FOTO: Ugunsgrēks Rīgas pilī likvidēts (papildin.)

Ugunsgrēks Rīgas pilī ir nacionāla kultūras traģēdija

Piektdien plkst.14.21 ir izdevies pilnībā likvidēt ugunsgrēku, kas vakar vakarā izcēlās Rīgas pilī, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) pēc ugunsgrēka Rīgas pilī uzdevis atbildīgajiem ministriem, lai viņi steidzami nodrošinātu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma fonda aktīvu saglabāšanu un novērstu tālāku kaitējumu.

Rezolūcija adresēta kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei (VL-TB/LNNK), iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP), finanšu ministram Andrim Vilkam (Vienotība), aģentūru LETA informēja valdības vadītāja preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Iekšlietu ministrijai uzdots nekavējoties nodrošināt apsardzi fonda aktīviem līdz brīdim, kad tie tiks pārvesti. Kultūras ministrijai uzdots organizēt fonda aktīvu pārvešanu uz piemērotām telpām. Finanšu ministrijai uzdots rast iespēju piešķirt valsts budžeta līdzekļus iepriekšminēto uzdevumu izpildei un sadarbībā ar Kultūras ministriju un Iekšlietu ministriju sagatavot izskatīšanai Ministru kabineta 25.jūnija sēdē attiecīgu tiesību akta projektu.

Visvairāk cietušas Rīgas pils vēsturiskās zāles

Rīgas pils ugunsgrēkā visvairāk cietušas divas pils zāles – Baltā un Svētku zāle. To LNT raidījumam “900 sekundes” pastāstīja VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane. Savukārt Nacionālie bruņotie spēki sociālajā tīklā Twitter paziņojuši, ka priecīgā vēsts skumjā brīdī ir, ka Rīgas pils tornī plīvojošais Latvijas valsts karogs ir drošībā – to nelaimes laikā nolaida Militārās policijas kareivis.

Pēc vairāk nekā piecu stundu aktīva darba beidzot ir izdevies lokalizēt ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā izcēlās Rīgas pilī. Nopostīta ap 3200 kvadrātmetru liela platība, ziņo LETA. 

Rīgas pils nav dzimusi zem laimīgas zvaigznes, to rāda visa tās garā vēsture, un vakar notikušais ugunsgrēks pilī ir kārtējā šīs traģiskās mājas traģiskā nelaime – īsta nacionālās kultūras traģēdija, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Rundāles pils direktors Imants Lancmanis.

“Vakar notikušais ir ne tikai ugunsgrēks, bet sava veida nacionālā nelaime. Rīgas pils kā Latvijas varas simbols ir bijis cauri gadsimtiem, un muzeji tajā glabā nacionālos dārgumus. Tad ir baigs likteņa trieciens, ka tieši Nacionālajā vēstures muzejā ir izstāde “Simts nacionālie dārgumi”, kura, cik zināms, ir cietusi. Jāatceras, ka desmit Latvijas kultūras kanonu objektos ietilpst Sūtņu akreditācijas zāle Rīgas pilī – cik zināms, arī tā ir gājusi bojā,” pauda Lancmanis.

Rundāles pils direktors domā, ka pēc notikušās ugunsnelaimes Latvijas muzeju dzīve mainīsies. “Tas ir ne tikai fizisks, bet dziļš morāls trieciens Latvijai, un es baidos, ka nekad vairs muzeju dzīve mūsu valstī nebūs tāda kā agrāk. Rīgas pils, kurā tik cerīgi sākās tās atdzimšana, kļūs par kārtējo labojumu, kārtējo mēģinājumu kaut ko glābt.”

Jautāts, vai muzeju krājumiem remontdarbu laikā nebija jābūt pārvietotiem, Lancmanis sacīja, ka Nacionālais vēstures muzejs ar visiem saviem krājumiem nevar tā vienkārši kaut kur aiziet. Mākslas vēsturnieku vairāk satrauc fakts, ka liesmas pilī tik vienkārši varējušas izplatīties. “Mūsu pilī pietiek ar cigarešu dūmiem, lai sāktu darboties signalizācija. Kā tas iespējams, ka šādā milzīgā, vērtīgā objektā liesmas tā vienkārši var izlauzties?” neizprot Lancmanis.

Rīgas pils ēku komplekss ir apdrošināts, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina. Rīgas pilij ir divas spēkā esošas apdrošināšanas polises kopsummā par 27,3 miljoniem latu, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Laukšteina. VNĪ pagājušā gada 1.augustā noslēgusi apdrošināšanas līgumu ar apdrošināšanas a/s Baltijas Apdrošināšanas nams” par nekustamā īpašuma Rīgā, Pils laukumā 3, jeb Rīgas pils apdrošināšanu 5,4 miljonu latu apmērā. Apdrošināts ir viss nekustamais īpašums, polisē paredzētie riski ir uguns, ūdens, vētra, plūdi, trešo personu nodarītie zaudējumi. Šī polise ir spēkā līdz šī gada 31.jūlijam, informēja Laukšteina.

Savukārt Nacionālā mākslas muzeja krājumi, kas muzeja remonta laikā trūkstošo noliktavas telpu dēļ bija izvietoti Rīgas pilī, nav bijuši apdrošināti, Latvijas Radio piektdien teica muzeja direktore Māra Lāce.

Rīgas pils viena no cietušajām – valsts Svētku zāle – pēc Eižena Laubes projekta izveidota 1938.gadā, apvienojot Rīgas pils ceturto un bēniņu stāvu. Te notika Latvijas valsts dibināšanas 20.gadadienas svinību oficiālais bankets. Zāles interjers veidots kokā, cenšoties apvienot zāles izskatā svētku zālei nepieciešamo greznumu un latviešu etnogrāfiskās celtniecības motīvus, liecina ziņas Valsts prezidenta kancelejas mājas lapā.

Nozīmīgi, ka tieši šajā zālē pie griestiem bija saglabājušies latviešu mākslas vecmeistaru gleznojumi no 1939.-1940.gada – J.Kugas “Vakarēšana”, O.Skulmes “Uzvara pie Daugavas”, A.Annusa “Visvaldis, Jersikas valdnieks pieņem vācu krustnešus”, V.Vimbas “Viestura cīņa pret vācu iebrucējiem 1219.gadā”, L.Liberta “Kurzemes hercogs Jēkabs”, J.Tilberga “Atmoda”, A.Egles “Brīvības cīņas Latgalē 1919.gadā”. 1956.gadā pēc Rīgas Pionieru pils pasūtījuma Svētku zāles gleznojumiem tika pievienota Ģ.Eliasa glezna “1905.gads”, kā arī T.Graša „Dziesmu svētki” un P.Ozoliņa „Līgo svētki”.

Savukārt Baltā zāle celta 1818.gadā virs pils zirgu staļļiem. Tā kā līdz 1917.gadam tā bija reprezentatīvākā zāle, to sauca par Cara (Ķeizarisko) zāli. Savu pašreizējo nosaukumu Baltā zāle ieguva gaišā noformējuma dēļ pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele informēja, ka ugunsgrēks ierobežots plkst.3.53. Lai gan liesmas vairs neizplatās, ugunsdzēsēji joprojām turpina strādāt notikuma vietā – tiek jauktas un laistītas degušās konstrukcijas.

Vislielāko skādi liesmas nodarījušas pils jumtam, jumta konstrukcijām un bēniņiem – šīs ēkas daļas izdegušas 2400 kvadrātmetru platībā. Uguns postījusi arī ceturto jeb augšējo pils korpusa stāvu 600 kvadrātmetru platībā, bet trešajā stāvā izdeguši 200 kvadrātmetri, pastāstīja Šembele.

Kā informēja VUGD, ņemot vēro lielo degušo platību, ugunsgrēka pilnīga likvidēšana, tajā skaitā, gruzdošo krāsmatu dzēšana ilgs vēl vairākas stundas. Par ugunsgrēka iemesliem patlaban esot pāragri runāt.

Kā informē Valsts policija, plkst.4.45 11.novembra krastmalā starp Akmens un Vanšu tiltiem abos virzienos atjaunota transporta kustība, kas bija apturēta dzēšanas darbu nodrošināšanai.

Tikai tad, kad izmeklētāji un eksperti pabeigs savu darbu šonakt degušajā Rīgas pilī un konstatēs, kas ir noticis, telpās varēs ieiet pilī izvietoto muzeju darbinieki, Valsts prezidenta kancelejas darbinieki, gan arī uzņēmuma “Valsts nekustamie īpašumi” darbinieki, lai novērtētu zaudējumus, šorīt intervijā LTV raidījumam “Labrīt, Latvija” sacīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Aleksandrs Bimbiruls. Pēc viņa teiktā, Militārā policija joprojām veic pils apsardzi un pēc ugunsgrēka likvidēšanas pirme, kas ieies telpās, būs eksperti un izmeklētāji.

Kā norādīja Bimbiruls, Valsts prezidents Andris Bērziņš pārdzīvo pagājušajā naktī notikušo ugunsgrēku Rīgas pilī, kur tradicionāli izvietota Valsts prezidenta rezidence. Iepriekš bija plānots, ka prezidents savā rezidencē varētu atgriezties 2015.gada 1.jūnijā, taču līdz ar ugunsgrēku šajā termiņā, visticamāk, tas neizdosies.

Kas notika naktī

Jau rakstīts, ka pulksten 22.21 ceturtdienas vakarā Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmis izsaukumu uz Rīgas pili. Uguns izplatījās plašā pils teritorijā un ugunsdzēsējiem izdevās atklātās liesmas apslāpēt tikai pēc vairākām stundām. Ugunsgrēks lokalizēts plkst. 3.53, taču dzēšanas darbi turpinās, informē VUGD. Viens ugunsdzēsējs cietis, viņam sniegta medicīniskā palīdzība. Par ugunsgrēka cēloni nav ziņu, tas būs jānoskaidro izmeklēšanā.

Pils dzēšanai mobilizēti visi pieejamie VUGD resursi Rīgas reģionā – 79 ugunsdzēsēji glābēji, 11 autocisternas, 3 autokāpnes, 1 pacēlājs un 3 specializēti transportlīdzekļi, VUGD vēstīja sociālajā tīklā Twitter. Palīgā saukts arī Rīgas brīvostas velkonis, lai no Daugavas krastmalas aizvāktu kuģīti, kas traucēja glābējiem ūdens ņemšanu. Lūgta arī NBS helikoptera iesaistīšanās, taču lidošana izrādījās pārāk riskanta. “Naktī pilsētvidē ir bīstami operēt ar trosē iekārtu aprīkojumu, arī ņemt ūdeni no upes. Tika vērtēti riski, šoreiz tie pārāk lieli. Nevaram riskēt ar pašu glābēju dzīvībām,” atteikumu skaidroja NBS.

Ir.lv novērojumi ugunsgrēka vietā ap pusnakti liecināja, ka ugunsdzēsējiem trūkst tehnikas – apdzēstās uguns liesmas ik pa brīdim atkal izlaužas. Ūdens sistēmā nav arī pietiekams spiediens. Ugunsdzēsēju piekļuve ugunsnelaimes vietai ir apgrūtināta, jo pils vārtu ejas ir pārāk šauras modernajai tehnikai. Arī VUGD  pēc pusnakts apstiprināja: “Mūsu sūkņu stacija nobruka uzsākot darbu, esošie hidranti nespēj dot pietiekamu ūdens daudzumu. Ceram uz kuģi, kurš uzsūks no Daugavas ūdeni. Sūkņu stacijai ir vairāki desmiti gadu un diemžēl šāda tehnika lūzt bieži.”

Twitter lietotāju ievietotās fotogrāfijas neilgi pēc ugunsgrēka sākšanās liecināja, ka uguns pārņēmusi pils daļu, kas vērsta uz Vecrīgas un Vanšu tilta pusi, liesmas un lieli dūmu mutuļi slejas augstu virs ēkas. Ap pusnakti Ir.lv notikuma vietā novēroja, ka virs pils Sarkanās zāles iebrucis jumts, ugunsgrēks skāris vismaz divas trešdaļas jumta tajā ēkas daļā, kas vērsta pret pils parku. Izdegusi pils Baltā zāle. 

Ap pulksten vieniem naktī ugunsdzēsēji beidzot varēja iekļūt ēkā un turpināja dzēšanas darbus iekštelpās. Pirms pulksten diviem atklātas uguns liesmas pils ēkā vairs nav redzamas. VUGD ziņo, ka turpinās gruzdēšana un tāpēc dzēšana ar ūdeni ir jāturpina. Darbus apgrūtina iebrukušais jumts, bojātās konstrukcijas.

Pilī kopš pērnā gada decembra notiek remonts, tāpēc Valsts prezidenta rezidence ir pārcelta uz Melngalvju namu. Taču pils kompleksā turpina darboties muzeji, kuru vērtīgie krājumi atrodas ugunsgrēka apdraudētajās telpās, jo krīzes un finanšu trūkuma dēļ to pārcelšanās nav notikusi.

“Šis ir lielākais postījums kultūrvērtībām, ko mēs pēdējā laikā esam piedzīvojuši,” ugunsgrēka nodarīto kaitējumu notikuma vietā žurnālistiem pirms pusnakts komentēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. 

“Tā ir milzīga katastrofa,” intervijā Ir.lv ugunsgrēku ap vieniem naktī komentēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Pils ēkās atrodas trīs nacionālās nozīmes krājumi – pilnīgi visi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumi, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam visa neeksponētā ārzemju mākslas kolekcija un liels apjoms Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumu, sacīja Lāce.

“Mēs nezinām, kā ir ar uguni, bet krājumi tiek pamatīgi aplieti. Kolekcijās ir lietas, kuru apliešana ir līdzvērtīga sadegšanai,” sacija pieredzējusī muzeja vadītāja. “Materiālu apjoms šeit ir milzīgs. Vēstures muzejam miljons glabājamo vienību, mākslas muzejam ap 20 tūkstoši vienību. Materiāli ir dažādi – mums ir porcelāns, glezniecība, ēģiptes tēlniecība, ir tādi eksemplāri, kurus nemaz nevar tā izkustināt un pārvietot,” sacīja muzeja direktore.

Jau naktī, tiklīdz ugunsdzēsēji atļāva ieiet pils telpās, muzeju darbinieki steidza novērtēt postījumu apmērus, taču gūt pilnu priekšstatu traucē elektrības trūkums. Sagādāti plēves ruļļi, lai varētu apsegt rakstniecības muzeja krājumus un pasargāt tos no tālākiem ūdens postījumiem. Pēc pulksten vieniem naktī muzeju telpas sāka apsargāt policija. Notikuma vietā bija ieradusies arī kultūras ministre. Citas vadošas valsts vai pašvaldības amatpersonas Ir.lv pie degošās pils neredzēja.

Lāce informēja, ka pulksten 8 no rīta Kultūras ministrijā notiks krīzes sanāksme, lai apkopotu informāciju par postījumiem un izlemtu par tālāko rīcību.

Pils jau ilgstoši ir kritiskā stāvoklī, tāpēc pērn beidzot tajā sākās rekontrukcijas un restaurācijas darbi. Aptuveni 25 miljonus vērtā rekontrukcija bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vasarai. Pilij jānostiprina pamati, jāpārbūvē komunikācijas un jārestaurē iekštelpas. Darbus veic būvfirmu “Re&Re” un “Skonto būve” izveidotā pilnsabiedrība “SBRE”. Kā Ir.lv apliecināja naktī pie pils sastaptie būvnieku pārstāvji, arī ceturtdien notikuši darbi tajā pils daļā, kurā vakarā izcēlās ugunsgrēks.

Rīgas pils ir viens no Latvijas vēsturiskajiem simboliem – tā Daugavas krastā uzcelta 14.gadsimta vidū kā Livonijas ordeņa pils.  Ēka tika nopostīta 15.gadsimta beigās un atkal atjaunota 1515.gadā. 18.gadsimtā pilij uzcēla musdienās redzamo fasādi.

Pagājušajā gadsimtā pēc Latvijas valsts izveides pilī notika pārbūve, veidojot reprezentācijas telpas ar grezniem interjeriem un 1938.gadā tika uzcelts arī Trīs Zvaigžņu tornis. Pērn sāktais remonts ir nopietnākā restaurācija, ko pils piedzīvojusi kopš trīsdesmitajiem gadiem.

(papildināta ar jaunāko informāciju)