Vai mainīsim visu līgumu slēgšanas praksi Latvijā? 17

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra rīkotās sociālās kampaņas "Aizņemies prātīgi!" informatīvie bukleti. Foto: Renāte Briede, LETA
Sintija Radionova

Glābjoties no ātrajiem kredītiem, riskē sagraut uzņēmējdarbības vidi

Atsaucoties uz sabiedrības satraukumu par faktiski neierobežotajiem līgumsodiem, kas skar tā dēvēto ātro kredītu izmantotājus, Saeima strauji virza grozījumus Civillikumā par līgumsodu regulējumu. Grozījumi jau ir izturējuši otro lasījumu, un to pamatuzdevums ir noteikt stingrus ierobežojumus līgumsodu piemērošanai, lai aizstāvētu aizņēmējus pret kreditoru netaisnu iedzīvošanos uz astronomisku līgumsodu rēķina.

Tomēr patlaban izskatās, ka, glābjot vienu šauru patērētāju grupu, mēs iesoļosim otrā galējībā, aizmirstot, ka grozījumi attieksies uz pilnīgi visiem līgumiem, kas tiks slēgti Latvijā – ne tikai nebanku kreditētāju tirgū.

Būtiskākās izmaiņas, ko paredz virzītie Civillikuma grozījumi, noteiks, ka var pastāvēt tikai un vienīgi divu veidu līgumsodi – par gadījumiem, ja atrunātās saistības netiek izpildītas vispār, un par gadījumiem, ja saistību izpilde tiek kavēta. Tas nozīmē, ka faktiski tiek izslēgta iespēja līgumos ietvert sankcijas, ja kāda no pusēm savas saistības pilda nekvalitatīvi vai nepilda kādu konkrētu līgumā paredzētu pienākumu, piemēram, neiesniedz otrai pusei dokumentus, kā tas nereti tiek paredzēts aizdevumu līgumos, vai nomnieks nepilda tirdzniecības centra iekšējās kārtības noteikumus.

Tādējādi pat elementārā īres līgumā nevarēs noteikt līgumsodu par to, ja, piemēram, īrnieks ir sabojājis tam uzticēto īpašumu. Savukārt uzņēmumi zaudē iespēju savos līgumos ar partneriem paredzēt citus līgumsodus, izņemot par saistību neizpildi vispār vai par to kavējumu.

Turklāt kā papildu ierobežojošos faktorus ir paredzēts noteikt, ka saistību neizpildes līgumsodu nevarēs piemērot atkārtoti un tas nevarēs būt pieaugošs. Tajā pašā laikā līgumsods par savu saistību izpildes kavējumu varēs būt pieaugošs, bet nevarēs pārsniegt 10% no kavēto saistību mantiskās vērtības. Tieši šis pēdējais ierobežojums ļoti būtiski sašaurinās iespēju pusei aizsargāt savas intereses tad, kad līgumsods tiek piemērots saistībai, kas nav maksājuma saistība, piemēram, pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu izpildei.

Maksājuma saistību kavējuma gadījumā papildus līgumsodam pusei ir iespēja piemērot nokavējuma procentus, kuru kopējais apmērs nevar pārsniegt pamatparāda summu. Latvijas uzņēmējdarbības vidē, slēdzot līgumus, tiek plaši izmantoti līgumsodi, jo tie atvieglo darbu visām iesaistītajām pusēm, paredzot konkrētu līgumsodu par konkrētiem līguma pārkāpumiem. Turklāt pušu ziņā ir noteikt līgumsoda lielumu katrai konkrētajai situācijai. Protams, jāpiekrīt, ka tam ir jābūt samērīgam.

Pašreizējā grozījumu redakcija nenoliedzami ļaus sakārtot nebanku kreditētāju tirgu, taču var radīt virkni problēmu citās jomās, jo šie grozījumi attieksies uz krietni plašāku auditoriju – proti, visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Tagad nav saprotams, kāpēc uz vienu specifisku patērētāju grupu attiecināmas izmaiņas jāievieš tieši Civillikumā, kas nosaka visu Latvijā slēgto līgumu pamatprincipus. Likumprojekta virzības gaitā arī nav pilnvērtīgi izvērtēts tas, ka jaunās normas skars visas civiltiesiskās attiecības, tai skaitā būvniecības nozari, nomas attiecības, piegādes līgumus un vēl virkni komercdarījumu, kur abi līgumslēdzēji ir komersanti, kas apdomīgi iesaistās darījumos un kuru mērķis ir attīstīt biznesu un gūt peļņu. Lai grozījumi stātos spēkā, tos Saeimai vēl jāpieņem trešajā lasījumā, bet jau tagad ir skaidrs, ka, atstājot likumprojektu pašreizējā redakcijā un integrējot to Civillikumā, faktiski būs jāreorganizē visa līgumu slēgšanas prakse Latvijā.

Risinājums šai situācijai būtu precīzāk definēt, ka jaunie grozījumi attiecas uz konkrētu nozari, vai arī iekļaut tos citā likumā, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Jāsecina, ka kārtējo reizi likumdevējs priekšvēlēšanu noskaņās vēlas darīt labus darbus, nepadomājot par to sekām, kas skars visu valsti, ne tikai to auditoriju, kuras intereses tiek mēģināts aizstāvēt.

Autore ir zvērināta advokāte, Red partnere

 

Komentāri (17)

reksa 13.06.2013. 21.54

Autore raksta: “Tādējādi pat elementārā īres līgumā nevarēs noteikt līgumsodu par to, ja, piemēram, īrnieks ir sabojājis tam uzticēto īpašumu.”

Parādiet man īres līgumu, kur ir paredzēts līgumsods par īrnieka sabojāto īpašumu. Par sabojāto īpašumu parasti paredz zaudējumu atlīdzību, nevis līgumsodu. Bet varbūt autorei tiešām ir šāda prakse?.. Interesanti, kādu līgumsodu viņa nosaka?..

Piemēram, īrnieks sabojājis televizoru Ls 1000 vērtībā. Uz likuma pamata no viņa var piedzīt zaudējumu atlīdzību. Zaudējumi ir Ls 1000, tātad arī zaudējumu atlīdzība ir Ls 1000.
Kādus procentus autore grib noteikt papildus? Vēl 100% apmērā? Sabojājis televizoru par Ls 1000, bet samaksā Ls 2000? Hmm…

Nebiju iedomājies, ka īres līgumos var būt šādi noteikumi.
Tad jau tiešām steidzīgi ir jāierobežo ne tikai nebanku krēditori, bet arī šādi izīrētāji un viņu advokāti…

+13
-2
Atbildēt

3

    grislits > reksa 14.06.2013. 06.16

    Ligumsodus nenosaka tikai procentos, bet ari absolutos skaitlos. Un ligumsodus biezi vien izmanto, lai nebutu jacakarejas ar zaudejumu pieradisanu, jo zaudejumu precizu vai pilnu apmeru biezhi ir gruti noteikt un gruti pieradit.

    Jusu piemera – par 1000 latu televizora sabojasanu ari var noteikt konkretu ligumsodu, piem., 1200 Ls.

    Varbut nejuristiem tik daudz nevajadzetu tomer spriest par lietam, no kuram isti nav saprasanas.

    P.S. Atvainojos par garumzimem, rakstu atruma no telefona.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    guna_sniedzina > reksa 14.06.2013. 08.19

    @roberts_j
    Kukū?
    Nedrīkst iedzīvoties uz līgumsoda rēķina!

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    runivs > reksa 14.06.2013. 13.57

    Visus nesaprātīgā un anomālā līgumsoda pašreizējā regulējuma atbalstītājus aicinu izlasīt prof.K.Torgāna publikācijas ( sk.Jurista Vārds.16.10.2012, 29.01.2013.). Varu saprast, kāpēc tāds satraukums – nevienam taču negribas pārsēsties, teiksim, no Bentlija kādā švakākā autiņā.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

archoftriumph 13.06.2013. 14.04

nezinu vai visu liigumu sleegsanas praksi maniisim, bet no nejeedziigi lielajiem liigumsodiem atteiksimies gan, un arii augljotaajus centisimies izmest no valsts aaraa.

+9
-2
Atbildēt

1

    grislits > archoftriumph 13.06.2013. 14.18

    Izlasiet tak rakstu. Ne jau tikai tiek ierobežots līgumsoda apmērs, bet arī faktiski tiek ierobežota iespēja piemērot līgumsodu lielākajā daļā darījumu vispār. Ja man ir līgums ar kādu, kurā šis apņemas izdarīt kaut ko, tad es nevaru piemērot līgumsodu par neizdarīšanu saskaņā ar šiem grozījumiem.

    Un 10% ir stipri par maz kā līgumsoda augšējā robeža, līgumsods nav procenti par kapitāla lietošanu, tas ir sods par neizpildīšanu. Un mazo kredītu gadījumā liela problēma ir tieši šie kapitāla lietošanas procenti, kas ir milzīgi, līdz pat gandrīz 1000% gadā, ne jau līgumsodi. Pats pastā stāvot palasīju SMS Credit piedāvājumu. Tur procenti bija norādīti līdz 945% gadā, ja pareizi ciparu atceros. Un tas nav līgumsods, tie ir kapitāla lietošanas procenti.

    Un praksē faktiski līgumsodi jau ir ierobežoti, jo tiesa nepiemēro tiesāšanās gadījumā bezizmēra līgumsodus, parasti aprobežojot tos ar pamatparāda lielumu. Civillikumā ir noteikts, ka nevar piemērot līgumsodu bezsakarā milzīgu (nesamērīgu), un tiesa tiesājoties šo normu piemēro.

    Līgumsods ir tas, kas nodrošina disciplīnu darījumā. 10% līgumsods, it īpaši mazu summu darījumos, šo funkciju nepildīs. Un grozījumi izslēdz līgumsodu kā šo funkciju pildošu instrumentu no lielākās daļas darījumu vispār. būs tie grozījumi jāpapēta. Un gribētu redzēt to autoru – idiotu.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

Kristīne 13.06.2013. 14.44

“piemēram, pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu izpildei.”
===
Būvdarbu līgumos reti, kad ir paredzēti līgumsodi, kas pārsniedz 10% no pakalpojuma vērtības.

+4
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu