Nedrošā pils apdrošināšana

Rīgas pils nav papildus apdrošināta remontdarbu laikā, tāpēc apdrošināšanas atlīdzība varētu nesegt ugunsgrēka dēļ radušos zaudējumus

Tūlīt pēc jūnija ugunsnelaimes Rīgas pilī viss šķita vienkārši – ēka un būvniecības riski ir apdrošināti, tāpēc pārskatāmā laika posmā valstij ir cerības saņemt kompensāciju par zaudējumiem, lai turpinātu būvniecības darbus pilī. Tomēr trīs mēnešus pēc ugunsgrēka, kad pils palika bez daļas jumta, lietas vairs tik vienkāršas nerādās, jo iesaistītās puses pinas birokrātijas un ekspertīžu mudžekļos, kamēr pils joprojām zem baltā pagaidu jumta gaida rudens vētras un ziemas sniegu un nav skaidrības, cik lielu summu valsts saņems no apdrošinātājiem un vai tā segs nodarītos postījumus. 

Tiek izteikti pieņēmumi, ka ēkas apdrošināšanas summa varētu būt mazāka par zaudējumu kopsummu, tāpēc valstij daļēji būs jāmaksā pašai. Pils apsaimniekotājs Valsts nekustamie īpašumi pagaidām tikai izsaka cerību, ka apdrošināšana segs zaudējumus, un lauza galvu, kā šo vērtīgo īpašumu apdrošināt turpmāk, jo pēc ugunsgrēka pils tiek uzskatīta par augsta riska objektu, kas sadārdzina tā apdrošināšanu.

Trīs polises

Pēc nelaimes gadījuma uz Rīgas pili attiecas trīs apdrošināšanas polises. Apdrošināšanas sabiedrībā Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN) pils bija apdrošināta kā nekustamais īpašums par 5,4 miljoniem latu, un šo apdrošināšanu ir pirkuši VNĪ. Savukārt apdrošināšanas sabiedrībā BTA Insurance Company (BTA) pils būvnieki – pilnsabiedrība SBRE – ir apdrošinājuši celtniecības riskus par 21,9 miljoniem latu, un šajā summā ietilpst celtniecības darbu, materiālu un būvlaukuma aprīkojuma apdrošināšana, kā arī izdevumi būvgružu novākšanai pēc apdrošināšanas gadījuma. Tāpat BTA būvnieki par 2,7 miljoniem latu ir apdrošinājuši savu civiltiesisko atbildību, kas stāsies spēkā, ja atklāsies, ka ugunsnelaimē vainojami celtnieki. Atlīdzību šajā gadījumā saņems trešās personas – pils nomnieki, tas ir, muzeji un Valsts prezidenta kanceleja.