Auziņš: jānovērš interešu konflikti augstskolu akreditācijā

Tuvākajās dienās cer noslēgt līgumu ar jaunā akadēmiskā centra būvētāju

Augstskolu studiju programmu akreditācijas sistēma kopumā ir jāmaina, jo pēc visām milzīgajām darbībām ar Augstākās izglītības podomes (AIP) vērtējumu, plānoto reformu un galu galā programmu akreditēšanu lielā steigā nekas nav atrisināts. Tā šorīt intervijā Latvijas Radio 1 secināja Latvijas Universitātes (LU ) rektors Mārcis Auziņš.

”Arī [bijušā izglītības ministra Roberta] Ķīļa iecerētais vācu birojs neko neatrisinātu, jo viņa izdomātajā variantā piedalītos vācu eksperti, bet gala lēmumu tāpat pieņemtu Latvijas komisija, kas būtu ar interešu konfliktu,” skaidro Auziņš. ”Es ļoti cienu [AIP vadītāju] Jāni Vētru, bet līdz šim bija tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija ZM pārnesa dokumentus no AIP – Jāņa Vētras – uz IZM Jānim Vētram un virknei citu cilvēku, kas bija abos galos,” vērtētāju interešu konflikta būtību izklāstīja LU rektors.

Jāveido jauns mehānisms, ko piedāvājot Auziņš un kāds jau sen izmēģināts Lietuvā un citur Eiropā, proti, eksperti un lēmumu pieņēmēji ir absolūti brīvi no interešu konflikta, jo nav iesaistīti augstskolu sistēmā.

Komentējot IR jau aprakstīto situāciju, kad Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) komisija tagad akreditējusi teju puse no pērn AIP pētījumā par slēdzamām atzītām studiju programmām, Auziņš paskaidroja, ka tā bija IZM izvēle, jo akreditācijas process bija ievilcies līdz macību gada beigām. ”Ja programmas neakreditētu, beidzēji nesaņemtu valsts apstiprinātus diplomus, savukārt tie, kas iestājas augstskolās, nebūtu droši par tālāko studiju garantiju,” sacīja LU vadītājs.

Augstskolas profesors uzskata, ka daudzas tomēr uz sešiem gadiem akreditētās programmas ir kvalitatīvas, ”taču tas neatbrīvo mūs no pienākuma veidot normālu akreditācijas mehānismu, kam sešu gadu laikā jāstrādā pa jaunam”.

Vienlaikus Auziņš atzina – arī LU bija dažas tādas programmas, ko AIP ekspertu komisija pērn novērtēja kā sliktas, taču visas tika nevis ”kosmētiski uzlabotas”, par ir aizdomas citos gadījumos, bet vienkārši slēgtas. Līdz ar to par LU programmu kvalitāti ir pārliecība. Savukārt izmaiņas virknē citu augstskolu studiju programmu ir uz augstskolu un programmu vadītāju, kā arī akreditācijas komisijas sirdsapziņas.

Taujāts par LU akadēmiskā centra projektu Torņakalnā, Pārdaugavā, kur Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pēc citu dalībnieku sūdzībām aizliedzis slēgt līgumu ar tehniskā projekta izstrādes un būvniecības konkursa uzvarētāju uzņēmumu ”Abora”, Auziņš pauda: ”Tas parāda, ka universitāte organizējusi patiešām godīgu konkursu, un dalībnieku vidū nav bijušas neatļautas vienošanās. Zinām, ka Latvijā situācija ar tik lieliem konkursiem ir sarežģīta.”

Rektors uzsver – LU izveidojusi caurspīdīgu konkursa sistēmu. Ņemti vērā IUB aizrādījumi par vērtēšanu, LU konkursa komisija pārvērtējusi pretendentus, un ”mums ir uzvarētājs, ar kuru tuvākajā laikā ceram noslēgt līgumu”. Uz atgādinājumu, ka viens no konkursa dalībniekiem ”Skonto būve” solās sūdzēties Eiropas Komisijā, jo saskata vēlmi gūt personisku labumu šajā projektā, Auziņš atteica: ”Zinot ”Skonto būves” reputāciju, es varbūt nekomentēšu šo jautājumu.”