Šonedēļ pirmizrāde Dāvja Auškāpa (38) pirmajam iestudējumam Nacionālajā teātrī. Turpat, kur pirms 15 gadiem pēdējā izrāde bija viņa vectēvam Pēterim Pētersonam, un savulaik tika uzvestas vecvectēva Jūlija Pētersona lugas
Dāvis Auškāps no gara izrādes Satisfakcija mēģinājuma Nacionālā teātra Aktieru zālē nāk pretī draudzīgi smaidošs. Apsēdies teātra kafejnīcā, nedaudz atslābst, mazāk – dzīvelīgajās, pelēkajās acīs, vairāk – balsī – parādās nogurums. Pār režijas debitantu nedēļā pirms pirmizrādes, kad mēģinājumi notiek nepārtraukti, ir vēlusies mediju uzmanības lavīna. «Nu, ja jau esmu to iesācis…» Dāvis atzīst – neesot bijis pamata kādam atteikt. Arī iepriekš vairākkārt intervēts, viņš šim procesam cenšas pieiet konstruktīvi, laiks ir saplānots. Iezvanās iPhone, atgādinot, ka pēc pusotras stundas jābūt mājās, lai vestu bērnu uz baseinu.
Momentāni pārējam uz «tu». Ar sievu, Prāta vētras menedžeri Aiju Auškāpu zibējis sabiedrības hronikās, pirms 10 gadiem izveidojis populāro Teātra bāru, kurā dažādās diennakts stundās ir apgrozījusies vai visa Latvijas radošā inteliģence, Dāvis liekas sen pazīstams, taču lielu lomu spēlē arī viņa nesamākslotā personība. Šo sajūtu pastiprina līdzība ar publiski tik zināmo mammu, kādreizējo kultūras ministri Kārinu Pētersoni. Un, ieskatoties fotoattēlos, arī ar vecmāmiņu Eleonoru jeb Noru, leģendārā režisora Pētera Pētersona sievu, kuras draudzīgais un viesmīlīgais raksturs pieminēts atmiņu grāmatās.
Uz Apšuciemu ar veco Runci
«Jau no bērnības man bija skaidrs: es gribu būt režisors,» Dāvja agrākajās intervijās izteiktā doma kādreiz varēja šķist kā koķetērija ar ģimenes kultūrvēsturisko pagātni. Viņa vecvectēvs Jūlijs Pētersons ir spožs pirmskara dramaturgs, salonu komēdiju autors. Tēva brālis Kārlis Auškāps – Dailes teātra režisors. Tēvs Raimonds Auškāps – topošo aktieru skolotājs un tulkotājs, kas tāpat iemēģinājis roku dramaturģijā. Ir izdota arī paša Dāvja tulkotā norvēģu proza. «Bija jāsāk domāt par ģimeni, pelnīt naudu, un tad es aizgāju citā virzienā. Studēju socioloģiju, beigās pabeidzu biznesa vadības maģistrantūru. Norvēģijā studēju,» viņš komentē pievēršanos teātrim tikai tagad, 20 gadus pēc vidusskolas beigšanas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.