Rīgas vizītkarte – baltais opernams – svin 150.jubileju
Pastaigu cienītāji, kuri dodas aplūkot Austrumu molu Daugavas iztekā, būs ievērojuši piemiņas akmeni caram Aleksandram II un arī attēlā redzamo akmeni viņa dēlam, troņmantniekam Nikolajam. Abu vizītēm 1856.gada maijā ir tieša saikne ar Latvijas Nacionālās operas, pirmsākumos – vācu Rīgas Pilsētas teātra – ēkas tapšanu, stāsta LNO vēsturnieks Mikus Čeže.
Līdzekļi būvei krāti jau kopš negadījuma 1829.gada 4.martā. Vecajā vācu teātrī, kas atradās Lielajā Ķēniņu ielā (tagad Vāgnera zāle Riharda Vāgnera ielā), operas Baltā dāma izrādes laikā ielūzušas griestu sijas. Stāvu augstāk notikusi kāzu ceremonija ar acīmredzot pārāk lielu viesu skaitu.
Pēc nepilniem 30 gadiem turpat risinājās svinības par godu Aleksandra II vizītei Rīgā. Telpu šaurība un slavenais bezgaiss aktualizēja piemērota teātra nama celšanu. Nojaucot karu vajadzībām būvētos aizsargmūrus un vaļņus, uz tā dēvētā Pankūku bastiona pamatiem laimīgā kārtā atbrīvojās vieta jaunai teātra ēkai. Pamatakmeni 1860.gada 4.augustā lika troņmantnieks Nikolajs. 23.septembrī viņa tēvs Carskoje Selo rezidencē vēl personīgi izskatīja un akceptēja Pēterburgas arhitekta Ludviga Bonšteta projektu. Rīgā tobrīd bija tikai 73 609 iedzīvotāji, projekta atvēziens bija pārsteidzošs!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.