Izcilības un viduvējības 69

Bijušais Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars (no kreisās), "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis un operas direktora padomnieks muzikālajos jautājumos Artūrs Maskats. Foto: Ivo Blūms, F64
Sanita Upleja

Par pēcgaršu pēc “kultūras cilvēku” diskusijas

Reiz Latvijai būs atkal jauns kultūras ministrs un arī Nacionālās operas kuģis, nopurinājis viļņu samestās šļakatas, līgani turpinās savu slīdējumu pretī simtgadei. Tomēr, kā mēdz teikt, izlietu ūdeni nesasmelsi. Pat, ja tiksim pie mazāk “katastrofāla”, “nozari pārzinoša”, “kompetenta” un “izcila” kultūras ministra (ministres), pēcgarša, ko atstāja saasinātā diskusija un piepaceltā retorika no tā saucamo “kultūras cilvēku” puses, paliks vēl uz ilgu laiku.

Un visai iespējams, ka vēlētāji to atcerēsies arī nākamajās vēlēšanās. Lai arī galvenie runātāji sabiedriskajā sarunā šoreiz bija dažādu kultūras jomu darbinieki, gribot negribot konflikts izvērsās arī par politisku pretīmstāvēšanu, jo tajā tieši bija iesaistītas vismaz divas politiskas partijas. Nacionālā apvienība aizstāvēja savu ministri, bet “Vienotība” ar valdi priekšgalā saliedēti nostājās pret šo ministri (un daudzu “parasto” cilvēku acīs konkrēti par Andreju Žagaru). Vai tas tiešām nozīmē arī nesamierināmas ideoloģiskas pretrunas šo partiju nostājā, rādīs laiks, tomēr zināmas līnijas ir novilktas un tās nevar nepamanīt.

Patiesībā tas nav nekāds brīnums un arī nekas slikts, ka šajā strīdā iejaukta gan politika, gan kultūra, jo tās ir savstarpēji saistītas un nav viena no otras nodalāmas kā diena un nakts vai balts un melns. Politika ir līdzeklis, ar kuru sabiedrība pārvalda sevi, un kultūras joma nav atraujama nedz no sabiedrības, nedz sabiedrības pārvaldes. Tādēļ arī strīda karstumā izskanējušajai retorikai ir vērts pievērst vairāk uzmanības nekā tikai tad, ja tā būtu vien asāka vārdu pārmaiņa operteātra aizkulisēs vai orķestra bedrē.

Emocijas ir visiem

Skaļu vārdu un draudīgu virsrakstu plašsaziņas līdzekļos pēdējo nedēļu laikā ir bijis daudz, tos visus šeit neatstāstīt un nepiesaukt. Taču dažas pamatdomas izgaismojās pietiekami skaidri, un pie tām ir vērts pakavēties.

Viens no argumentiem bija tāds, ka “kultūras cilvēki” ir īpaši un emocijām bagāti ļaudis, tādēļ uz viņiem nevar attiecināt tās pašas prasības kā pret citiem sabiedrības locekļiem, un viņi ir pelnījuši īpaši saudzīgu attieksmi. Tika kā pretstats pat piesaukts desu cehs.

Jā, droši vien, ka kultūras jomas darbinieki ir īpašāki tādā ziņā, ka sabiedrība pret viņiem izturas ar īpašu cieņu viņu radītā pienesuma dēļ, un nereti tā cieņa tiek dāsni dāvāta jau avansā. Tomēr sabiedrība ir tiesīga sagaidīt pretī tikpat lielu cieņu un arī zināmu atbildību un pienākumu, tajā skaitā arī pret sabiedrības kopējo līdzekļu izmantošanu. Te nav vietas augstprātībai un nicinošai attieksmei pret sabiedrību un līdzcilvēkiem.

Arī emocijas ir mums visiem – skolotājiem, ārstiem, policistiem un arī desu ceha strādniekiem. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka cilvēks savā būtībā ir emocionāla, ne tikai fiziska būtne. Vienlaikus mēs visi mācāmies savas emocijas kontrolēt tā, lai tās netraucētu mūsu darbā un saziņā ar līdzcilvēkiem. Ja skolotājs, ārsts, ugunsdzēsējs vai tas pats desu ceha strādnieks savas neveiksmes vai neizdarību mēģinās attaisnot ar emocijām, diezin vai tas sabiedrībai būs pieņemams, neraugoties uz to, ka bez emocijām viņi savu darbu nemaz nevar darīt. Nav jau viegli cilvēkam būt, bet tas attiecas vienādi uz visiem. Arī uz kultūras jomā strādājošajiem.

Viduvējības kults

Premjeram atlaižot kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, iepriekš no amata atceltais operas direktors Andrejs Žagars publiski pauda gandarījumu un viedokli, ka šīs ministres darbība kaitēja valsts kultūrai un “veicināja viduvējības kultu”. Neviens no A.Žagara atbalstītājiem gan pēc tam publiski nav šo frāzi kritizējis, tāpēc var domāt, ka “klusēšana ir piekrišana”. Vēl jo vairāk tādēļ, ka par operas un tās direktora izcilību daudz bija dzirdēts iepriekš.

Protams, ka nav nekas slikts būt izcilam, taču augstprātīgi un aizvainojoši ir citus apsaukāt par viduvējībām, nepārprotami šo vārdu lietojot nicinošā nozīmē. Ja nebūtu viduvējību, tad izcilībām nebūtu fona, uz kā izcelties. Turklāt “viduvējības” jebkurā jomā ir vairākums, un lielāko daļu Latvijas nodokļu maksātāju, kas ar savu naudu atbalsta izcilības, var pieskaitīt pie viduvējībām. Tāpat kā vidusslānis ir jebkuras labklājības sabiedrības stabilais un lielākais balsts.

Pie “viduvējībām” var pieskaitīt arī lielāko daļu no tiem, kas mūs šovasar priecēja Dziesmu un deju svētkos, jo izcili kori un deju kolektīvi jau ir tikai daži, un tie paši izauguši no viduvējībām. Ja ar “viduvējības kulta veicināšanu” saprot valsts atbalstu mūzikas skolām, deju pulciņiem, koriem un citiem pašdarbības kolektīviem, kas galu galā vainagojas Dziesmu svētku kustībā, tad diezin vai to var uzskatīt par kaitējumu valstij un kultūrai. Drīzāk pretēji.

Turklāt, ja izcilība pretstatā viduvējībām nozīmē arī to, ka aiz tās stāv liela sponsoru nauda, kā mēs to redzējām nesenā skandāla laikā, kad viens pēc otra lielie privātie operas naudas devēji maigākā vai rupjākā veidā brīdināja par naudas krāna aizgriešanu A.Žagara nomaiņas gadījumā, tad varbūt labāk tiešām ir veicināt “viduvējības kultu”, aiz kura tik klaji nerēgojas lielas naudas vara. Vēl jo vairāk tādēļ, ka lielie uzņēmumi, tajā skaitā monopolstāvoklī esošie, savus ienākumus, ko var izmantot operas atbalstīšanai, gūst no saviem klientiem jeb pārsvarā tām pašām “viduvējībām”.

Neaizstājamo nav

Mums visiem labpatīk domāt, ka esam neaizvietojami, un, visticamāk, ka tiem, kas sevi uzskata par īpaši izciliem, tāda sajūta ir vēl vairāk saasināta. Tomēr dzīves un dabas likumi pierāda, ka vieta tukša nepaliek un attīstībai ir nepieciešamas pārmaiņas. Turklāt tas vienlīdz attiecas kā uz kultūras, tā politikas jomu. Piemēri tālu nav jāmeklē, un mūsu pašu nesenā vēsturē tādu ir gana.

Lielā mērā to apliecina Latvijas parlamenta vēlēšanu vēsture, jo brīžos, kad kāda no partijām liekas iesēdusies uz neizkustināšanu, vēlētāji to “soda”, atdodot savu balsi jaunpienācējiem politikā. Turklāt to dara par spīti “kompetences un pieredzes trūkumam”, “stabilitātes garantēšanai”. Liekas, ka tāda vēlētāju attieksme pamatojas tīri instinktīvā sajūtā, ka pārāk liela neaizstājamības sajūta pie laba gala neved un ka pārmaiņas ir nepieciešamas pat tad, ja to iznākums nav iepriekš droši paredzams.

Jebkurš no mums savā dzīvē ir sastapies ar situāciju, kad jauns, zaļš un nepieredzējis ir sācis mācības, jaunu darbu vai vēl kādu citu aktivitāti. Ja vadās no neaizstājamības un stabilitātes loģikas, tad jaunus darbiniekus nav jēgas pieņemt un varbūt, ka nemaz nav vērts arī skolās kādu skolot, jo tie visi taču gribēs izspiest neaizstājamos un stabili sevi pierādījušos.

Tomēr mēs skolojam savus bērnus, kuri mūs nomainīs, un pieņemam darbā jaunus kolēģus, kuri varbūt kļūs par mūsu konkurentiem. Tie ir dzīves attīstības loki, veci kā pasaule, un tos ir labi paturēt prātā arī politiķiem, kas jūtas ļoti stabili un neaizvietojami. Vēlētāji šo vienkāršo dzīves gudrību nekad nav aizmirsuši.

Autore ir neatkarīga žurnāliste

 

Komentāri (69)

RaivoLeimanen 19.09.2013. 17.43

Labs raksts. Piekrītu autorei, ka laiks rādīs, kuru vēlētājs sodīs. Domāju, ka V kļūdījās, atlaižot NA “peramo meiteni”.Jo mūsu simpātijas nepārprotami pieder viņai!

+42
-9
Atbildēt

0

buchamona 19.09.2013. 12.44

Par mūsu radošajiem ģēnijiem, viņu patieso inteliģenci un viņu mēra sajūtu, kura tiek demonstrēta saskarsmē ar publiku – dienišķās maizes devēju – jāpiekrīt vien ir. 🙂

Ceru, ka jaunais ministrs , kurš nāks Grendes vietā, arī būs tipisks ar drosmi apveltīts “sausiņš – viduvējība,” kuš izjutīs vajadzību uzturēt savā nozarē kārtību pat tad, ja tas var maksāt ministra krēslu .

+34
-6
Atbildēt

0

Jānis Derkusovs 19.09.2013. 20.15

Un nefantazējiet, ka situāciju ar AŽ varēja atrisināt bez skandāla.Nevarēja.
AŽ būtu skandālu uzrīkojis jebkurā gadījumā.

+21
-3
Atbildēt

11

    andris902 > Jānis Derkusovs 19.09.2013. 22.10

    ….Jautājums….paskaties, pēc kādiem likumiem un kuriem pantiem viņu atlaida – tas nav tikai viens Tavs pieminētais pants….kā jau teicu – lai strīdas juristi un…lai ar kādām peripetijām – galvenais, ka ABU atbrīvošana ir notikusi…

    +3
    -14
    Atbildēt

    0

    andris902 > Jānis Derkusovs 19.09.2013. 21.50

    ….Jautājums….stulbākais visas šīs epopejas noslēgums būtu, ja Žagars vērsīsies tiesā un tā liks viņu atjaunot darbā…jo juridiski šis jautājums netika gludi atrisināts…kurš tad būs lielāks zaudētājs?…vai ne sabiedrība, par kuras naudu maksās komensācijas un Žagars būs jāatjauno darbā…tad, ko darīsim ar Grendi?…teiksim paldies par “uzdrīkstēšanos”?…
    ….izskatās, ka Grende par Žagara izmešanu nav konsultējusies ar juristiem…vai arī – tie padomdevēji ir ŽJG smagi iegāzuši…politiķis nedrīkst balstīties uz mirkļa emocijām, viņam jāspēj paredzēt pāris soļi uz priekšu…

    P.S. ….ielūgums bija arī Grendei, par to viņa nebija ne sašutusi, ne mēģinājusi to iegādāties par saviem personiskajiem līdzekļiem…nav konsekvences…

    +3
    -13
    Atbildēt

    0

    andris902 > Jānis Derkusovs 19.09.2013. 20.48

    ….Jautājums….31.decembrī Žagaram beigtos darba līgums…tiesisks pamats, lai izbeigtu darba attiecības…kāpēc vajadzēja lekt ārā no slimības gultais, lai Žagaru izmestu no kabineta – tā arī paliks neatbildēts jautājums…savas dvēseles apmierinājumu jau Grende guva – paziņojot par Žagara neapstiprināšanu Operas valdē tieši pirms Operas jubilejas, tā teikt – pazemoja un guva gandarījumu….tā bauda bija tik liela, ka sagribējās atkārtot?…neadekvāti!…

    +4
    -14
    Atbildēt

    0

    andris902 > Jānis Derkusovs 20.09.2013. 12.06

    ….īsi un skaidri – kungi, vai Jums salvetīti, ar ko noslaucīties – nevajag?…

    +1
    -7
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Jānis Derkusovs 19.09.2013. 21.06

    ——–zanE ….(..) neadekvāti!…
    ============================================================================
    “Tu saki?” (L.Bērziņa)

    Jau drīzumā S.Upleja varēs rakstīt “Izcilības un viduvējības-2”.
    Priecājās, pilsonīši, priecājās:

    “Iespējams, jau tuvākajā laikā izšķirsies KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes liktenis. Arī pret KNAB priekšnieks ierosinājis disciplinārlietu. Šīs disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš tika pagarināts līdz 20.septembrim…”

    Streļčenoks atbrīvo KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāju Dravenieci http://nra.lv/latvija/politika/102578-strelcenoks-atbrivo-knab-juridiskas-un-personalvadibas-nodalas-vaditaju-dravenieci.htm

    0
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > Jānis Derkusovs 20.09.2013. 14.59

    ZanE, nav jau pirmā reize, kad Tu neko no mākslas nejēdz, — lēciens no (savas) slimības gultas bija kultūras ministrs performance. Modernā māksla ar kultūras minsitres uznācienu. Ja Žagars var direktorēt, kādēļ lai Grende neperformancētu?!

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    reksa > Jānis Derkusovs 20.09.2013. 01.09

    rujienasmetalam – tik lakōniski un trāpīgi 🙂

    +11
    -3
    Atbildēt

    0

    Egita > Jānis Derkusovs 19.09.2013. 22.29

    zane kā tu esi a p n i k u s i ar savu seklo ,bet garo demagoģisko muldēšanu.

    +18
    -4
    Atbildēt

    0

    Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 19.09.2013. 22.01

    Klausies, Zane…Tu saproti latviešu valodu? Viņu neatlaida pēc Darba likuma, bet pēc kapitālsabiedrību likuma. Par uzticības zaudēšanu.
    Un cik man ir teikuši eksperti šajās lietās, tad AŽ izredzes ir ap 0.
    Bet par ko Tev jāsatraucās? JŽ tika atlaista. Un ja AŽ atjaunos pēc nākamajām vēlēšanām un tām tiesu instancēm, kas līdz tam laikam būs izietas, tad varēsi mums lepni paziņot, ka gaišie spēki ir uzvarējuši.
    Un par algas kompensācijām arī nekreņķējies, jo tas būs sīki pret to, ko būsim ieekonomējuši uz AŽ komandējumiem un pusdienām.
    Tā kā valstij zaudējumi nekādi jebkurā gadījumā.

    +19
    -3
    Atbildēt

    0

    Pauls Puķītis > Jānis Derkusovs 19.09.2013. 21.59

    “ja Žagars vērsīsies tiesā”

    Sončiks arī vērsās tiesā…vai nevajadzēja viņu atlaist !?

    +17
    -1
    Atbildēt

    0

    Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 19.09.2013. 21.06

    Un? Es taču teicu, ka tur viens otra vērti. Bet Tu šo to aizmirsi par procesa norisi.
    Man pat izskatās, ka JŽ visu gribēja izbeigt miera ceļā. Jaunā valdē AŽ neiekļauj, bet piedāvā to pašu algu kā padomniekam un brīvu darba grafiku radošajiem projektiem. Šķiet, ko vēl labāku mākslinieks var vēlēties, bet nē! Kad AŽ uzzināja, ka nebūs jaunajā valdē sākās vienkārši grandioza pēc mēroga ofensiva pret JŽ, kur AŽ līdzekļus neizvēlējās, bet ne uz to bija uzķēries. Kulturālu cilvēku viņš būtu sabradājis,ka tas atlikušo mūžu pie psihoterapeita varētu piestaigāt, bet Žanete mums nav no tādiem…Un atbildes sitiens nebija izsmalcināts, bet efektīvs.
    Un ar darba līguma izbeigšanu būtu precīzi tas pats. Jo AŽ par amatu cīnās ne uz dzīvību, bet nāvi…Interesanti…Kāpēc?
    Un Vienotības izsmalcinātā elite labprāt pieņemtu AŽ atpakaļ, bet koalīciju jānotur un no tautas baidās…Vēlēšanas nākošgad.
    Un par Saeimas apmaksātajām ložām operā te nedziedi, jo labdari ložas tāpat apmaksā no nodokļu maksātāju naudas. Nokaunēties Solvitai vajadzētu!

    +20
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu