Pirms viena gada Mario Dragi pateica vārdus, kuri izglāba kopējo valūtu
Piektdien, 26.jūlijā, aprit gads, kopš Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi izglāba eirozonu. Uzstājoties globālā investīciju konferencē Londonā, viņš pateica vārdus, kuri tagad tiek uzskatīti par būtisku pavērsiena punktu eirozonas krīzes attīstībā: «Sava mandāta ietvaros Eiropas Centrālā banka ir gatava darīt visu nepieciešamo, lai saglabātu eirozonu. Un nešaubieties, ka ar to pietiks.»
Līdz tam brīdim daudziem investoriem Eiropas Savienības kopējās valūtas sabrukums likās ļoti ticams. Grieķijā bija notikušas otrās vēlēšanas mēneša laikā, un bija lielas šaubas, vai jaunais parlaments spēs izpildīt starptautiskajiem aizdevējiem dotos solījumus samazināt budžeta deficītu. Smagās problēmas Atēnās daudziem šķita priekšvēstnesis krīzes eskalācijai Spānijā un Itālijā, kurām arī bija grūtības ar budžeta deficītu un valsts parādu. Taču šīs valstis nebūtu iespējams glābt ar aizdevumiem no citām ES valstīm, jo nepieciešamās summas būtu pārāk lielas. Bija sākusies nāves spirāle – mazinoties uzticībai eirozonai, pieauga procentu likmes, kuras Itālijai un Spānijai bija jāmaksā par tām aizdoto naudu. Tas savukārt vēl vairāk pasliktināja abu valstu budžeta deficītu, tādējādi vēl vairāk pastiprinot šaubas par abu valstu maksātspēju, kas lika pieaugt procentu likmēm, un tā uz priekšu, līdz likmes valsts desmitgadīgajām obligācijām tuvojās vai pat pārsniedza 7%, kuru daudzi eksperti uzskata par robežu, aiz kuras valsts uzņemto parādsaistību nasta kļūst nepanesama.
Šo cilpu, kas vilkās aizvien ciešāk ap eiro kaklu, ar vienu precīzu cirtienu pārgrieza Dragi, apsolīdams noteiktos, eirozonas pastāvēšanu apdraudošos apstākļos aizdot valstīm neierobežotus naudas līdzekļus. Investoriem un spekulantiem ar šiem vārdiem pilnīgi pietika, lai pārstātu likt aizvien lielāku naudu uz eirozonas sabrukšanas kārts, jo pēkšņi pretī bija parādījies spēlētājs, kuram rokā ir visi trumpji. Rezultātā Spānijas desmitgadīgo obligāciju procentu likmes kopš tam ir samazinājušās no 7,5% līdz 4,6%, Itālijas – no 6,7% līdz 4,3%.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.