Spēks, lepnums un savas identitātes apzināšanās, kas sajūtams pat no Dziesmu un deju svētku fotogrāfijām, vienmēr būs stiprākas par atsevišķiem negāciju kurinātājiem, attiecībā pret kuru komentāriem vispareizākā reakcija ir absolūta un konstanta ignorance. Dziesmu un deju svētki bija brīnišķīgi, izcili un iedvesmojoši, prieks un lepnums par savu sīksto un radošo tautu!

Uh, ja mēs spētu arī vēlēšanā sbūt tik vienoti un iedvesmoti, tad nekādi urlas un vi;nu līdzskrējēji netiktu pie valsts un pašvaldību maka, kā tagad Rīgā.
=========================
jenotu štata komentētāja pat te nevar iztikt bez vienotības reklāmas. Turklāt komentārs vairākkārt labots.

Kā varēja šo Dod Dieviņi iemainīt pret Raimonda Paula Manai dzimtenei? Dziesmas no dažādām svara kategorijām. Bet Nora Ikstena ir vienmēr jenotu atbalstīta, tā ka nav nekāds brīnums par politisko iejaukšanos svētku repertuārā.
http://youtu.be/P-2s6FDJp5I

Tad tomēr politiska repertuāra veidošana. Nevajag aizmirst, ka latviešiem vēsturiski noteicošā ir bijusi sociāldemokrātiskā kustība, kuru pārstāvēja arī “Manai Dzimtenei” autors Rainis. Tik padomju okupācija ir izkropļojusi sabiedrību, dodot iespēju komunistu neliešiem vēl joprojām turēt varu, mānīt tautu ar liberālismu, apzagt un vest uz bezdibeni.

Normund, kāds vēl Rainis??????

Normund, man žēl tādi kā tu.

Paula/ Petera Manai dzimtenei izņemšanā nekā traģiska neredzu. Dziesma melodiski smuka, bet repertuārs lēnām ir jāmaina, un dziesmā par 5. gada revolūciju un asins līšanu nekā ļoti nozīmīga saglabājama nesaskatu.

Saprotu Normund, ka esat revolucionārs pēc savas iekšējās būtības, bet mums Latvijas vēsturē revolūciju pilnībā pietiek, un sabiedrība nekādas revolūcijas arī nevēlas. Ja sabiedrība vēlētos revolūcijas, tad visādi pēdējo gadu mītiņi/piketi pret eiro, pret nabadzību un ko tik visu tur arodbiedrības vai antiglobālisti neizdomā, būtu daudz kuplāk apmeklēti.

Bet cilvēki ir noilgojušies pēc miera un saliedētības, nevis kašķēšanās un karošanas.

Viedokli, es gan par to līdzdziedāšanu domāju, ka bija tā superīga: man visapkārt necerēti visi dziedāja līdz to Līgo!!!! Es pat nebiju cerējusi, ka latvieši un arī citi tik brīvi un skaļi dziedātu līdz!!! Biju sajūsmā, jo skatītāji līdzdziedāja. Vakara ģenerālmēginājumā nebiju, un domāju, ka tur dziedātājiem vajadzēja būt stipri grūti pēc tik ilga rīta- dienas koncerta.
Krievi jau arī ir dažādi un visu cieņu tiem krieviem, kuri ir kulturtauta, bet tādi nav urlas, kuri visu nakti bļaustās un dzerstās- kāda šiem kultūra.
Aivaram piekrītu, jo viņš saka līdzīgi, ka manējie.

Kāds vēl vārdu autors Rainis?!?! Vārdu autors ir Peters!!!

Un kāda vēl vēsturiski noteicošā sociāldemokrātu kustība?!?! Ja noteicošā būtu bijusi sociāldemokrātu kustība, tad nebūtu nemaz nodibinājusies neatkarīga Latvija, bet būtu kaut kāds surogāts padomju krievijas sastāvā.

Bet:
Kā man patika tā līgo dziesma, kuru diriģēja Sirmais un vārdus bija sarakstījusi Ikstena.
============================
Jāatzīstas, šī bija viena no dziesmām, kas man ļoti nepatika.

Pirmkārt, tāpēc, ka šajā dziesmā tāpat kā daudzās šoreiz notika atkāpšanās no lieliskās, īpašās mūsu Dziesmusvētku tradīcijas – no dziedāšanas bez pavadījuma, no “a cappella” dziedāšanas. Esmu sarūgtināts, ka tādā veidā Dizesmusvētki tuvojas jebkuram parastam muzikālam pasākumam. Saprotu, ka publikai tas patīk, jo ikdienā jau citādi veidotu mūziku nemaz nedzird. Bet žēl, ka mūsu nu jau izmirušie Lielie virsdiriģenti – mūsu muzikālās kultūras elite – nav spējuši nodot stafeti nākamajai paaudzei.

Otrkārt, tāpēc, ka, manuprāt, tā dziesma bija par daudz sentimentāla un arī muzikāli nepavisam nebija kas īpašs.

Piemēram, koncerta beigās dziedātā (un bez pavadījuma) “Gaismas pils” gan ir bijusi un arī paliek izcila.

P.S.
Tā Jums tīkamā dziesma bija Raimonda Tigula un Noras Ikstenas «Dod, Dieviņi».

Paldies, Hari!
Ko lai dara, jo katram sava dziesmu gaume. Es neko neteikšu, kas man ne īpaši patīk. Gaisma spils jau ko tur lai saka, ir dziesmu dziesma, bet man gribējās dzirdēt ko jaunu, b3ez tam man ļoti patika dzīvīgā sieviešu kora dziesma, liekas, Es bij meita! Pati agrāk dziedāju sieviešu korī, un arī dejoju deju kolektīvā, bet Dziesmu svētki man tuvāk pie sirds.

Viņu ir maz, un gan jau drīz apmirs 🙂

Biju gan dienas gan vakara ģenerālmēģinājumā. Vakara bija izcils! Tiesa bija nedaudz arī rūgtums tam ko konstatēju. Jaunie cilvēki nedzied līdzi. Kur bija ielīgošana un Ints Teterovskis mēģināja iesaistīt publiku – pat to vienu vārdu Līgo daudzi nespēj dabūt no sevis ārā (himnu arī dziedāja tā pablāvi tie skatītāji – daudziem mutes ciet nezinu kas aiztaisījis). Tas gan žēl. Nezinu kas tur darāms. Acīmredzot nav mācīti un nesvin svētkus ar dziedāšanu.

Bet kas attiecas uz krieviem kas dzerstās un ālējas – nu nesauc viņus tā. Viņiem jau tā grūts liktens – pabērni kas nevienam nav bijuši vajadzīgi – bez saknes un kultūras. Žēl to cilvēku, tādi paklīduši arī staigā.
Raidījums “Greizais spogulis” ir viņu kultūras avots.

Tā ir traģēdija un par to smieties vai lamāt nevajag. Viņu inteliģenci izšāva un izsūtīja, viņu senčus atveda no mājām uz šejieni. Traģiski gan viņiem, gan mums.

Kaut kā jāsadzīvo un jāpieņem viņu liktens.

Paši izkāva, paši atveda, viņiem tā “proļetāriskā revolūcija” vai divgalvu tītara ekspansija, viens pīpis.
Siseņu dzīves filosofija un uztvere.