FOTO: Uz emocionāla pacēluma viļņa beidzas Dziesmu svētki (papildin.) 83

Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Daži mirkļi no Dziesmu un deju svētkiem

Šonakt uz emocionāla pacēluma viļņa noslēguma koncertā “Līgo!” beidzās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XV Deju svētki, bet līdz pat pulksten 6 no rīta turpat Mežaparka estrādē turpinās sadziedāšanās pasākums.

Šā gada svētku atslēgas vārdi bija “Līgo-Lai top”. Vārds “Līgo” latviešu tautas apziņā ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un, pats galvenais – gaismas (saules) pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Tas Mežaparkā izskanēja varenā kopkorī, kurā piedalījās 240 jauktie, 79 sieviešu, 28 vīru, 42 senioru un 26 diasporas kori, kuri kopā veidoja vairāk nekā 15 400 cilvēku lielu dziedātāju sastāvu. Noslēguma koncertā piedalījās arī apmēram 700 dejotāju un 1200 pūtēju orķestru mūziķu, ziņo LETA.

Noslēguma koncertā tika atskaņoti vairāki gan jauni, gan jau labi pazīstami skaņdarbi. Koncerts sākās ar Pētera Barisona “Dziesmai šodien liela diena”, kam sekoja emocionāls Latvijas himnas izpildījums, kopkora priekšā stājoties svētku vecākajam dalībniekam – Goda virsdiriģentam Robertam Zuikam, kuram šogad tika nosvinēta 100 gadu jubileja.

Koncerta pirmajās daļās izskanēja daudz ir klasisko dziesmu, tostarp notika sieviešu un vīru koru sadziedāšanās. Savukārt trešajā daļā bija ietvertas Līgo, Jāņu un gaismas sagaidīšanas dziesmas.

Pirmo reizi Dziesmu svētku vēsturē noslēguma koncerta tekstus teica paši koristi, nevis aktieri vai skatuves mākslinieki, savukārt vairākas dziesmas kopā ar kori gan izpildīja pazīstami mākslinieki, kā bija ierasts arī līdz šim.

Lielu klausītāju atzinību izpelnījās pēdējās trīs koncerta dziesmas – Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, Jāzepa Vītola “Gaismas pils”, kā arī Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma”.

Sadziedāšanās daļa sākās ar komponista Raimonda Paula dziesmu “Manai Dzimtenei”, kas noslēguma koncerta repertuārā šoreiz netika iekļauta. 

Dziesmu un deju svētki ir aizvadīti pārsteidzoši mierīgi, intervijā Latvijas Radio pirmdienas rītā sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Viņš teica, ka visi Dziesmu un deju svētku pasākumi ir beigušies aptuveni 6.30 pirmdienas rītā un “tie tiešām ir pagājuši kā svētki”, jo aizritējuši mierīgi.

Valsts policijas priekšnieks norādīja, ka svētku rīkotāji un drošības iestādes bija rūpīgi gatavojušās un “tas sevi attaisnoja”.

Jau rakstīts, ka Dziesmu un deju svētkos šoreiz kopumā piedalījās 40 600 dalībnieki no dažādām pasaules vietām. Absolūts dalībnieku līderis svētkos bija dejotāji, jo šogad svētkos piedalījās kopumā 603 deju kolektīvi. Korus svētkos pārstāvēja 388 kolektīvi, bet trešajā vietā skaita ziņā bija vokālie ansambļi – 224 kolektīvi.

Rekordliels šogad bija ārvalstu latviešu skaits – kopumā uz Rīgu atbrauca 1300 dalībnieki no dažādām latviešu kopienām ārvalstīs. Tāpat svētku rīkotājiem izdevās piesaistīt 96 mazākumtautību kolektīvus.

Papildināta ar foto jaunāko informāciju.

Komentāri (83)

Þanis Bezmers 07.07.2013. 07.31

“Cik gan apsēstiem ir jābūt cilvēkiem…”
Par to nav jābrīnas. Var būt vēl apsēstāki. Taču normāliem cilvēkiem uz šiem apsēstajiem linukšiem un visādiem super_puļķiem vajadzētu reaģēt ar pilnīgu ignoranci: nelasīt, nelikt nekādas atzīmes un neielaisties nekādās diskusijās. Visur un vienmēr. Šiem ļaudīm nav prātā auglīga diskusija Latvijas labā. Viņu darbība ir provokatīvas un ārdošas dabas, uzmanības un enerģijas uzsūkšana. Tas ir viņu uzdevums. IR tikai atkarīgs no mums pašiem, cik sekmīgi būs viņi – Latvijas iznīcinātāji.

+33
-3
Atbildēt

1

    alexander > Þanis Bezmers 08.07.2013. 10.05

    Spēks, lepnums un savas identitātes apzināšanās, kas sajūtams pat no Dziesmu un deju svētku fotogrāfijām, vienmēr būs stiprākas par atsevišķiem negāciju kurinātājiem, attiecībā pret kuru komentāriem vispareizākā reakcija ir absolūta un konstanta ignorance. Dziesmu un deju svētki bija brīnišķīgi, izcili un iedvesmojoši, prieks un lepnums par savu sīksto un radošo tautu!

    +9
    0
    Atbildēt

    0

buchamona 06.07.2013. 23.30

Bildēm nav nekādas vainas, bet komentāri gan ir slimi :)Cik gan apsēstiem ir jābūt cilvēkiem, lai dziesmu svētku kontekstā rakstītu šādus tekstus

+27
-2
Atbildēt

0

austrisv 07.07.2013. 13.08

Biju brīnišķīgajos Dziesmu svētkos, gan ģenerālmēģinājumā skatītājos, bet bija un ir vēl joprojām tik lieliska sajūta, jo tas bija Dievīgi. Kā man patika gan līdzdziedāšana , gan tik daudzas Dievīgas Līgo un citas dziesmas. Man patiešām ir superīga sajūta un ilgi tāda būs, jo biju savas tautas vidū.
Uh, ja mēs spētu arī vēlēšanā sbūt tik vienoti un iedvesmoti, tad nekādi urlas un vi;nu līdzskrējēji netiktu pie valsts un pašvaldību maka, kā tagad Rīgā.
Kā man patika tā līgo dziesma, kuru diriģēja Sirmais un vārdus bija sarakstījusi Ikstena. Nezinu kā šo dievīgo dziesmu sauc, bet tā man ļoti ļoti patika. Bet es šo dziesmu atradīšu- tas nu ir skaidrs. Uh, cik daudz man emociju un prieks par Dziesmu svētkiem, bet urlas lai nemuld, jo paši visu nakti Rīgā dzēra un bļaustījās gar logiem un pat tramvaju pieturā izlaidušies gulēja uz soliņiem.Žēl man viņu, jo aizgājuši prom no savas valsts un tad te tur ļaunu prātu uz latviešiem. Saknes paši sev nocirtuši…

+22
-1
Atbildēt

13

    efeja60 > austrisv 08.07.2013. 09.13

    Uh, ja mēs spētu arī vēlēšanā sbūt tik vienoti un iedvesmoti, tad nekādi urlas un vi;nu līdzskrējēji netiktu pie valsts un pašvaldību maka, kā tagad Rīgā.
    =========================
    jenotu štata komentētāja pat te nevar iztikt bez vienotības reklāmas. Turklāt komentārs vairākkārt labots.

    +1
    -14
    Atbildēt

    0

    efeja60 > austrisv 08.07.2013. 10.14

    Kā varēja šo Dod Dieviņi iemainīt pret Raimonda Paula Manai dzimtenei? Dziesmas no dažādām svara kategorijām. Bet Nora Ikstena ir vienmēr jenotu atbalstīta, tā ka nav nekāds brīnums par politisko iejaukšanos svētku repertuārā.
    http://youtu.be/P-2s6FDJp5I

    +1
    -8
    Atbildēt

    0

    efeja60 > austrisv 08.07.2013. 14.10

    Tad tomēr politiska repertuāra veidošana. Nevajag aizmirst, ka latviešiem vēsturiski noteicošā ir bijusi sociāldemokrātiskā kustība, kuru pārstāvēja arī “Manai Dzimtenei” autors Rainis. Tik padomju okupācija ir izkropļojusi sabiedrību, dodot iespēju komunistu neliešiem vēl joprojām turēt varu, mānīt tautu ar liberālismu, apzagt un vest uz bezdibeni.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    janis17 > austrisv 08.07.2013. 14.53

    Normund, kāds vēl Rainis??????

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    austrisv > austrisv 08.07.2013. 09.30

    Normund, man žēl tādi kā tu.

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    grislits > austrisv 08.07.2013. 11.42

    Paula/ Petera Manai dzimtenei izņemšanā nekā traģiska neredzu. Dziesma melodiski smuka, bet repertuārs lēnām ir jāmaina, un dziesmā par 5. gada revolūciju un asins līšanu nekā ļoti nozīmīga saglabājama nesaskatu.

    Saprotu Normund, ka esat revolucionārs pēc savas iekšējās būtības, bet mums Latvijas vēsturē revolūciju pilnībā pietiek, un sabiedrība nekādas revolūcijas arī nevēlas. Ja sabiedrība vēlētos revolūcijas, tad visādi pēdējo gadu mītiņi/piketi pret eiro, pret nabadzību un ko tik visu tur arodbiedrības vai antiglobālisti neizdomā, būtu daudz kuplāk apmeklēti.

    Bet cilvēki ir noilgojušies pēc miera un saliedētības, nevis kašķēšanās un karošanas.

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

    austrisv > austrisv 08.07.2013. 09.29

    Viedokli, es gan par to līdzdziedāšanu domāju, ka bija tā superīga: man visapkārt necerēti visi dziedāja līdz to Līgo!!!! Es pat nebiju cerējusi, ka latvieši un arī citi tik brīvi un skaļi dziedātu līdz!!! Biju sajūsmā, jo skatītāji līdzdziedāja. Vakara ģenerālmēginājumā nebiju, un domāju, ka tur dziedātājiem vajadzēja būt stipri grūti pēc tik ilga rīta- dienas koncerta.
    Krievi jau arī ir dažādi un visu cieņu tiem krieviem, kuri ir kulturtauta, bet tādi nav urlas, kuri visu nakti bļaustās un dzerstās- kāda šiem kultūra.
    Aivaram piekrītu, jo viņš saka līdzīgi, ka manējie.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    grislits > austrisv 08.07.2013. 14.50

    Kāds vēl vārdu autors Rainis?!?! Vārdu autors ir Peters!!!

    Un kāda vēl vēsturiski noteicošā sociāldemokrātu kustība?!?! Ja noteicošā būtu bijusi sociāldemokrātu kustība, tad nebūtu nemaz nodibinājusies neatkarīga Latvija, bet būtu kaut kāds surogāts padomju krievijas sastāvā.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    Sanšains > austrisv 08.07.2013. 09.37

    Bet:
    Kā man patika tā līgo dziesma, kuru diriģēja Sirmais un vārdus bija sarakstījusi Ikstena.
    ============================
    Jāatzīstas, šī bija viena no dziesmām, kas man ļoti nepatika.

    Pirmkārt, tāpēc, ka šajā dziesmā tāpat kā daudzās šoreiz notika atkāpšanās no lieliskās, īpašās mūsu Dziesmusvētku tradīcijas – no dziedāšanas bez pavadījuma, no “a cappella” dziedāšanas. Esmu sarūgtināts, ka tādā veidā Dizesmusvētki tuvojas jebkuram parastam muzikālam pasākumam. Saprotu, ka publikai tas patīk, jo ikdienā jau citādi veidotu mūziku nemaz nedzird. Bet žēl, ka mūsu nu jau izmirušie Lielie virsdiriģenti – mūsu muzikālās kultūras elite – nav spējuši nodot stafeti nākamajai paaudzei.

    Otrkārt, tāpēc, ka, manuprāt, tā dziesma bija par daudz sentimentāla un arī muzikāli nepavisam nebija kas īpašs.

    Piemēram, koncerta beigās dziedātā (un bez pavadījuma) “Gaismas pils” gan ir bijusi un arī paliek izcila.

    P.S.
    Tā Jums tīkamā dziesma bija Raimonda Tigula un Noras Ikstenas «Dod, Dieviņi».

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    austrisv > austrisv 08.07.2013. 09.46

    Paldies, Hari!
    Ko lai dara, jo katram sava dziesmu gaume. Es neko neteikšu, kas man ne īpaši patīk. Gaisma spils jau ko tur lai saka, ir dziesmu dziesma, bet man gribējās dzirdēt ko jaunu, b3ez tam man ļoti patika dzīvīgā sieviešu kora dziesma, liekas, Es bij meita! Pati agrāk dziedāju sieviešu korī, un arī dejoju deju kolektīvā, bet Dziesmu svētki man tuvāk pie sirds.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    janis17 > austrisv 07.07.2013. 16.42

    Viņu ir maz, un gan jau drīz apmirs 🙂

    +9
    -1
    Atbildēt

    0

    inta_s > austrisv 07.07.2013. 18.51

    Biju gan dienas gan vakara ģenerālmēģinājumā. Vakara bija izcils! Tiesa bija nedaudz arī rūgtums tam ko konstatēju. Jaunie cilvēki nedzied līdzi. Kur bija ielīgošana un Ints Teterovskis mēģināja iesaistīt publiku – pat to vienu vārdu Līgo daudzi nespēj dabūt no sevis ārā (himnu arī dziedāja tā pablāvi tie skatītāji – daudziem mutes ciet nezinu kas aiztaisījis). Tas gan žēl. Nezinu kas tur darāms. Acīmredzot nav mācīti un nesvin svētkus ar dziedāšanu.

    Bet kas attiecas uz krieviem kas dzerstās un ālējas – nu nesauc viņus tā. Viņiem jau tā grūts liktens – pabērni kas nevienam nav bijuši vajadzīgi – bez saknes un kultūras. Žēl to cilvēku, tādi paklīduši arī staigā.
    Raidījums “Greizais spogulis” ir viņu kultūras avots.

    Tā ir traģēdija un par to smieties vai lamāt nevajag. Viņu inteliģenci izšāva un izsūtīja, viņu senčus atveda no mājām uz šejieni. Traģiski gan viņiem, gan mums.

    Kaut kā jāsadzīvo un jāpieņem viņu liktens.

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

    janis17 > austrisv 07.07.2013. 22.28

    Paši izkāva, paši atveda, viņiem tā “proļetāriskā revolūcija” vai divgalvu tītara ekspansija, viens pīpis.
    Siseņu dzīves filosofija un uztvere.

    +12
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu