Brazīlija vēl pavisam nesen tika uzskatīta par vienu no jaunattīstības valstu veiksmes stāstiem. Kāpēc to tagad pārņem masu protesti – vaicājam Brazīlijas latvietim, ekonomistam Jānim Bērziņam
Labklājības pieaugums ne vienmēr nes līdzvērtīgu apmierinātības kāpumu. Pēdējā mēneša laikā divas no pēdējās desmitgades jaunattīstības valstu zvaigznēm pārņēmuši milzīgi protesti, kurus izraisījuši šķietami sīkumi. Turciju kopš maija beigām vairākas nedēļas tricināja masu neapmierinātība, kas sākās pēc policijas centieniem izdzenāt dažus desmitus cilvēku, kuri iebilda pret koku nociršanu kādā Stambulas parkā.
Savukārt Brazīlijas lielākajā pilsētā Sanpaulu vietēja mēroga protesti pret sabiedriskā transporta cenas paaugstināšanu par 20 sentavo – pieciem santīmiem – divu nedēļu laikā pārauga visu valsti aptverošā masu demonstrāciju vilnī. 20.jūnijā lielāko pilsētu ielās pulcējās miljons cilvēku, lai izteiktu neapmierinātību ar augstajām cenām, korupciju un – kas to būtu domājis! – valsts tēriņiem par futbolu jeb, precīzāk, celtniecības izdevumiem 2014.gadā gaidāmajam pasaules kausa turnīram.
Ja Brazīlijā sāk protestēt pret futbolu, kas, cik zināms, valstī ir gandrīz vai nacionālā reliģija, tad notiek kaut kas ārkārtējs. Tāpēc nolēmu izrunāties ar Brazīlijā dzimušo ekonomistu Jāni Bērziņu, kurš 2005.gadā pārcēlās uz Latviju. Viņš ir strādājis Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā un Stradiņa universitātē, bet tagad vada Nacionālās aizsardzības akadēmijas Aizsardzības zinātniskās pētniecības centru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.