Dziesmu un deju svētkos. Foto: Ieva Čīka, LETA
Vēsturisks pārskats par dziesmu svētkiem un dziesmu dienām Eiropā ārpus Latvijas no 1946. līdz 1989. gadam
"Dīpīšu" laiki
Kaŗam beidzoties, latviešiem, kuri palika rietumu pusē no dzelzs aizkara, sākās nometņu laiki. Tiem, kas nebija kaŗa gūstekņi, nometnes sauca par „dīpīšu" nometnēm (no angļu nosaukuma "Displaced Persons") un to iemītnieki: „dīpīši". Kaŗa gūstekņi ar laiku arī piebiedrojās „dīpīšiem", un tā nu sanāca, ka, pirms iesākās lielā izceļošana uz Angliju, Austrāliju, ASV un Kanādu, kādi 120 000 Latvijas pilsoņi apmēram 3 līdz 5 gadus pavadīja nometnēs dažādās Vācijas un Austrijas okupētajās zonās.
„Dīpīšu" kultūras un garīgā dzīve bija ražīga un vēlēšanās turpināt brīvās Latvijas ierastās tradīcijas - spēcīga. Nometnēs dibināja latviešu "tautskolas", koŗus un tautas deju kopas. Šajās pašās dīpīšu nometnēs atradās puse no dzīvi palikušajiem komponistiem no 9. vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem (starp tiem Volfgangs Dārziņš, Jānis Mediņš un Jāzeps Vītols). Nometnēs atradās arī mums tagad pazīstami komponisti un diriģenti: Alberts Jērums, Helmers Pavasars, Bruno Skulte, Tālivaldis Ķeniņš, Roberts Zuika un vēl daudzi citi.
