Taidim vuordim varātu raksturuot paguojušuo godu symta suokumā, 1917.goda Rēzeknis kongresa prīkšvokorā, voldūšū goreidznīceibys attīksmi pret ceņtīnim Latgolā radeit stypru regionalū politiskū spāku, kas ryupātūs par Latgolys ļaužu tīseibom vysūs leimiņūs.
Pastuov uzskots, ka Latgolys goreidznīceibai ir vysu leluokī nūpalni Latgolys apsavīnuošonā ar cytim tūpūšuos Latvejis nūvodim, tok, analizejūt latgalīšu viesturnīku M.Bukša i L.Latkovska dorbus, navar naīraudzeit, ka 1917.godā Rēzeknis kongresā bazneica ir pīļuovuse ari pa kaidai klaidai.
1917.goda revoluceja, cara režima guozšona Krīvejā, Latvejis vaļsts dybynuošona deve īspieju Latgolys bazneickungu elitei tikt vaļā nu pūļu aizbiļdnīceibys, atjaunuot Reigys katuoļu arhiveiskupeju, tikt pi sova veiskupa i bez kaidu īrūbežuojumu dominēt Latgolā. Kab panuokt sovu mierķu realizaceju, goreidznīceibys interesēs beja piec īspiejis dreižuok apsavīnuot ar cytim tūpūšuos Latvejis nūvodim. Tys beja primarais mierkis – Latgolys ļaužu tīseibys beja sekundara līta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.