Minūtes laikā viņi, kaucot sirēnām, devās uz degošo Rīgas pili un visu nakti cīnījās ar liesmām
Baltās aizsargķiveres karstumizturīgais stikls vēl smaržo pēc gruzduma. Stūrī – spoži dzelteni gumijas zābaki, gluži jauni. Uz sarkanajām ugunsdzēsēju mašīnas durvīm karājas darba bikses un jaka. Akmeņu ielas ugunsdzēsēju depo kluss, tāpat kā visā Rīgā, – ir Jāņu dienas, 24.jūnija, priekšpusdiena. Diennakts dežūru 8.15 no rīta sākusi tā pati brigāde, kas piedalījās Rīgas pils ugunsgrēka dzēšanā. Miers šeit ir tikai šķietams.
Tieši pirms nedēļas ceturtdienas, 20.jūnija, vakarā pulksten 22.11 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vienības saņēma izsaukumu. Teju pēc minūtes viņi devās ceļā – no Akmeņu ielas depo lielā ātrumā kaukdama ugunsdzēsēju mašīna ar 40 metrus augsto pacēlāju traucās uz Vecrīgas pusi kopā ar 12 vīriem. Liesmās bija Rīgas pils. Vai tas ir neveiksmīgs joks? Varbūt mācības? Tā ugunsdzēsēji pie sevis nodomāja sekundes simtdaļās pēc izsaukuma saņemšanas.
Pirmā brigāde no Maskavas ielas depo šeit ieradās četras minūtes pēc izsaukuma saņemšanas. Cita pēc citas tai sekoja kopumā septiņas brigādes no Rīgas un vēl papildspēki no Jūrmalas. Kopā ap 80 vīru. Dzēšanas darbus koordinēja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš ar vietniekiem Normundu Plēgermani un Kristapu Eklonu, Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Vasiļevskis un viņa vietnieks Mareks Silovs, kā arī astoņi reģiona pārvaldes daļu komandieri – Valdis Dzērve, Aleksandrs Jeršovs, Dmitrijs Novikovs, brāļi Artūrs un Ronalds Putrāļi, Paulis Tretjakovs, Aleksandrs Vetuhs, Uģis Vējš un tehniskā dienesta brigādes priekšnieks Aleksandrs Politika.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.