kamēr tas tā nebūt nav. Pirmkārt, paši tā saucamie krievvalodīgie, ja arī nebilst nevienu vārdu latviski, saprot to pietiekoši labi, praksē pārbaudīts, un ne-krievvalodīgie uz to ir krietni naskāki, pašam bija grūti noticēt, bet vasarā pieredzēju, kā vienā restorānā ēdienu pasūtīja ķīniešu ģimene, pamatā angliski, bet atsevišķas lietas viņi precizēja latviski, jo restorāna darbinieks angliski runāja par apmēram 0.5 procentpunktiem labāk nekā vidējais igauņu apkalpojošajā sfērā strādājošais, tas ir, labi, ka vispār runāja.
0
Timurs Čuntonovs > Timurs Čuntonovs 03.10.2013. 15.03
ex diena lasitaji! Nu varbūt nevajag nepareizi lietot vārdu “investors” – jau publiskajās diskusijās ir izskanējis, ka investors nav tas, ka atbrauc, samaksā naudiņu, nopērk māju un paēd restorānā, papildinot pasūtījumu angļu valodā ar dažiem latviešu vārdiem. Vārds “investors” tomēr laikam nozīmē kaut ko citu. Lietas jāsauc pareizajos vārdos. Šie “investori” ir Latvijas nekustamā īpašuma un Latvijas uzturēšanās atļauju pircēji.
0
Andris 02.10.2013. 13.14
Viena vienīga frāzīte, ko autors – nevis “Jureits”, bet LR 11. Saeimas deputāts – atļāvies uzrakstīt: „Daudzi latgalieši gluži vienkārši neuzticas informācijai, kas sniegta viņiem „oficiāli pareizajā” mēlē”, vismaz politiski kļūst par pamatīgu klupšanas akmeni. Ja akceptētu šo Jura Viļuma tēzi, būtu jāsecina, ka latviešu tautas vairākumu (tos, kuri ikdienā nerunā kādā no augšzemnieku dialekta izloksnēm) Latgalē dzīvojošie latvieši uztver kā antagonisku spēku – kā „svešos”, kuriem nevar uzticēties. Viļuma kungs, vai Jūs pats aptvert, ko esat uzrakstījis?
Te nav vairs nav runas par to, kā, kādā mēlē valstij salkani sentimentāli (Stendzenieka variants) izsviest naudu, lai stāstītu par jauno valūtu, bet gan par kāda valsts reģiona iedzīvotāju pretnostatīšanu pārējai valstnācijai. Un tas jau ir nopietni.
P.s.> Kalvis Apsītis
“izvirtulis” augšzemnieku dialektā ir “bļaduns”.
44
ievuliitis > Andris 02.10.2013. 13.23
Te tev atbilde, kas ietverta nakamajā aiz tevis citēta teikuma:
“Daudzi latgalieši gluži vienkārši neuzticas informācijai, kas sniegta viņiem „oficiāli pareizajā” mēlē.
Vai varbūt paredzēts, ka latgaliešu informēšanai tiks izmantota kaimiņzemes (Krievijas) valoda?”
Acīmredzot, deputata kungs grib teikt, ka kaimiņzemes valoda nav SVEŠA un tai informācijai latgalieši UZTICAS.
0
Kārlis > Andris 02.10.2013. 13.24
Tai nu lelā mārā i saīt – ka reidzinīki latgaliski runojūšūs skaita par svešajim (sveštautīšim), tod izaveidoj tei rūbeža, kas līk nu ūtrys puses ari latgalīšim puornūvodnīkus (“pareizajā” latvīšu volūdā runojūšūs) naskaiteit par sovim, bet saukuot par čiulim. :( Dīvamžāļ tei IR realitate.
Uzaticēt čiuliski runojūšam var – bet latgalīši tū dora naizreiz, ar leluoku pīsardzeibu. Sovukuort, ka pasceisi koč “Vasals!” jau tod byusi labvieliebu nalelu nūpeļnejs i varbyut ari Tovu garuoku runuošonu par eiro kaids vairuok pasaklauseis.
0
Kārlis > Andris 02.10.2013. 13.26
Latvīšu oficialajai volūdai latgalīši (na)uzatic tik pat kai krīvu volūdai. Gols golā taišni itamuos (i tikai jimuos) latvejis vaļsts ar latgalīšim komunicej.
0
ievuliitis > Andris 02.10.2013. 13.40
Vieniem: “Ты меня уважаешь?” ir aktuāls pēc individuāli mērāma grādīgā dzēriena daudzuma. Es nedomaju, ka tas ir jautājums, ar ko katrs latgalietis ceļas un guļas. Bet par to gan es esmu pārliecināta, ka tiek aktīvi piestrādāts, lai tas tā būtu. Un deputāta Viļuma darbība par to skaidri liecina.
0
Andris > Andris 02.10.2013. 13.59
> Juris
Izteikti subjektīvus pieņēmumus, kas netiek pamatoti ar reāliem, visaptverošiem faktiem (piemēram, “reidzinīki latgaliski runojūšūs skaita par svešajim (sveštautīšim)”), mēdz dēvēt par pļāpām, baumām vai, vienkārši runājot, neauglīgu gaisa tricināšanu. Jāpiebilst, ka, vispārinot atsevišķus gadījumus (un tas – abpusēji), var iebraukt pamatīgās auzās.
0
Inese > Andris 02.10.2013. 14.07
Juri, latgalīši vairāk bauda austrumu kuļturu, a baltīši – vokoru Eiropas kuļturu ;)
0
egils_krastins > Andris 02.10.2013. 14.11
Mazais cilvēks vienmēr jūtas daudz labāk, ja runātājs (lielais cilvēks) noliecas līdz viņa līmenim.
Varētu gan latgaliski, gan ventiņu izloksnē.:D
0
Inese > Andris 02.10.2013. 14.17
Tara, tys ir napanasams, gryuts, na pa cylvāka spākim ceļš ;)
0
Andris > Andris 02.10.2013. 14.58
> tara
Lūk, tas nu ir kronītis visam – dalīt Latvijas pavalstniekus „lielajos” un „mazajos” cilvēkos!!! Nav nekādu iebildumu pret latgaliešu vai ventiņu mēli, taču paziņot, ka viņi ir „untermenši” (zemāki, mazāki, „lielo” līmeni nesasnieguši) – tā jau ir nacisma vai komunisma atrauga (ar tās mūžīgo „lielo brāli”). Un, ja valsts tērē līdzekļus vienas minoritātes (lielā mērā – koloniālminoritātes) informēšanai tās dzimtajā valodā, tad attiecībā pret igauņiem, lietuviešiem, poļiem utt., kuri dzīvo Latvijā, – klaja segregācija.
0
egils_krastins > Andris 02.10.2013. 15.46
cinīts
Lūk, tas nu ir kronītis visam – dalīt Latvijas pavalstniekus „lielajos” un „mazajos” cilvēkos!!!
***
Nedaliet!
Noliecieties!
Pamēģiniet saprast kā jūtas cilvēks, kurš nevēlējās pāriet uz eiro. Pamēģiniet saprast cilvēku, kuram bija liegta iespēja pateikt NĒ.
Atzīstiet, ka ļaudis ar zemiem ienākumiem, kādi ir lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, uzskata, ka neko daudz nespēj iespaidot šajā valstī. Tātad jūtas kā mazie cilvēki.
Daudziem jēdziens kalpot arī asociējas ar kaut ko negatīvu, mēs taču esam SAIMNIEKI savā zemē. Taču jēdziens ministrija nozīmē vietu, kur kalpo. Vai tas arī jūs pazemo?
Ministry – The act of serving; ministration
Ministration -1. The act or process of serving or aiding. 2. The act of performing the duties of a cleric.
Arī biznesā visveiksmīgākās ir tās kompānijas, kuras KALPO. Valdībai arī ir jākalpo savai tautai. Ministru prezidents ir galvenais/atbildīgais kalpotājs valstī.
Lai kalpotu ir jānoliecas līdz mazā cilvēka līmenim.
Žēl, ka neesat ieguvis sirdsizglītību…:(
0
buchamona > Andris 02.10.2013. 16.13
Cik es esmu lasījis par Latgales vēsturi, tad vēl Krievijas impērijas laikā, kad notika Latgales lielā pārkrievošana, tika aizliegta latgaliešu rakstība, tad latgaļi savus rakstus ar roku pārrakstīja paši un izplatīja tautās. Pateicoties viņiem, droši vien, latgaliešu rakstība ir saglabājusies arī līdz šodienai. Šiem cilvēkiem bija iedeja un vēlme savu ideju realizēt pašu spēkiem, pie tam pat vairāk vai mazāk, bet nelegāli.
Šodien, lasot šo pāris RP latgaļu deputātu rakstus, kuri šad tad parādās IR, var sajust, kā cauri tekstiem vīd liela raudāšana un žēlošanās. Aptuveni pirms gada šī raksta autors komentos rakstīja par iecerēm Latgales skolās fakultatīvi sākt mācīt latgaļu dialektu. Apsveicama apņemšanās, gribētu pajautāt tagad, kā veicas šīs idejas īstenošana, un ja neveicas, tad, kādēļ neveicas. Pašīem neveicas, vai kāds traucē, tikai ar iebildi – bez žēlošanās par naudas trūkumu. Vispirms ir kaut kas jau jārada, japarāda vēlēšanās un tad var prasīt naudu
0
Kārlis > Andris 02.10.2013. 16.29
Nasažāloju, bet īsoku apsavērt vaicuojumu vyspuseigi – tymā skaitā nu latgalīšu redziejuma.
Latgalīšu volūdu školuos suoks vuiceit i na tikai fakultativi ;) Tys ir Latgolys školuotuoju nūpalns, na muns.
TV i radejā jau ari ir latgalīšu volūda, bet byus vēļ.
Veiksmi dorbūs ari Tev! ;)
0
Andris > Andris 02.10.2013. 16.30
> tara
”Noliecieties!”
Dīvaini. Nekad, sarunā ar otru cilvēku, arī bērnu, neesmu „noliecies”, bet gan mēģinājis pacelties līdz viņa līmenim. (Ko lai dara – kinderštūbe nav manī radījusi priekšstatu par savu pārākumu pār otru.)
„Pamēģiniet saprast kā jūtas cilvēks, kurš nevēlējās pāriet uz eiro. Pamēģiniet saprast cilvēku, kuram bija liegta iespēja pateikt NĒ.”
Arī es piederu šai kategorijai. Tomēr saprotu, ka Latvijas situācijā citas izejas (nepāriet uz eiro) nebija. Un nebūt neuzskatu, ka valsts, neakceptēdama iespējamo referendumu, rīkojusies tālredzīgi.
”Atzīstiet, ka ļaudis ar zemiem ienākumiem, kādi ir lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, uzskata, ka neko daudz nespēj iespaidot šajā valstī. Tātad jūtas kā mazie cilvēki.”
Justies savā valstī kā „mazajam cilvēkam” – tā jau ir pašsuģestija, kura spēj dot tikai negatīvu rezultātu.
”Daudziem jēdziens kalpot arī asociējas ar kaut ko negatīvu, mēs taču esam SAIMNIEKI savā zemē. Taču jēdziens ministrija nozīmē vietu, kur kalpo. Vai tas arī jūs pazemo?”
Saimnieks nekalpo. Viņš kopā ar saimi rūpējas par kopējo labumu. Vismaz tā tam vajadzētu būt. Un jā, vārds „kalpo” manī patiesi nerada pozitīvas emocijas – kalpo tikai kalpi (ar atbilstošu mentalitāti).
„ Žēl, ka neesat ieguvis sirdsizglītību…:(„
Ne man par to spriest…
0
Andris > Andris 02.10.2013. 16.47
> Juris
„Latgalīšu volūdu školuos suoks vuiceit i na tikai fakultativi ;) Tys ir Latgolys školuotuoju nūpalns, na muns.”
Atvainojiet, bet nedaudz neprecīzi: jau pirms pāris gadiem IZM izdalīja naudu, lai Latgales skolās fakultatīvi mācītu latgaliešu rakstu valodu. Kaut gan Jūs distancējaties – „na muns”, – gribētu tomēr apgalvot, ka gan Jūsu, gan mans mērķis ir latgaliešu rakstu valodu padarīt par Latgalē vispārlietojamu. Bija sarunāts ar divu skolu direktoriem, ka viņi atbalstīs šo ierosmi. Rezultāts – čiks: nebija skolotāju, kuri varētu mācīt (viņi, tāpat kā visur Latgalē, runā tikai savā vietējā izloksnē), nebija arī vecāku un skolēnu vēlmes uzņemties papildslodzi. Tātad darba vēl – pāri galvai.
”TV i radejā jau ari ir latgalīšu volūda”
Latvijas Radio gadu desmitiem ir bijis raidījums latgaliešu rakstu valodā (tikai nezināmu iemeslu dēļ LR4 vilnī – kopā ar raidījumiem svešvalodā).
0
Kārlis > Andris 02.10.2013. 16.57
1) Maņ nav zynoms taids fakts, kab “IZM byutu izdalejuse naudu latgalīšu volūdys vuiceišonai”. Ja kas, pats zynu i školys i školuotuojus, kas gotovi vuiceit i vuiceis. Ka ir nauda jūs atbolstam, tod tei ļūti nūdarātu.
IZM ir apstyprynovs standartus, kas ļaun školuotuojim itū dorbu iz prīšku dareit. Da ituo gods beigu juobyut ari pyrmai interaktivai latgalīšu volūdys ābecei – tū taisa Latviešu valodas aģentūra (žāļ, ka tī dorbi kavejās). Tagad ir ari atbolsts nu vairuoku pašvaļdeibu – tai ka process īt iz prīšku.
2) LR4 programmā beja, bet tagad ir regulars raidejums LR1 – Kolnasāta.
LTV raidejums “Cytaidi latviskais” beja i ceru ka byus taids pats voi vēļ lobuoks.
0
egils_krastins > Andris 02.10.2013. 19.28
Cinīts
Saimnieks nekalpo. Viņš kopā ar saimi rūpējas par kopējo labumu. Vismaz tā tam vajadzētu būt.
***
Aizbrauciet uz Ventspili un pastāstiet šito lembergam!!! :D:D:D
Viņš par manu ģimeni tā parūpējās, ka es nonācu Britānijā, man dēls strādā Norvēģijā. Jauki…
Diemžēl realitāte Latvijā stipri atšķiras no tā, kā tam vajadzētu būt. Tāpēc lēmumus būtu vērtīgi pieņemt balstoties uz realitāti, nevis …kā tam vajadzētu būt.
0
Andris > Andris 02.10.2013. 20.20
> tara
Katrs gadījums (gan ekonomiskā migranta, gan dzimtenē palicēja) ir individuāls. Un mēģinājmus bez izvērstas argumentācijas to vispārināt emocionāli ir saprotams, taču – diez vai labais tonis. Jo pieļauju, ka ekonomiskie imigranti izmanto savas jaunās mītneszemes iedzīvotāju laiku ritumā sarūpēto sociālo garantiju paketi, nevis savu iespēju robežas cenšas radīt līdzīgu materiālā komforta situāciju savā dzimtenē. Protams, otrs variants ir grūtāks un prasa lielāku atdevi, kam aizbraucējs ne vienmēr ir gatavs. Bet (vēlreiz – protams) katrs no mums ir sava likteņa saimnieks (nevis kalps).
„Tāpēc lēmumus būtu vērtīgi pieņemt balstoties uz realitāti, nevis …kā tam vajadzētu būt.”
Ja neņem vērā to, „kā tam vajadzētu būt”, realitāte nemainās.
0
egils_krastins > Andris 02.10.2013. 23.46
cinīts
Turpmāk zināšu, ka esat prasts demagogs un netērēšu laiku cenšoties iestātīt ka balts ir balts un melns ir melns.
Nekad sevi neesmu uzskatījusi par ekonomisko migrantu. Esmu POLITISKAIS EMIGRANTS, kurš atstāja bij. komunistu kontrolētu/pārvaldītu valsti.
Realitāte mainās tad, kad mēs pieliekam pūles, lai to izmainītu. Acīmredzot Jums Latvijā ir labi un pārmaiņas nevēlaties. Nu tad saimniekojiet vien savā dzīvē tālāk…un baudiet tās soc garantijas, kuras es jums sagādāju, dzīvojot un strādājot Latvijā.:D
0
egils_krastins > Andris 03.10.2013. 00.43
cinīts
Un vēl…kāds sens parāds. Man jau toreiz uzkrita uz nerviem jūsu lecīgums bez seguma.
29.marts 2013 22:13
west: “ebreji netic, ka viņš ir Dieva dēls , bet tikai viens no praviešiem.”
cinīts: “Atļaujiet nepiekrist? Jūdiem nav pieņemts Jēzu Kristu vārdā saukt, kur nu vēl par pravieti uzskatīt, – viņi lieto eifēmismu “tas, kurš apgānīja Toru”.
Un tagad noskatieties šo video un nokaunieties.
https://www.youtube.com/watch?v=k0DTT3u2JZ8
0
Andris > Andris 03.10.2013. 06.04
> tara
Ir nu gan lēcieniņš – no latgaliešu rakstu valodas līdz jūdaisma strāvojumiem un to pārstāvju viedokļiem par Jēzu Kristu! Nezinu, vai pārējos IRšus tas varētu īpaši ieinteresēt, taču, ja jau reiz Jūs rakstāt:
„Un vēl…kāds sens parāds. Man jau toreiz uzkrita uz nerviem jūsu lecīgums bez seguma”
,tad mans princips ir savus (kaut arī tikai kāda iedomās esošus) parādus nolīdzināt un lēnprātīgi atzīt, ka otra cilvēka nervi ir trausla matērija, pret kuru – ar vislielāko pietāti. (Lecīgumu varbūt atļausit nekomentēt?)
”Un tagad noskatieties šo video un nokaunieties.”
Un tagad noskatījos. Taču, nebūt negribēdams Jūs sarūgtināt, atzīstos, ka nenokaunējos. Nemaz un ne druskas. Atļausit paskaidrot? Jūs kā absolūto eksponējāt viena rabīna viedokli. Taču, kā jau minēju, mūsdienu jūdaismā viedokļi ir tik sazaroti, viens otru izslēdzoši un apkarojoši, ka piecu disertāciju būtu par maz, lai visus iztirzātu. Ir ultraortodoksālie jūdi, ir ortodoksālie, haredimi, ir mesiāniskie, ir „Neturei Karta”, ir rabīna Meira Kahanes sekotāji – „Kah” u.c. kustības, tāpat, protams, nevar nepieminēt Ļubaviču hasīdu rabīna Josifa Ichaka Šnērsona (kuru, kā Jūs zināt, Latvijas brīvvalsts divas reizes izglāba no visnotaļ nepatīkamas perspektīvas: vienreiz – Austrumos, otrreiz – Rietumos no Latvijas) amata pārmantotāja – znota Menahema Mendela Šnērsona (viņa precības, starp citu, notika mūsu pašu Rīgā) sekotājus („Habad Ļubavič”), kuri šo (nu jau teju 20 gadus aizsaulē esošo) septīto Ļubaviču rebi ir iecēluši jaunā Mesijas – Mašiaha statusā, ir kneseta partijas ŠAS („Sefardi –Toras glabātāji/aizstāvji”) garīgā līdera, sefardu galahiskās autoritātes Ovadijas Josifa domubiedri, ir reliģiskā kustība „Habad”, ir reformisti utt., utjpr. Un tagad, ja Jums nav būtisku iebildumu, vairāki dažādus strāvojumus pārstāvošu rabīnu viedokļi par jūdaismu un kristietības pamatlicēju.
„Ješu ha-Norci – persona, kuru jūdu reliģiskās grāmatās dēvē „oisoi o-iš še-zief es a-Toiro” („tas cilvēks, kurš izkropļoja/apgānīja Toru”);
Citi viedokļi – http://www.moshiach.ru/FAQ/any/1737_3_20.html ; http://www.sem40.ru/zelman/besedy.shtml?sect=3&start=80. Pietiks vai vēlaties vēl?
Ja ne, varbūt atļausit man atvadīties no dažādajiem jūdu reliģiskajiem strāvojumiem un Jūs satraukušās tēmas un atgriezties pie Latgales, latgaliešu rakstu valodas un eiro?
0
ievuliitis > Andris 03.10.2013. 08.07
tara: “Realitāte mainās tad, kad mēs pieliekam pūles, lai to izmainītu. Acīmredzot Jums Latvijā ir labi un pārmaiņas nevēlaties. Nu tad saimniekojiet vien savā dzīvē tālāk…un baudiet tās soc garantijas, kuras es jums sagādāju, dzīvojot un strādājot Latvijā”
Vai paskaidrosiet man, kādas soc.garantijas Jūs man sagādājāt, aizbraucot, lai varētu no tas sociālā komforta zonas augstprātīgi mūs pamācīt?
0
buchamona > Andris 03.10.2013. 08.41
… Jo pieļauju, ka ekonomiskie imigranti izmanto savas jaunās mītneszemes iedzīvotāju laiku ritumā sarūpēto sociālo garantiju paketi, nevis savu iespēju robežas cenšas radīt līdzīgu materiālā komforta situāciju savā dzimtenē. Protams, otrs variants ir grūtāks un prasa lielāku atdevi…
….Vai paskaidrosiet man, kādas soc.garantijas Jūs man sagādājāt, aizbraucot, lai varētu no tas sociālā komforta zonas augstprātīgi mūs pamācīt?…+++
Sliktākais, kas ar Latviju varētu šobrīd notikt, tas ir, ja krīzes seku rezultātā latviešu tauta tiktu sadalīti ne tikai fiziski – tajos, kuri bija spiesti izbraukt no LR un tajos, kuri šobrīd dzīvo Latvijā, bet arī emocionāli.
Savā ziņā var pat teikt, ka, krīzes laikā aizbraucot no Latvijas, tie daudzie tūkstoši mūsu ļaužu arī sagādāja palicējiem šo “sociālo konforta zonu” par kuru te tiek runāts, jo neviens tā skaidri nevar zināt, kas ar mūsu valsti būtu noticis tad, ja aizbraukušajiem no budžeta būtu jāmaksā pabalsti. Vēl vairāk, izceļojošo mūsu tautiešu uz Latviju sūtītā naudas plūsma, ar kuru tiek pabalstīti radinieki Latvijā, ir labi pamanāma budžetā kā ieņēmumu daļa.
Un vēl, diez vai migrantu rajonus, kuros emigrācijā dzīvo liela daļa mūsu tautieši, var saukt par ” sociālā konforta” zonām un darbi, kurus viņi ir spiesti strādāt, ir tā labākā ” medus maize” par kuru gribētu sapņot.
Nevajadzētu aizmirst, ka aizbraukušo latviešu politiskā aktivitāte, viņu vēlēšanās turpināt piedalīties savas Dzimtenes politiskajā dzīvē arī pēc aizbraukšanas, tā ir daudz maz vēl garantija, ka tik drīz mūsu iekšējiem ienaidniekiem vēl neizdosies demontēt LR un uzcelt tās vietā ” savu ” valsti. Ne velti kremlini tā nervozēja laikā, kad tika gatavots likums par dubultpilsonību. Nevajadzētu aizmirst tās rindas pie LR vēstniecībām, kurās stāvēja aizbraukušie latvieši valodas referenduma laikā.
Āboltiņa jau reiz izdarīja kļūdu, publiski ” uzbraucot” tiem mūsu ļaudīmu, kurus dēvējam par ” ekonomiskajiem bēgļiem”. Nevajadzētu atkārtoties.
Un vēl, ja, lai risinātu ekonomiskas problēmas, vienmēr pietiktu tikai ar to, ka ” vajag saņemties un pašam darīt, ” tad, par LR nerunāsim, bet arī ” vecā” Eiropa nepazītu tādus jēdzienus, kā bezdarbs un nabadzība.
0
ievuliitis > Andris 03.10.2013. 09.35
R.A. Man personīgi aizbraucēji nekādu komforta zonu nav sagādājuši – nesaņemu ne pabalstus, ne pensiju un mani uztur mani bērni un vīrs, retu reizi piestrādāju. Esi dzirdējis, ka gaužos par savu “sūro grūto likteni”? Man nav naida pret aizbraucējiem. Tikai lai tie nemāca man, kā dzīvot.
0
dro > Andris 03.10.2013. 09.40
betijacelmale. Žutj! Nje učite menja žitj!:)
0
ievuliitis > Andris 03.10.2013. 09.47
Sama umnaja:))
0
ievuliitis > Andris 03.10.2013. 10.47
Principā, pareizāk būtu teikt – lai tie nemāca man, kā Dzimteni mīlēt:)
0
egils_krastins > Andris 03.10.2013. 13.49
Jūs kā absolūto eksponējāt viena rabīna viedokli.
***
Tieši tāpat, kā Jūs izcēlāt tikai vienu viedokli – tas cilvēks, kurš izkropļoja/apgānīja Toru.
Rabīns Kaduri ir īpašs un Jūs to zināt. Nedomādu, ka man jātērē laiks, lai pievienotu jo daudzos i-netā atrodamos materiālus, kas to pierāda.
—
Ja ne, varbūt atļausit man atvadīties no dažādajiem jūdu reliģiskajiem strāvojumiem un Jūs satraukušās tēmas un atgriezties pie Latgales, latgaliešu rakstu valodas un eiro?
***
Zinot, ka esat demagogs (varbūt neapzināti/bez iepriekšēja nodoma:) ), ar interesi vēroju to, “kas lācītim vēderā”.:D
Patiesībā man būtu aizraujoši padiskutēt par trešā Tempļa celtniecību, Jāņa Atklāsmes grāmatu, Daniēla un Jesajas grāmatām, kā arī par zvēra zīmi. Varbūt citu reizi…
Nobeigumā jāatzīst, ka Tuvie Austrumi IR pasaules naba un viss tur notiekošais iespaido ļaudis kā Latvijā, tā arī Britānijā.
Atgriežoties pie Latgales – es piekrītu raksta autoram J.Viļumam.
Šī ir viena laba iespēja uzrunāt latgaliešus viņu valodā. Tāpat būtu rīkojušies briti Velsā un Skotijā. Ja Jūs, cinīt, spētu iejusties vienkārša latgaļu onkas ādā, tad saprastu, ka šāda uzruna no TV ekrāna uzliktu smaidu uz latgaļa sejas.:)
0
egils_krastins > Andris 03.10.2013. 14.03
cinīts, betijacelmale, etc
Jūdiem Latvijā būtu derīgi zināt/atcerēties šo:
Rabbi Kaduri’s remarks regarding natural disasters were said in the framework of a class on Tuesday, Sept. 13th, 2005, which covered the Nevi’im (prophets) section of the book Chok l’Yisrael.
Israel’s leading known Kabbalistic Elder, Rabbi Yitzchak Kaduri called upon worldwide Jewry Tuesday night to return to Israel due to natural disasters which threaten to strike the world.
In a class between the Mincha (afternoon) and Maariv (evening) prayers at his Jerusalem yeshiva seminary, Rabbi Kaduri issued the following call:
”This declaration I find fitting to issue for all of the Jews of the world to hear. It is incumbent upon them to return to the Land of Israel due to terrible natural disasters which threaten the world.
In the future, the Holy One, Blessed be He, will bring aboutgreat disasters in the countries of the world to sweeten the judgements of the Land of Israel.
I AM ORDERING THE PUBLICATION OF THIS DECLARATION AS A WARNING, SO THAT JEWS IN THE COUNTRIES OF THE WORLD WILL BE AWARE OF THE IMPENDING DANGER AND WILL COME TO THE LAND OF ISRAEL FOR THE BULIDING OF THE TEMPLE AND REVELATION OF OUR RIGHTEOUSMASHIACH (MESSIAH).”
Ja mani komentāri ir atstājuši augstprātīgu/pamācošu iespaidu – es lūdzu piedošanu! Bet klusēt arī nevaru… Man par savu rīcību būs jāatbild Dieva priekšā. Tad nu pēc man dotās gudrības arī gvelžu…:D:D:D
0
dro > Andris 03.10.2013. 14.10
tara. Es diemžēl neesmu ticīgs cilvēks, bet apskaužu tos, kuri spēj ticēt. Tomēr nedomāju, ka vajadzētu Dievu iemaisīt maznozīmīgos strīdos:)
0
egils_krastins > Andris 03.10.2013. 14.19
Ino
Dievu iemaisīt nekur nevar, Viņš jau visur IR. Viņam viss ir svarīgs, jo no mazām problēmiņām izaug lielās.
Latgales labklājība ir lielā mērā Latvijas suverenitātes jautājums. Tāpēc dosim latgaļiem to, ko viņi vēlas, lai tie justos laimīgāki.
0
ievuliitis > Andris 03.10.2013. 15.10
Arī es uzskatu, ka maz kam būtu interesanti diskutēt šeit par jūdaisma novirzieniem, ko uzsāka tara, solījusies beigt, bet tomēr nespēj rimties.
Tāpat nedomāju, ka būtu ar skubu jāmetas piebarot Latgali, atņemot citiem reģioniem, jo, “Latgales labklājība ir lielā mērā Latvijas suverenitātes jautājums.”
Vai latgaliešu laime ir jāperk uz citu reģionu apdalīšanas rēķina?
0
egils_krastins > Andris 03.10.2013. 15.51
betijacelmale
NEKAD NEBEIGŠU DISKUTĒT PAR BĪBELES TĒMĀM, vai tas skartu jūdaismu vai kristietību vai ko citu. Apsolu paciest visas iespējamās riebeklības un uzbraucienus no citu komentētāju puses!:D
Turpināšu arī apgalvot, ka Israēla ir vienīgā vieta, kur jūdi var/varēs dzīvot drošībā.
Ventspils tika piebarota gadiem ilgi, nu beidzot pienācis laiks pagriezt seju Latgales virzienā. Jā, uz Ventspils rēķina noteikti var iedot Latgalei to, ko tā nesaņēma agrāk.:) Patiesībā RP ministrs, vadot VARAM, jau to ir izdarījis. Liekot akcentu uz latgaļu valodu šis process tiek loģiski turpināts.
0
ievuliitis > Andris 03.10.2013. 16.10
Tagad, kad valdošā koalīcija ir pateicību parādā Ventspilij, bet tā nekad neaizmirsīs paprasīt ar uzviju atdot, tavi plāni atņemt Ventspilij un atdot Latgalei izklausās komiski, nedomā?
0
egils_krastins > Andris 03.10.2013. 16.22
betijacelmale
Varbūt šodien izklausās komiski. Taču VARAM ministrs vēl turpina darbu līdz 1 decembrim. Vai miljards jau sadalīts?
Varbūt arī šis video Jums šodien arī būs smieklīgs, bet viss var mainīties pavisam drīz…:)
https://www.youtube.com/watch?v=t2sPKkhSWms
0
ievuliitis > Andris 03.10.2013. 16.44
Dīvainais VARAM ministrs vēl darbojās, bet viņš nevar ar valsts naudu rīkoties, kā ienāk prātā.
0
egils_krastins > Andris 03.10.2013. 16.56
Betijacelmale
Patiesībā viņš var ierobežot lemberga apetīti darīt kā lembergs grib un panākt taisnīgumu.
0
ievuliitis > Andris 03.10.2013. 17.21
Latvija nesastāv no Lemberga vien. Saprotu, ka jūs abi aiz zināmiem iemesliem esat ieciklējušies uz Lembergu… Un patiesībā – viņš (Sprūdžs)neko nevar. Skaļa izbļaustīšanās un čuš. Ne viņš ko ietekmē, ne piebremzē. Un, ja runājām par citiem pašvaldību vadītājiem, tad man daudz bīstamāks izskatās Ušakovs. Lembergs vismaz nestūrē uz izstāšanos no Latvijas. Neesmu dzirdējusi, ka to ministru tas satrauktu.
0
egils_krastins > Andris 03.10.2013. 18.11
betijacelmale
lembergs un ušakova ir divas ogas no viena krūma. Abi ir vienādi bīstami.
Sprūdžs var rīkoties likuma ietvaros, ar to vien jau ir pietiekami.
“Pašvaldību referenduma likums, depozītu sistēmas ieviešana atkritumu apsaimniekošanā un pašvaldību deputāta statusa likums ir trīs no vairākām lietām, ko Sprūdžs vēlas pabeigt pirms aiziešanas no amata”
9.maijā izgāztais “pretlemberga likums” nav norakstīts. Patiesībā Sprūdžam ir lielas iespējas klusi un mierīgi sagatavot pašvaldību deputāta statusa likumu un Saeimā nobalsot, jo NA ar RP sadarbjas līdz nākošajai Saeimai. Vienotība būs spiesta nobalsot par šo likumu, jo pati piedāvāja savu variantu.
Tātad nemaz tik slikti nav, kā varbūt izskatās pašlaik. Kad lembvergs būs prom, ušakova pozīcijas arī mazināsies ņemot vērā to, ka sabiedrība pa lielam ir nepmierināta ar jauno sab.trans apmaksas sistēmu Rīgā.
0
ievuliitis > Andris 03.10.2013. 21.15
Krieviem ir teiciens – “blažen, kto verujet” Tas pilnā mērā attiecas uz jums. Un ne tikai reliģijas lietās. Būtu priecīga, ja jūsu cerības attiecībā uz Sprūdza darbiem piepildītos, kā arī visas no tā izrietošās izfantazētās sekas, bet mani nepārliecina jūsu arguments, ka Lemberga hipotētiska dabūšana pie malas, mazinās Ušakova ietekmi. Tie ir divi savstarpēji nesaistīti jautājumi.
0
egils_krastins > Andris 04.10.2013. 01.19
betijacelmale
Labi, pastāstīšu kādu sapni, kuru redzēju 2008.gadā, kad tikko sākās krīze. Visu sapnī notiekošo vēroju kā no malas. Iedomājieties … liels autobuss traucas milzīgā ātrumā pa bangainu bezceļu. Sēdekļu šajā autobusā nav. Visi kaut ko kliedz, rājas un lamājas un šūpojas kā mērkaķi džungļu liānās … Ar šausmām es skatos, kā autobuss lielā ātrumā traucas uz tādu kā kraujas malu…un pēc brīža tas jau paceļas gaisā …un lido pāri aizai. Autobusa pasažieri turpina bļaut un ālēties. Man jau likās, ka tas iegāzīsies aizā, bet tas pārlidoja pāri…Es pamodos un domāju, ka vairākas autobusa pasažieru sejas bija tā kā pazīstamas…tur bija Šlesers, Brigmanis, etc
Es zināju, ka Latvija krīzi pārvarēs un vnk ticēju tam, ko es redzēju. Smieklīgi, vai ne…:D
JD vēstulē Ebrejiem 11:1-40 Pāvils raksta par ticību. Izlasiet, jums patiks.
32 Ko lai vēl saku? Man pietrūks laika runāt par Gideonu, Baraku, Simsonu, Jeftu, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem, 33 kas caur ticību ir uzvarējuši valstis, darījuši taisnus darbus, sasnieguši apsolīto, aizdarījuši lauvām mutes, 34 izdzēsuši uguns spēku, izbēguši zobena asmenim, nespēkā tapuši stiprināti, karā kļuvuši vareni, ienaidnieku karaspēkus piespieduši atkāpties.
…šis ir no jaunā tulkojuma
Dzīvot ticībā tas nozīmē dzīvot ar sāli. Tas ir garšīgi! Dzīvei ir garša! :D
Par lembergu un uškovu … viņi ir saistīti. Viņiem ir viena ideoloģija. Ja tam dēmonam/ideoloģijai nogriež skābekli, tas iznīkst. Kas baro varu? Nauda…Nebūs viņiem naudas, nebūs ne lembergs ne uškovs.
0
egils_krastins > Andris 04.10.2013. 01.56
betijacelmale
Te būs vēl kādi fantazētāji, par kuriem smejas. Bet lietas notiek…
Arī par mani pirms pāris gadiem smējās, sauca par traku, kad es pieminēju to, ka trešais Templis tiks uzcelts pavisam drīz.
http://www.templeinstitute.org
http://www.youtube.com/watch?v=ViliRcY1zkU
0
ievuliitis > Andris 04.10.2013. 10.14
Tas ir ļoti nepateicīgs darbs – vilkt pie grēcīgas zemes to, kas lidinās mākoņos.
Es no tā atsakos.:)
0
egils_krastins > Andris 04.10.2013. 12.19
betijacelmale
Vai gribat pie mums uz mākoņiem? Te vietas pietiek!:D
Viens no mūsējiem uz mākoņa ir brits Dereks Princs.
http://en.wikipedia.org/wiki/Derek_Prince
Ieguvis vislabāko izglītību Ītenā un Kembridžā. Te būs viņa dzīves stāsts. Par cik viņš ir daudzējādā ziņā bijis mans skolotājs, tad labāk sapratīsiet arī mani.
http://www.youtube.com/watch?v=0vm2o4EGTNk
Enjoy!
0
Ieva > Andris 23.10.2013. 15.23
http://www.practicalbible.com/1/post/2012/06/beware-of-ron-wyatts-alleged-chariot-wheels.html
0
Ojārs 02.10.2013. 11.11
Vai varbūt paredzēts, ka latgaliešu informēšanai tiks izmantota kaimiņzemes (Krievijas) valoda?
——————–
Un kādā valodā latgalieši sarunājas ar krieviem?
0
buchamona 02.10.2013. 10.23
…Iedzīvotāju pesimisms un bailes no nezināmā šajā jautājumā ir saprotamas – tik daudz dažādu pārmaiņu un negatīvu notikumu ir skāruši katru Latvijas ģimeni. Banku krahs, nereti darba zaudējums, vispārējā krīze un citas ķibeles. Un nu atkal vēl viens iespējams pārbaudījums….+++ Eiro ieviešanu pielīdzināt tādām nelaimēm kā banku krahs un darba zaudēšana – vareni :)
Taču var piekrist tam, ka ” eiro kampaņas” skaidrošana varētu tikt uzsākta arī latgaliešu dialektā – kādēļ ne, tikai tad ne jau Stendziniekam par to būtu jāatceras. Šādai iniciatīvai bija, jeb vislabāk – ir jānāk no Latgales puses. Kādēļ tāds klusums šajā ziņā, tas jājautā raksta autoram. Ar to vien, ka spītīgi par latgaļu dialektu tiek runāts kā par vienām no Latvijas svešvalodām :), ar to vien nepietiek, lai uzsvērtu šādu nepieciešamību.
3
Ieva Priedenfelde > buchamona 02.10.2013. 10.45
Var gan pielīdzināt krīzi eiro ieviešanai. Ja Igaunijā pārtikai gada laikā (pus gadu pirms un pus gadu pēc eiro ieviešanas) cenas pieauga par 20%, tad Latvijā torgaši vienā rāvienā pieliek 20%, kas ievērojami samazina tautas rocību un dzīves līmeni. Tāpeēc varam droši apgalvot, ka € ieviešana rada krīzei līdzīgas sekas lielākajai daļai iedzīvotāju, bet jo īpaši nabagiem.
0
buchamona > buchamona 02.10.2013. 10.51
DikembeSakamoto “…Pēc eiro ieviešanas Igaunijā bija vērojams cenu kāpums, taču pašai eiro ieviešanai bija minimāls efekts. Galveno ietekmi atstāja energoresursu un pārtikas cenu kāpums pasaules tirgos, nevis vienas valūtas nomaiņa ar otru…
Pēc eiro ieviešanas 2011.gadā Igaunijā inflācija palielinājās aptuveni par 0,3-0,5%, taču cenu kāpumu galvenokārt izraisīja straujāka ekonomikas izaugsme, kas sākās pēc eiro ieviešanas…”
http://www.apollo.lv/zinas/igaunija-eiro-ieviesana-radija-minimalu-efektu-cenu-kapumam/576458
Bet šo Tavu komentu es saglabāšu, varbūt, ka radīsies izdevība Tev to atgādināt, kaut kur ap 2015. gadu :)
0
efeja60 > buchamona 02.10.2013. 13.30
par 0,3-0,5% pārtikai, lūdzu, sīkāk!
0
ievuliitis 02.10.2013. 10.03
“Apskatot aptaujas datus, acīm redzami, ka vislielākais skaidrojošais darbs ir veicams Latgalē”
Es gan domāju savādāk. Varbūt sauksim lietas īstajā vārdā? Ja liela daļa latgaliešu barojas no kontrobandas, tad tiem tie eiro bijuši-nebijuši. Tiem būtu ērtāk, ja rubļus ieviestu.:))
Un te ar skaidrošanu vien nepietiek – te atbildīgiem dienestiem darbs ir jāuzlabo.
4
Ieva Priedenfelde > ievuliitis 02.10.2013. 10.38
Krievijā valūta Nr.2 un gazprom valūta Nr.1 ir eiro.
0
ievuliitis > ievuliitis 02.10.2013. 11.31
Kā tad, pierobežā dzīvojošie un regulāri turp un atpakaļ kursējošie visi, kā viens brauc uz sarunām ar Gazprom.:))
Šņabi un cigaretes viņi nopērk kadā no bufetēm milzīgā Gazprom daudzstāvenē Maskavā.:))
0
efeja60 > ievuliitis 02.10.2013. 13.28
Svarīgāk, nevis ar ko latgalieši ķešā brauc uz Maskavu, bet ar ko Maskavieši ķešā brauc uz Latgali. Krieviem jau tagad pilnas ķešas eur, bet mums nav.
0
Andris > ievuliitis 02.10.2013. 13.31
Tā kā vasaroju nepilnus 6-7 km no robežas, vairs nebrīnos par situāciju: vīrs/i sargā valsts robežu, sieva/as regulāri kursē pāri Latvijas-Krievijas robežai. Realitāte.
0
Juris Dzelme 02.10.2013. 09.51
visvairāk jau krīevi vaimanā, ko atkal tie latvieši izdomājuši :DDD
1
Ieva Priedenfelde > Juris Dzelme 02.10.2013. 10.37
Nevis latvieši, bet sorosīti, liberasti un kangari izdomājuši piesmiet latu.
0
Kārlis 02.10.2013. 09.42
Latgalīšus naskaita pat kūpā ar gareigi navasalajim, bet krīviski runojūšus gon līk ar jim vīnā grupā. :)
Smīkleigs fakts: http://www.eiro.lv/faili/struktura/5AA708794306001354738107.pdf
meklejit sadali “4.1.Sociāli mazāk aizsargātās sabiedrības grupas:
…pensionāri, cilvēki ar īpašām vajadzībām (fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem), cilvēki, kas dzīvo tālu no apdzīvotām vietām, cilvēki, kas atrodas ieslodzījuma vietās, kā arī mazākumtautību iedzīvotāji, kuri informāciju iegūst krievu valodā. Visām šīm mērķa grupām ir lielāks risks nonākt informācijas trūkumā, kas savukārt var veicināt nepamatotas bailes un baumas…
1
Inese > Kārlis 02.10.2013. 14.10
Nu ja, latgalīšiem dzeive ir gryuta ;)
0
Ieva Priedenfelde 02.10.2013. 09.10
eyūro
0
Inese 02.10.2013. 07.47
Nav tādas “latgaliešu valodas”
15
andra > Inese 02.10.2013. 08.37
Nav taidas latgaļu volūdys iraid tykai vīna patīsuo, eistuo, vīneiguo latvīšu volūda… t.i. vidus dialekts. Vysas puorejuos volūdys vajadzātu aizlīgt ar lykumu un ja kaids runoj aizlīgatajā latgaļu volūdā tod bez tīsys buost jū cītumā īžkā voi lykt tupiet ceļūs iz zierņu maisa.
0
Inese > Inese 02.10.2013. 09.07
Un tad cylvāks palīk izvirtuļs…
0
buchamona > Inese 02.10.2013. 10.25
Linux Mint 15. Kad jūsējiem tas ir izdevīgi tad – latgaļu valoda, kad ne, tad dialekts :))
0
aivarstraidass > Inese 02.10.2013. 10.52
>>> Un tad cylvāks palīk izvirtuļs…
======
Varbyut lobuok – “I tod/tūlaik cylvāks palīk palaidnis…”
Pa munam, “izvirtuļs” varātu byut dialektizmys. Baļtīšu (latvīšu standarta literaruos volūdys) “izvirtulis” lobuok latgaliskai puorvērst kai “palaidnis” aba “bļaduns”. A baļtīšu “palaidnis” irā “sovvaļnīks” aba “šeļma”.
0
Inese > Inese 02.10.2013. 14.14
Vysus jōaicynoj uz jaunu, skaistu, lobu dzeivi ;)
0
Rita Lazda > Inese 02.10.2013. 16.48
Varbūt būsim konsekventi par latviešu nosaukumu – par baltiešiem tos dēvēja krievi – latgaļi nekādi nevarēja dēvēt Kurzemes guberņas latviešus par baltiešiem, jo tikai ar Krievijas impērijas izveidošanos tika izveidotas Pribaltiskije guberņi.
0
Inese > Inese 02.10.2013. 16.52
Ja nezini, tad labāk nerunā ;) Un vispār, palasi brīvos brīžos latgalīšu rakstus, par piemēru: ;)
Vysur beja dzeržama tikai baltišu voluda, kur nakur tikai veļ nadruši atskanēja latgališu vordi. Uz vysu lyupom beja vords: Reiga.
0
Edzs > Inese 02.10.2013. 17.15
whateva 16:48 _…Varbūt būsim konsekventi par latviešu nosaukumu – par baltiešiem tos dēvēja krievi… Pribaltiskije guberņi._
~~~~~~~~~~~~~~~~~
vārdam “baltieši” nav ne vainas, tas dod kopības apziņu un to neizdomāja krievi.
liekas ka šejienes vācieši sevi arī sauc Balten.
vispār, es brīnos, – kā Tu to vari nezināt?
0
Rita Lazda > Inese 02.10.2013. 17.19
Mani neinteresē latgalīšu raksti – man vienkārši ir iebildums pret dažu vārdu lietošanu, kuri tiek lietoti attiecībā uz pārējiem latviešiem. Principā var arī iztikt bez skaidrošanas, kāpēc, jo izskatās ka īpaši apdāvināti cilvēki tāpat nesajēdz.
0
Edzs > Inese 02.10.2013. 17.43
Kalvis Apsītis _…lobuok latgaliskai puorvērst kai “palaidnis” aba “bļaduns”. A baļtīšu “palaidnis” irā “sovvaļnīks” aba “šeļma”…_
~~~~~~~~~~~~~~~~
nu gan baigā valoda…
kāpēc tad uzreiz tik stingri, vai tas būtu katoļu baznīcas ietekmē, – kaktā liеkams palaidnis uzreiz ir “bļaduns”..
to valodu vajag kautkā sakopt, pašlaik tas ir specifisks dialekts, vai pat specifisku aprindu žargons. publiskās vietās tādu lietot kur 50% ir cenzējams materiāls nav labi, kur nu vēl tādā runāt, tas ir tas pats kā – “они матом не кроют, они матом разговаривают”.
0
ineta_rr > Inese 02.10.2013. 19.40
Tā arī to komentētāju Mītu nesapratu. Tad ir vai nav latgaļu valodas? Laikam jau sākotnējais apgalvojums ,ka nav, domāts ar sarkasmu, taču velti – ja tā būtu valoda, es neko nesaprastu, bet sapratu būtībā visu, lai arī nekad to neesmu mācījies, jo tā nav valoda, bet gan dialekts. Neticīgie čangaļi var iet pastudēt tekstus lietuviski, lībiski vai/jeb igauniski, lai saprastu, ko nozīmē cita valoda, un ko cits dialekts.
0
Rita Lazda > Inese 02.10.2013. 23.02
Nu, es neesmu no Latgales puses, bet visu tīri labi saprotu – priekš vidējā latvieša pietiek 1-2 nedēļas padzīvot Latgalē lai pat iemežģītu mēli un runātu tāpat – nekas sevišķs. Ja vēl gadās padzīvot bērnībā tajā pusē, tad tās ir tādas zināšanas kuras pat nodzert nevar. Ir daži vārdi, kuri vairāk atšķirās un ir tādi kurus lieto tikai tajā pusē, bet tikpat labi ir arī Kurzemes pusē daudzi vārdi un cita vārdu nozīme vārdam kurus pārēji lieto savādāk. Mani gan vairāk interesē augšzemnieku(ne latgaļu) izloksnes, jo tur joprojām pastāv pat tādi vārdi, kuri atšķirās un ir saglabājušies, neskatoties uz seno latgaļu, vācu un pārējo valodu ietekmi.
Latgales pusē tomēr ir vairākas izloksnes un visa šī jezga ap latgalīšu valodu neizskatās, ka ir orientēta uz atlikušās daudzveidības saglabāšanu – tas kas tiek lietots kā latgalīšu valoda pat nav saistošs lielākajai daļai latgaļu un tas ir literārās valodas lāsts, ka dialekti iznīkst. Jautājums šeit gan nav pat par valodu, bet gan atsevišķas nācijas veidošanu – nu ir Latgale etniski raiba un katrs velk deķi uz savu stūri. Nu vai tad moldāvi, kas sadalīti ar robežu un dzīvo gan Rumānijā gan Moldāvijā ar savu dialektu lieto savādāku valodu no pārējiem rumāņiem? Grieķi pat mūsdienās lieto vairākas valodas, bet vai tad šie uzskata, ka jāveido kāda atsevišķa valsts vai pat autonomija? Nu un cik liktenim ir gadījies man piespēlēt kādu vienkāršo homo sapiens no Latgales puses – vislielākie krekla plēsēji ir bijuši krievi – jā tur ir bijusi kāda radniecība ar Latgales latviešiem, bet viss šo cilvēku apziņā ir balstījies tikai uz viņu pieredzi un atšķirībām no pārējiem latviešiem un izbrīnu ka lūk kāpēc pārējie šos nepieņem… es esmu latvietis un nebrīnos, ka Latvijā ir vismaz 30 dažādas latviešu grupas, kur katrai ir atšķirīga attieksme pret ienācējiem, tad nu nav tāda apvainojuma – vienkārši cilvēki, kas tālāk par savu ciemu nav bijuši arī nesaprot atšķirības.
Kas attiecas uz pilnīgu valodas atšķirību – īsi:
– vārdnīca tāda pati: vārdu atšķirības ir pieņemamas dialekta līmenī
– ortogrāfija – nu, ir citām valodām lielākas dialektu atšķirības, kur skaņas izrunā vēl savādāk un šis nez kāpēc tiek uzsvērts, ka ir atsevišķs latgaļu alfabēts… tāds nepastāv – nav teikts ka nevar izveidot(no latgaļu tautiskajiem rakstiem?), bet tas ir parasts latīņu alfabēts.
– pats galvenais: teikumu veidošanas konstrukcijas ir identiskas – ja jums gribas iemācīties kādu pilnīgi svešu valodu – lai to iemācītos perfekti, nevajag sākt kalt vārdnīcu galvā(ja kaut kas nav zināms, vienmēr var uzdot jautājumu kā to lietu sauc) bet gan vispirms iemežģīt smadzenēs valodas teikumu sintaktiskās konstrukcijas dažādām situācijām – jautājumu un atbilžu veidošanai. Latgaļu valodai ir tieši tādi paši gramatikas likumi kā pārējiem latviešiem un tieši tāpēc tā nav atsevišķa valoda. Jā, tajā pusē ir atšķirīgāka izruna, bet nekas sevišķs – aizbrauciet uz Londonu un paprasiet lai kāds parunā koknijiešu akcentā… tas ļoti atšķiras no britu standarta izrunas, ka paši briti to nesaprot, bet to neviens par valodu nedēvē.
0
andra > Inese 03.10.2013. 12.38
Asi dzierdejs par taidu lītu kai sarkasms?
Slovāku-čehu, Dāņu-Norvēģu (viena no “norvēģu”) Flāmu-holandiešu.. Kas tuos ir? Daleitas volūdas voi dialekti? Tys ir politisks lāmums. Tys ka vīns apsavainojīs, kompleksains vidus dialekta runuotuojs voi latgalīts pascies ka ir voi nav nu tuo nikas nezamaina. Tai pat volūda pastuov, teik kasdīnā (muzykā, presā, literatūrā, saimēs) lītuota.
0
ineta_rr > Inese 03.10.2013. 13.29
Beidz to savu politmuldēšanu! Var pieņemt politiskus lēmumus, bet tas nemaina patiesību – ja vidējais valodas pratējs var saprast citu „valodu“ bez mācīšanās, tad tie ir vienas valodas dialekti, ja nevar, tad tās ir dažādas valodas. Vari filozofēt, ka Bavārijā vai Okinavā runā citā valodā nekā pārējā valstī, taču Jūs čangaļi varat iet atpūsties – nu neesat Jūs ne tuvu tik atšķirīgi kā bavārieši no pārējiem vāciešiem vai pašpasludinātie japonzi no japāņiem.
0
Rita Lazda > Inese 03.10.2013. 20.40
Sarkasms – man radies iespaids, ka tajā pusē tādus nelieto.
Mīts, kaut kā jūsu dotie piemēri ir galīgi greizi – nu jūs vismaz pacentieties sagatavoties un pameklēt kādu labāku variantu, kas patiešām derētu kā piemērs – tādi pastāv arī mūsdienās:
Slovākiem un čehiem tomēr atšķiras gramatika – atšķirībā no latgaliešu “valodas” – vienai no tām valodām eksistē gramatiskais locījums, kas otrai valodai nav un vēl ir dažādi sīkumi – tiesa gan viņiem vārdu krājums ir līdzīgs. Nu, mums ar ar krieviem ir tādas pašas atšķirības – pāris locījumi tikai trūkst(viņiem).
Holandieši vispār nav tauta – tas ir novada cilvēku apzīmējums un ja neesi pamanījis, tad flāmi nav sadalījušies dēļ dialekta īpatnībām, bet gan dēļ dažādām valstu robežām, kuras ir vēsturiski izveidojušās pat ne pēc nacionālā principa, bet – dēļ atsevišķiem monarhu pārvaldītiem zemes gabaliem. Tā ka ja Beļģijas flāmi atdalītos, tad viņiem varbūt pirmo reizi parādītos iemesls lai šie apvienotos ar saviem radiniekiem Nīderlandē.
Par norvēģiem ir pavisam cits stāsts – tur tika mēģināts apvienot visu zem viena – tā tas varētu notikt, ja uz lietuviešu un latviešu valodas pamata veidotu jaunu. Es neesmu tur īpaši interesējies kas par atšķirībām, bet tur gan vairāk bija dāņu-norvēģu kašķis un labu laiku pēc tam kad Norvēģija kļuva neatkarīga. Bez tam mans skats uz to visu ir tāds, ka viņi palika pie abām(vai pat trim), jo nespēja izlemt vai tas ko viņi taisījha tiešām bija atgriešanās pie saknēm, vai savu valodas sakņu nociršana – nu ir norvēģi un dāņi tuvākie radinieki – tāpat kā lietuvieši mums, bet neviens paldies dievam Latvijā nav iedomājies aizliegt kāda vārda lietošanu, jo redz – lietuviešiem tāds ir. Ja jāsalīdzina Norvēģijas variants – nu tas būtu aptuveni tā ka latgalīši izdomātu, ka viņu dialekts ir labāks, vislatviskākais(nekrieviskākais) un senākais un tad nu pārējiem Latvijā vajadzētu to mācīties. Hmm… uz priekšu – kad tiksiet tik tālu ar savas valodas attīrīšanu no krievu un citiem slāvu vārdiem. Norvēģijā gan kā reiz dēļ dažādiem dialektiem neviens nedomāja par valsts šķelšanu.
0
Janka, Janic 02.10.2013. 07.14
cik esmu no talgaliešiem dzirdeejis , tad šie parasti saka jevriki, lai stendzenieks ieklausaas.
2
+7
-1
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
@Ojārs > Janka, Janic 02.10.2013. 11.13
Tieši tāpat kā krievi…
0
Rita Lazda > Janka, Janic 02.10.2013. 16.40
ar ienāca prātā, ka eiro ieviešanu mazāk atbalsta krievi(visticamāk, ka kaut kādas inerces pēc – viņiem tak būtībā ir viena alga – lats vai eiro) un Latgale nav tas reģions kur nu tik ļoti visi runā latgaliski… Daugavpilī pat latgalīši visticamāk, ka uzsāks sarunu krievu valodā…
0