Izaugsmes augļi jeb rīki sociālajai un ienākumu vienlīdzībai 51

Vientuļa pensionāre. Foto: Edijs Pālens, LETA
Arvils Ašeradens
Print Friendly, PDF & Email

Minimālo algu valstī saņem ap 200 tūkstošiem strādājošo

Šā gada nogale un nākamais gads lielai daļai iedzīvotāju nāks ar labām vēstīm. Laikā, kad par Latvijas ekonomikas izaugsmi atzinīgus vārdus dzirdam daudzviet pasaulē, mūsu galvenais uzdevums ir jaunatgūtās izaugsmes iespējas izmantot tā, lai tās augļus kā pozitīvas izmaiņas savos ienākumos sajustu pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa – ģimenes – strādājoši vecāki, bērni, vecvecāki, no kuriem ikviens ir pelnījis godīgu attieksmi un iespējas.

Tādēļ, ņemot vērā budžeta resursus, pieaugošus un tomēr ierobežotus, mēs piedāvājam kompleksu risinājumu – mazo pensiju indeksācija jau šogad, visu pensiju indeksācija no nākamā gada, minimālās algas paaugstināšana, neapliekamā minimuma celšana, atvieglojuma par apgādājamo personu palielināšana.

Minimālo algu valstī saņem ap 200 tūkstošiem strādājošo. Īstenojot šos pasākumus, ģimenei, kurā aug divi bērni un abi vecāki strādājot saņem minimālo algu, ienākumi pieaugs par 772 latiem jeb vairāk nekā 1000 eiro gadā. Savukārt vidējās pensijas saņēmējam pensijas apjoms gadā pieaugs par 80 latiem jeb aptuveni 115 eiro.

Visvairāk jautājumu līdz šim raisījusi tieši plānotā pensiju indeksācija. Kādēļ tikai mazās pensijas? Kādēļ tieši 200 latu, nevis 210 vai 250? Pirmkārt, pensijas līdz 200 latiem bez piemaksām saņem 87% Latvijas pensionāru, tātad pielikumu pie pensijas septembrī sajutīs lielākā daļa vecākā gadagājuma cilvēku. Turklāt 200 latu ir pamatota un pagājušajā nedēļā Labklājības ministrijas Senioru lietu padomē panākta vienošanās, ņemot vērā to, ka 200 latu liela ir arī minimālā alga, bet iztikas minimums – Ls 177.

Pensiju indeksācija nākamgad prasīs vismaz 30 miljonus latu, savukārt pēc FM aplēsēm papildu pieejamie līdzekļi būs 50-60 miljoni latu. Mums ir svarīgi šos līdzekļus sadalīt tā, lai varētu palīdzēt ne tikai pensionāriem, bet arī citām sociāli neaizsargātām grupām, piemēram, pensionāru bērniem un mazbērniem paaugstinot neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošām personām un minimālo algu.

Sociālā un ienākumu vienlīdzība ir joma, kas konsekventi iepriekš ilgstoši tikusi ignorēta. Latvijā „treknos gadus” piedzīvoja vien neliela sabiedrības daļa – nekustamo īpašumu spekulanti, būvnieki. Liela sabiedrības daļa trekno gadu uzdzīvē nepiedalījās un krīzes laiku izjuta īpaši smagi. Šobrīd, kad esam atjaunojuši stabilitāti, valdības mērķis ir šo jautājumu risināt, lai atgūtā izaugsme būtu sajūtama visā sabiedrībā, nevis tikai atsevišķos segmentos.

Ir virkne lietu, kas jau ir paveiktas – PVN likmes samazināšana pagājušajā gadā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana ar šīgada 1. janvāri, taču mēs turpinām meklēt efektīvākos un precīzākos risinājumus. Pašreizējā situācijā redzam, ka sākotnēji nospraustais kurss mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi visdrīzāk nav pats efektīvākais, ja mūsu mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazo algu saņēmējiem un ģimenēm ar bērniem. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana par 2 procentpunktiem valstij izmaksātu aptuveni 66 miljonus latu, no kuriem tikai trešdaļa tiktu novirzīta tiem 505 tūkstošiem cilvēku, kuru atalgojums ir līdz 500 latiem, bet divas trešdaļas – 44 miljoni latu – lielo algu saņēmējiem, kuriem šāds atbalsts īstenībā nav nepieciešams.

“Vienotība” uzskata, ka jāmeklē mehānismi, kā šos līdzekļus izmantot precīzāk un efektīvāk, tādēļ valdībā atbalstīti FM priekšlikumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, kuru mērķis ir samazināt nodokļu slogu zemāk atalgotajām darba vietām un ģimenēm ar bērniem, lai tādējādi mazinātu nabadzības un bezdarba riskus, kā arī mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un veicinātu ekonomikas aktivitāti.

Gribu vēlreiz atgādināt par būtiskākajiem no 2014.gada 1.janvāra plānotajiem pasākumiem. Tie ietver:

* minimālās algas palielināšanu līdz Ls 225 (€320); 

* diferencēta (progresīva) neapliekamā minimuma ieviešanu, paredzot, ka algām, kas nepārsniedz minimālo algu, neapliekamais minimums ir Ls 84, bet lielākām algām tas pakāpeniski samazinās, līdz pie algas Ls 400 mēnesī un augstāk neapliekamais minimums ir tāds pats kā pašlaik – Ls 45 mēnesī; 

* atvieglojumu paaugstināšanu par apgādībā esošajām personām līdz 98 latiem mēnesī.

Valdība nav atkāpusies no apņemšanās, kas ierakstīta valdības deklarācijā – mazināt darbaspēka nodokļu slogu – diskusijas ir par efektīvākajiem mehānismiem, kā to panākt. Arī FM izstrādātie priekšlikumi neapšaubāmi ir vērsti uz nodokļu sloga mazināšanu, taču tie fokusēti tieši uz atbalstu mazāk atalgotajiem darbiniekiem un ģimenēm ar bērniem – šīs ir grupas, kas krasi izjūt ienākumu nevienlīdzību un visvairāk pakļautas bezdarba, nabadzības un emigrācijas riskiem.

Domāju, nevienam nav šaubu, ka 1000 latu saņēmēji, kas ir vien 7% no visiem strādājošiem, kvalificējas kā turīgākie, un ir grūti pamatot, kādēļ pašreizējo plašo vajadzību kontekstā 19 miljonu atvēlami nodokļu atlaidēs priviliģētākajai sabiedrības daļai.

Šīs ir, iespējams, desmitgades būtiskākās nodokļu izmaiņas Latvijā. Nepiedodami būtu vienkārši ignorēt ekspertu minētos argumentus, kādēļ iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšana nav efektīvākais veids, kā mazināt darbaspēka nodokļu slogu. Mazo algu saņēmējiem nodokļu slogs procentuāli visefektīvāk tiktu mazināts, ceļot neapliekamo minimumu. Svarīgi, pirms meklēt iespējas mazināt nevienlīdzību, vispirms to nepalielināt.

Autors ir Saeimas deputāts, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, VIENOTĪBA

 

Komentāri (51)

lebronj2356 12.06.2013. 13.16

Minimālā alga – 200 tūkstošiem, lūk tas ir graujoši un par to derētu padomāt….jo neba visi saņem aploksnes vai arī strādā par sētniekiem(kas arī būtu godājams darbs, jo nepieciešams !)….Sociālās nevienlīdzības mazināšana ir apsveicams pasākums, bet līdztekus ir jādomā, kā šo minimālās saņēmēju ciparu samazināt – nekāda darbaspēka importa, līdz kamērs bezdarbs nebūs 4-5%, neļaut konkurēt iepirkumos minimālo algu maksātājiem, sūtīt VID un VDI pārbaudes, utt.

+9
-3
Atbildēt

1

    inesite15 > lebronj2356 12.06.2013. 13.25

    N,jaaa – ar vien tālāk :)))… tikai ne durkupriekšnieki durkulandē LIELĀS lietas pasūta – vot, ja tiem pelju mēsliem jaudas pietiktu kaut malā palikt …

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

Kristīne 12.06.2013. 13.23

“Ir virkne lietu, kas jau ir paveiktas – PVN likmes samazināšana pagājušajā gadā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana ar šīgada 1. janvāri”
===
ir virkne nevienlīdzības mazināšanai NEEFEKTĪVU lietu, kas jau ir paveiktas… PVN mazināšana vispār būtu jāuzskata par profilaktisku pasākumu, lai, Dies’ nedod, pārlieku nenovirzītos no Māstrihtas kritērijiem
==
Piedāvājums ir skaidrs un jēdzīgs, žēl, ka, lai līdz tam nonāktu, vismaz nedaudz bija vajadzīgs ārējs spiediens.

+6
-1
Atbildēt

0

Gints 12.06.2013. 18.38

Par IIN likmi:
Likmes samazinājums ir vairāk vērsts uz attīstību;
uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku;
uz lielākām algām nākotnē.
Mētāšanās “solis turp, divi atpakaļ”, atkāpjoties no jau likumā noteiktas likmes samazinājuma, liecina par ekonomiskās vides neprognozējamību.

+4
-2
Atbildēt

9

    Gints > Gints 13.06.2013. 13.58

    zaNītei
    spēlītes kalkulatoru ir vienkāršākais veids, lai redzētu izmaiņas dažādiem piedāvātajiem variantiem, tai skaitā arī attiecībā uz pašvaldību ieguvumiem un zaudējumiem.
    Tomēr kalkulators ir samērā ierobežots rīks – tas nevar novērtēt elasticitāti un blakusietekmes.
    Par pašvaldībām – ilgā temiņā tās noteikti vairāk iegūs no IIN likmes samazinājuma (darba vietu skaita pieaugums, pašvaldības atbalstāmo trūcīgo skaita samazinājums), līdz ar mainoties likmēm, valstij nevajadzētu domāt, kur ņemt naudu, lai kompensētu iztrūkstošās summas pašvaldību izlīdzināšanas fondā.
    Par nevienlīdzību – to nerisina neapliekamais minimums, bet atvieglojumi par bērniem un, iespējams, arī par citām apgādībā esošajām personām.
    Par 100 tūkstošiem pašnodarbināto – uzskatu, ka attiecībā uz viņiem vispār ir jāpiemēro 15% likme;
    Par nabadzīgajiem – nabadzīgie ilgā termiņā var iegūt tikai tad, ja šī valsts virzīsies uz augstas pievienotās vērtības sektoru.
    Savukārt īsā termiņā patiesi un attaisnojami nabadzīgajiem vislabāk ir palīdzēt ar atvieglojumiem par bērniem un ģimenes valsts pabalsta palielināšanu.
    Citādi tur nekas nav līdzams.
    .

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Gints 13.06.2013. 11.54

    @zane
    par NĪN – ceļ un cels!

    1) Paskaties nodokļu politikas stratēģiju un vidēja termiņa budžetu 2013-2015! (http://www.fm.gov.lv/files/valstsbudzets/budzetapaskaidrojumi/FMPask_G_310113_bud2013.pdf) NĪN tiek saglabāts 0.7% apmērā no IKP (vismazāk iekasētais nodoklis!) Absolūtos skaitļos vairāk iekasē, bet proporcija nemainās!
    2) Kāds ir ēnu ekonomikas īpatsvars IIN, UIN un PVN iekasēšanā? Kāds ir NĪN iekasēšanā? Vai nodokļu sloga pārnešana no darba nodokļiem uz īpašumu nedos lielāku ieguvumu valsts budžetam, tādējādi paverot plašākas iespējas fiskālajai telpai? Tā nav kvantu fizika, lai cilvēkiem nespētu iestāstīt, ka valdība samazina vienu nodokli, paceļ otru, bet mazāk naudas ir tikai tiem, kas apkrāpj valsti nevis godīgiem nodokļu maksātājiem!
    3) Manuprāt, ir muļķīgi atsaukties uz sarežģitājām sociālo partneru sarunām, lai nedarītu neko vai darītu tikai to, kam ir labs PR. Ja ministri nespēj vadīt sarunas un panākt kompromisu, tad ir jāmeklē citi, kas to var izdarīt!

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Gints 13.06.2013. 11.38

    @klusais
    Ultimāts vai ne ultimāts… tad jau demogrāfijas ultimāta lēmumus arī varētu pārskatīt, jo arī tur risinājumi bija sasteigti un nepārdomāti!

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Gints 12.06.2013. 21.23

    @zanE
    1) Vajadzētu atcerēties, ka pagājušogad es teicu, ka pirmkārt ir jāceļ neapliekamais minimums un par apgādājamajiem… visi ekonomisti to teica… valdība iespītējās un iekala likumā 5% samazinājumu 3 gadu laikā!
    2) FM pirms diviem? mēnešiem bija izstrādājusi pamatprincipus nākamā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta izstrādei. Uzmini kādie tie bija? Prognozējamība un stabilitāte… Vai nav liekulība!
    3) Tagad cienījami ekonomisti saka, ka jātaisa progresīvs atvieglojums par apgādājamajiem un ja nav naudas, tad jāceļ NĪN, kuru kompensēs straujāks IIN samazinājums lielo algu saņēmējiem… Atkal neviens neko nedzird! Valstī, kurā iedzīvotāju skaits samazinās ar ātrumu vismaz 1% gadā, ir nepieciešamas straujākas pārmaiņas, kas stimulē izaugsmi nevis jāmuļļājas ar 0.5% šurpu turpu katru gadu!
    4) Uzņēmēji ir tie ļaunie un sliktie… bet kad kādam pasaka, ka, ja nav darba, tad pašam vajag šeptēties, atbilde ir “valdība netaisa darba vietas!”

    Es neesmu nevienas partijas piekritējs un tādēļ varu novērtēt vai kritizēt katras partijas rīcību… un varu pačukstēt, ka akla atbalstīšana un kļūdu neapzināšanās var beigties diezgan sāpīgi! Piem. V bija reāli iespējas pārņemt varu Rīgā, bet nespēja saskatīt savas vājās puses un kļūdas bija diezgan graujošas! …bet nu izskatās, ka V ir galvenais noturēt nelielu inflāciju pēc 1.janvāra un “uzpūst” iekšējo pieprasījumu, lai IKP noturās plānotajā līmenī… tā lai izskatās ok pirms vēlēšanām… pēc tam skatīsies pēc situācijas! Ja valdība nespēj nodrošināt stabilu izaugsmi bez ES fondu klātbūtnes, tad Latvija ies Grieķijas pēdās, kurai vajag regulāru ārējās naudas piešprici.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    andris902 > Gints 12.06.2013. 20.05

    …N.S. …vai vakardien “paspēlējies” ar algu kalkulatoru?….tas ir vienkāršākais veids, lai redzētu izmaiņas dažādiem piedāvātajiem variantiem…
    ….pēdējā laikā kaut kā dīvaini bieži RP piesauc ārvalstu investorus, nerēķinoties ar vietējiem “aborigēniem”…kaut vai atceramies Būvniecības likumu….
    …varu saprast LDDK rūpes par “prognozējamību”, tikmēr aizmirstot darba ņēmējus….tajā skaitā vismaz 100 tūkstošus pašnodarbināto….

    P.S. …lai pārliktu naudiņu no vienas kabatas otrā, tai ir jābūt – vismaz tai vienā kabatā….:)

    P.P.S. ….Tava vīpsna par Vienotības rūpi par nevienlīdzības mazināšanu, izsauc – neizpratni….ja V izliktos to nemanām, “jo tas neesot viņu lauciņš”, pieļauju – Tu būtu viens no pirmajiem, kas izteiktu pārmetumus par valdošās partijas neieinteresētību….
    …un….muļķīgākais, ka arī Tu nolaidies līdz līmenim, kurā “savējo fani” stingri novilkuši savu partiju darbības lauciņu robežas un greizsirdīgi reaģē, ja kāda cita partija izteikusi līdzvērtīgu piedāvājumu…

    ….kad Latvijā pienāks tie laiki, kad partijas nespēlēs tikai uz savu vēlētāju, bet domās valstiski – par visiem tās iedzīvotājiem?….

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    andris902 > Gints 12.06.2013. 22.37

    …N.S. …Tu taču arī saproti, ka vienlaicīgi samazināt IIN par 2 procentpunktiem, paaugstināt NM un par apgādājamo – tas ir nereāli….tam nav finansu seguma budžetā….
    …par 5% samazinājumu un iespītējušos valdību – atceries arī, kāda bija situācija – katram bija svarīgāk apliecināt “savam” vēlētājam partijas nemainīgo nostāju, bet neredzot kopsakarības….kompromisi, kompromisiņi – un tāds ir rezultāts….
    ….FM izstrādāja pamatprincipus – piekrītu!….bet….kāds ir ceļš, lai nonāktu pie rezultāta?….apspriešanas, konsultācijas, trīspusējas, divpusējas, NVO, LDDK, utt. …tos visus pat nenosauksi un katram ir savas prioritātes, kuras nešaubīgi jāievieš, citādi vienošanās nav iespējama….
    …par NĪN – ceļ un cels!…taču, katra pašvaldība var lemt par nodokļa atvieglojumiem, kā Jūrmalas gadījumā – 70%, bez izņēmuma – visiem!….vai tā nav nodokļa kropļošana?….cik no tā iegūst biezais jūrmalnieks un kā tas reāli ir Jūrmalas pamatiedzīvotājam….vēl aplamāka situācija reģionu mazpilsētās, kurās nosaka sarkanās līnijas un nodokļa apmērus – par baraku NĪN tikpat liels, kā privātmājai 50 metrus viņpus ielai….
    ….esmu tas ļaunais uzņēmējs, kurš šobrīd ir par saprātīgu risinājumu, jo….tikai zirgam uzliek klapes, lai tas neskatītos pa labi un kreisi un vilktu vezumu vienalga – uz kurieni….

    …Ašeradena kungam un LM ierēdņiem gan būtu jānovērš vēl kāda aplamība – saprātīgi jāsakārto likums par pabalstiem/pensijām apgādnieka zaudējuma gadījumā….šobrīd ir absurda situācija, ka bērni var saņemt pabalstu tādā apmērā, kādā apgādnieks spējis sakrāt soc.iemaksu fondā….
    ja ģimene zaudē apgādnieku, kuram ir tikai pāris gadi soc.iemaksu uzkrājums, pie tam, tikai no vidējās algas valstī (nemaz nerunājot par minimālās algas saņēmēju) – apgādnieka zaudējuma pensija būs padsmit lati bērnam….diemžēl, mirst arvien jaunāki cilvēki….
    …kaut kādas izmaiņas ir plānotas, bet – neiedzeniet šīs ģimenes pilnīgā nabadzībā!….

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    andris902 > Gints 12.06.2013. 19.31

    …mikelisegle…pirms spried par IIN likmes samazināšanu, būtu vērts iepazīties, cik no tā zaudēs pašvaldības, jo attiecīgi ~80% paliek pašvaldību budžetiem….mainoties likmēm, valstij nāksies domāt, kur ņemt naudu, lai kompensētu iztrūkstošās summas pašvaldību izlīdzināšanas fondā….
    ….viss nav tik vienkārši, kā vēlme – mēs tā gribam!…

    …dīvaini, ka šobrīd esam (atsevišķas partijas) gatavi izskatīties “glīši” investoru priekšā, bet mazturīgos izlikties nemanām….

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Gints 12.06.2013. 19.55

    @zane
    Es vienmēr cienu Tavu viedokli, bet ekonomika laikam tomēr nav Tavs lauciņš… 🙂 IIN mazināšana un politikas prognozējamība ir netieši ekonomiku stimulējoši pasākumi, bet proporcijas starp pašvaldību un valsti pārskatīšana ir naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā – tam nav nekāda pievienotā efekta. Pie tam 80% nav akmenī iecirsti procenti, bet tiem ir jāmainās atkarībā no nodokļu politikas izmaiņām un valsts/pašvaldības pakalpojumu parskatīšanas gadījumā.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Gints 12.06.2013. 22.52

    NaSp – ne paša izdomāts – IIN samazināšana bija ZRP ultimāts koalīcijai un norādes par neapliekamā minimuma celšanu un apgādājamajiem netika ņemtas vērā , jo vienkāršajai publikai grūtāk saprotamas , bet PR ideja par nodokļu samazināšanu ir vienkāršāk pārdodama 🙂

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu