Replika par Liepājas skolotāja Pāvela Jura rīcību un izteikumiem
Pēdējās nedēļās plašsaziņas līdzekļos aprakstītais konflikts, kas kopš 2012. gada nogales risinājies starp Pāvilu Juru, Liepājas 15. vidusskolas skolotāju, mani, grāmatu komplekta “Vēsture vidusskolām” autoru un apgādu „Zvaigzne ABC” kā šīs grāmatas izdevēju atspoguļots, pamatojoties galvenokārt uz P. Jura izteikumiem un komentāriem.
Skolotājs P. Jurs apgalvo, ka neko par savas rīcības pretlikumīgo raksturu nav zinājis, viņš iepriekš par to nav bijis brīdināts. Varu atgādināt, ka jau 2012. gada decembrī zvanīju Liepājas 15. vidusskolas direktoram, š.g. janvāra sākumā ar kolēģi P. Juru publiski tika runāts seminārā divdesmit skolotāju klātbūtnē, tam sekoja trīs e-pasta vēstules (tās ir saglabātas), kurās atkārtoti informēju, kuri manis izstrādātie materiāli ir bezmaksas, un, kuri – aizsargāti ar autortiesībām. Gan seminārā, gan sarakstē atgādināju, ka, turpinot ignorēt Autortiesību likumu, vai nu es kā autors, vai apgāds „Zvaigzne ABC” būs spiesta vērsties policijā.
P. Jurs solīja, ka skenēto materiālu izplatīšanu pārtrauks, taču četru mēnešu laikā tā arī to neizdarīja. Vienīgā grāmata, kuru viņš tiešām izņēma no savas mājas lapas, bija mana darba pēdējā daļa, kura sarunu sākšanas brīdī vēl nebija ieskenēta līdz beigām. Šī rīcība savukārt liecina, ka kolēģa datorpasmes ir labākas nekā viņš pats apgalvo.
Tāpat neiztur kritiku arguments, ka skolēniem grāmatu trūkstot, vismaz Liepājas pilsētas skolu pārstāvji apgalvo, ka mācību iestāžu bibliotēkas esot nokomplektētas ar mācību literatūru.
Jāatgādina, ka visi P. Jura “izstrādātie” vēstures materiāli pilnībā balstījās uz manas grāmatas saturisko struktūru un grāmatas nodaļu teksta 100% izplatīšanu. Tādēļ pēc visa notikušā bērnišķīgi liekulīgi izklausās viņa publiskie apgalvojumi par „Zvaigznes ABC” izdoto mācību grāmatu (pēkšņi radušos) slikto kvalitāti un netiešs aicinājums tās boikotēt. Rodas iespaids, ka P. Jurs uz šo konfliktu gājis apzināti, lai iegūtu atpazīstamību sabiedrībā.
Šajā rakstā nevēlos apspriest policijas darbinieku rīcību, jo nebiju P. Jura komentēto notikumu aculiecinieks. Ja tiesībsargi ir pārsnieguši savas pilnvaras, aicinu kolēģi risināt šo gadījumu likumā noteiktā kārtībā.
Tomēr minētais gadījums un ap to saceltā ažiotāža skaidri iezīmē vairākas citas problēmas. Pirmkārt, nepieciešams plašāk skaidrot un diskutēt par to, kā notiek mācību līdzekļu izstrāde, kā IZM noteiktais mācību priekšmeta standarts, kas uzrakstīts uz dažām lapām juridiski sausā un akadēmiskā valodā, pārtop skolēniem saprotamā, atraktīvā mācību grāmatā, kāda loma šajā procesā ir autoram, ko dara izdevniecība (zinātniskais redaktors, pedagoģiskais recenzents, literārais korektors, mākslinieks, maketētājs u.c.), ko dara tipogrāfija, kas un kādā veidā šo procesu finansē.
Otrkārt, sabiedrībā intelektuālais darbs tiek ļoti zemu vērtēts un tāpēc pret pirātismu intelektuālais produkts ir pilnīgi neaizsargāts.
Savukārt tas atgādina par citu problēmu: pirātisms grauj jaunradi. Jau tagad Latvijā izteikti jūtams jaunu mācību līdzekļu autoru trūkums. No autora viedokļa jaunrade kļūst bezjēdzīga, ja izdoto darbu pirāts ieskenē un padara brīvi lejuplādējamu internetā. Izplatīts ir viedoklis, ka mācību materiālu gatavošana ir katra skolotāja sabiedrisks pienākums, ka Vikipēdija spēj aizstāt mācību literatūru, ka autoram, kas vairākus gadus intensīvi strādājis, nekas vairāk par publisku atzinību nav nepieciešams.
Šādos apstākļos pastāv skumja iespējamība, ka jau pēc vairākiem gadiem, turpinoties globalizācijai un iekšpolitiskiem centieniem noārdīt nacionālo grāmatu tirgu, Latvijā būs pieejamas tikai no lielajām svešvalodām tulkotas mācību grāmatas un izglītojošās digitālās aplikācijas.
Savukārt, ja mācību literatūras izstrādes un tās izplatīšanas funkcijas pārņems kāda valsts institūcija, nonāksim situācijā, ka nevis skolēni un skolotāji noteiks, kura ir labākā grāmata (kā tas notiek pašreiz), bet lēmumu pieņems ministrijas vai valsts aģentūras ierēdņi. Radošais process neizbēgami birokratizēsies: tiks veidotas komisijas un apakškomisijas; veidotas programmas, aktivitātes, to apakšaktivitātes; tiks izstrādāti kritēriji un kritēriju izstrādes kritēriji; būs jāizsludina cenu aptaujas par lētāko piedāvājumu, jāraksta tehniskās specifikācijas un tehniskais piedāvājums, jāorganizē iepirkumu procedūras.
Taču patiesībā, lai taptu par mācību grāmatas autoru esošās politiskās kultūras apstākļos, rakstīt gribošajam censonim neizbēgami būs jāstājas vai vismaz jātuvinās tai politiskajai partijai, kas tobrīd pārzinās izglītības sfēru. Valsts institūciju zemo kapacitāti mācību līdzekļu izstrādes procesa organizēšanā apliecina IZM mēģinājumi 2012. gadā izstrādāt digitālos mācību līdzekļus kā alternatīvu mācību grāmatām, mazefektīvi notērējot ap Ls 300 000.
Taču pagaidām, kamēr esošais mācību grāmatu tirgus par spīti atsevišķu politiķu un ministru centieniem vēl nav pilnībā iznīcināts, kamēr vēl atrodami savstarpēji konkurējoši izdevēji, kas gatavi riskēt un investēt mācību literatūras izveidē, autori un autoru kolektīvi turpina strādāt.
To var darīt arī vēstures skolotājs Pāvels Jurs. Ja laiks un enerģija, ko viņš patērējis skenējot manus darbus, kā arī pēc tam publiski kritizējot citu mūsu kolēģu sarakstītās grāmatas, būtu izlietota jauna mācību līdzekļa radīšanai, iespējams, Latvijā būtu par vienu labu mācību grāmatu un cienījamu skolotāju vairāk.
Autors ir Latvijas Vēstures skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs
Komentāri (55)
Nika 30.05.2013. 07.12
Lielākā problēma ir nevis SC tukšais populisms, bet 50% vēlētāju aktivitāte. Ja 75% balstiesīgo latviešu piedalītos vēlēšanās, SC vienmēr zaudētu.
0
Aleksejs Dimitrovs 30.05.2013. 08.57
Jebkura iniciatīva izglītības sistēmā ir sodāma punkts
0
aivarstraidass 30.05.2013. 11.14
>>> Savukārt tas atgādina par citu problēmu – pirātisms grauj jaunradi. Jau tagad Latvijā izteikti jūtams jaunu mācību līdzekļu autoru trūkums. No autora viedokļa jaunrade kļūst bezjēdzīga, ja izdoto darbu pirāts ieskenē un padara brīvi lejupielādējamu internetā.
=======
Te apgalvotas pilnīgas blēņas. Lielās ASV augstskolas izplata mācību materiālus (un pat veselus mācību kursus – kopā ar mājasdarbu komplektiem un lekciju videoierakstiem) bez maksas – daudzi šādi kursi pēc satura daudzveidības un pat pēc noformējuma kvalitātes tālu pārsniedz Latvijā izdotās mācību grāmatas. Neviens no augstskolu mācībspēkiem neuzskata, ka “jaunrade kļūst bezjēdzīga” tikai tādēļ, ka viņa radītie kursa mācību materiāli ir pieejami bez maksas.
Protams, rietumvalstīs mēdz arī izdot grāmatas – tostarp skolu mācību grāmatas, ko aizsargā autortiesības un par ko ir jāmaksā. Bet bezmaksas materiālu plašā pieejamība un radītā konkurence ļoti uzlabo šo tipogrāfiski izdodamo mācību materiālu kvalitāti – nav iespējams tirgot mācību grāmatas, ja tās nav satura un poligrāfijas ziņā izcilas. Latvijas izdevniecības atļaujas drukāt mācību grāmatas, kas ir steigā maketētas ar MS Word un līdzīgiem nepiemērotiem rīkiem; darba burtnīcas, kurās nepietiek vietas īsas atbildes ierakstīšanai un visādu citu brāķi.
Manuprāt, izeja ir – skolās pamazām pāriet uz paša skolotāja izraudzītiem materiāliem: neizmantot vienu noteiktu mācību grāmatu, bet gan likt skolēniem izmantot fragmentus no dažādiem avotiem. Attiecīgo fragmentu kopēšana nemaz tik dārgi neizmaksā – un ir pilnīgi likumīga, kamēr ir runa par citēšanu nekomerciāliem izglītības/pētniecības mērķiem jeb “fair use” klauzula (Autortiesību likuma 21.pants. Darba izmantošana izglītības un pētniecības mērķiem). Skolotājam pirmo reizi sagatavot kursu ar pielāgotiem materiāliem ir darbietilpīgāk – toties arī elastība ir lielāka. Daudzās privātskolās jau tagad tā dara – viņi neliek vecākiem pirkt mācību grāmatas, jo tās parasti ir neglītas, pavirši sastādītas un bērniem tās nepatīk lietot.
Tiklīdz kā Latvijā ievērojams skaits skolu iemācīsies iztikt bez tipveida mācību grāmatām – izdevniecības būs spiestas taisīt daudz kvalitatīvāku produktu (rediģēšanas, maketēšanas, poligrāfiskā noformējuma ziņā – un dažos gadījumos arī uzlabojot mācību līdzekļa saturu), par kuru tiešām ir vērts maksāt.
9
+3
-4
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+7
-2
Atbildēt
@Sanšains > aivarstraidass 30.05.2013. 11.36
Latvijas izdevniecības atļaujas drukāt mācību grāmatas, kas ir steigā maketētas ar MS Word un līdzīgiem nepiemērotiem rīkiem
=================================
Par blēņām runājot… varbūt pakomentēsit, tieši ar kādiem rīkiem veidota Klišāna grāmata? Vai tiešām ar “Microsoft Word”? :)
Lielās ASV augstskolas izplata mācību materiālus (un pat veselus mācību kursus – kopā ar mājasdarbu komplektiem un lekciju videoierakstiem) bez maksas – daudzi šādi kursi pēc satura daudzveidības un pat pēc noformējuma kvalitātes tālu pārsniedz Latvijā izdotās mācību grāmatas.
=================================
Un vai blēņas nav arī iedoma salīdzināt situāciju ASV (un attiecīgi “lielo ASV augstskolu”) ar to situāciju, kāda PAŠLAIK IR MUMS? Vai gribat apgalvot, ka ASV “lielās augstskolas” ir nolēmušas, ka turpmāk jārukā altruistiski, par baltu velti?:)
Nē, tiek meklēti un arī atrasti risinājumi, kā pelnīt citā veidā. Turklāt “par velti” piedāvātie kursi visbiežāk ir tikai kārdināšanai un “nogaršošanai” iedots paraudziņš.
Un tas, ka Prinstonas vai Jēlas par brīvu piedāvātais mācību kurss varētu būt augstākas kvalitātes nekā mūsu par naudu taisītais.. nu, atvainojiet – tas ir arguments? Šķiet, visefektīvākais risinājums būtu mums visiem nošauties vai emigrēt.:)
Autors runā par mūsu situāciju, Jūs – par gluži citu.
0
sausins > aivarstraidass 30.05.2013. 12.55
Tipiskākā klūda uzskatīt ja izplata bez maksas tad par to nevienam nav jāmaksā !
Ušakovs arī piedāvā brukt bez maksas !
Mums taču ir arī garantēta bezmaksas pamatizglītība.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 30.05.2013. 14.59
>>> Tur tiešām nav nekādas specifikas, tur nevajadzētu citu cilvēku iesaisti, kas ar šāda veida darbu profesionāli nenodarbojas ikdienā?
======
Kvalificētu mācību grāmatu izdošana ir augsti organizēts komandas darbs. Vienkārši Latvijā to parasti dara štruntīgi – viens autors kaut ko uzraksta, viens vāji apmaksāts redaktors caurskata, fiksi samaketē un drukā augšā. Un mēģina izlikties, ka Nifnifa salmu namiņš ir akmens pils. Apskatiet kaut vai programmēšanas mācību grāmatas no sērijas “Deitel & Deitel” – tur pat autoru saraksts ir uz puslapaspusi. Par to nav kauns arī prasīt samaksu un aizsargāt ar autortiesībām.
Savukārt salmu namiņus – jā, tos var producēt arī no darba brīvajā laikā. Piemēru netrūkst – sal. arī http://odo.lv/Training/ ; http://vimeo.com/album/1123957 . Neredzu nekādu zaudējumu latviešu kultūrai, ja Zvaigzne ABC pārstās saņemt par to naudu. Jo viņu pievienotā vērtība ir tuva nullei. Es, teiksim, brīvajā laikā taisu nošu bukletus – sal. http://www.dudajevagatve.lv/ . Mans ieguldījums – daži desmiti latu par domēnvārda un servera īri plus laiks. Vienkārši patīk dziedāt tautasdziesmas. Bet laiku pa laikam izdevniecības līdzīgā kvalitātē saliktas notis pārdod par naudu. Ja vēl viņiem būtu superīgi ievadi nošu krājumiem sarakstīti, zinātniskais aparāts un atsauces perfektā kārtībā… Bet nav taču. Es ar savu amatierismu drīz apsteigšu Latvijas nošu izdevējus. Man nav par to īpaša lepnuma – tas drīzāk ir nožēlojami.
0
Sanšains > aivarstraidass 30.05.2013. 17.44
Kalvis:
Neredzu nekādu zaudējumu latviešu kultūrai, ja Zvaigzne ABC pārstās saņemt par to naudu.
=====================
Aizmirsāt uzsvērt, ka arī Valdim Klišānam naudas nevajag.:)
Manuprāt, Jūsu pieeja izsakāma kodolīgi: ja nav pietiekami labi, tad lai nav nemaz.
Nodzēšam gaismu tūlīt un prom.
Labi, beidzam šo disputu. Viss jau pateikts.
0
Sanšains > aivarstraidass 30.05.2013. 12.51
Manā saprašanā konservatīvisms nepieprasa uz mūžīgiem laikiem paturēt papīra avīzes, televizora kasti un Zvaigznes ABC izdotās darba burtnīcas
=================================
Hm, manā arī taču ne.:)
Bet konservatīva pieeja būtu izvairīties faktiski aizstāvēt pirātismu, kas PAŠLAIK PASTĀVOŠAJĀ sistēmā nokauj pat to potenciālu, kāds ir pašlaik.
Lūdzu, izstrādājiet priekšlikumus PAKĀPENISKAI pāriešanai uz sapnīgo ASV situāciju! Ja izdosies pārliecinoši, pāriesim.
Latviešu rakstītāji [pretstatā angļu valodā rakstošajiem] ļauj padarīt savas valodas stāvokli vēl bēdīgāku – noslēpjot savu radīto saturu aiz deviņām atslēgām.
=================================
Un Jūsuprāt latviešu autoru un izdevēju “atvēršanās” tādā situācijā, kāda ir pašlaik, praktiski momentā neiznīcinās uzkrāto grāmatu veidotāju zināšanu un iestrāžu “kapitālu”?
Raksta autors, kura viedoklim, kā jau rakstīju, pilnībā piekrītu, rakstīja šādi – atkārtošu, lai uzsvērtu:
“kamēr vēl atrodami savstarpēji konkurējoši izdevēji, kas gatavi riskēt un investēt mācību literatūras izveidē”.
un
“Šādos apstākļos pastāv skumja iespējamība, ka jau pēc vairākiem gadiem, turpinoties globalizācijai un iekšpolitiskiem centieniem noārdīt nacionālo grāmatu tirgu, Latvijā būs pieejamas tikai no lielajām svešvalodām tulkotas mācību grāmatas un izglītojošās digitālās aplikācijas.”
0
aivarstraidass > aivarstraidass 30.05.2013. 13.42
>>> Un Jūsuprāt latviešu autoru un izdevēju “atvēršanās” tādā situācijā, kāda ir pašlaik, praktiski momentā neiznīcinās uzkrāto grāmatu veidotāju zināšanu un iestrāžu “kapitālu”?
=====
Kādā veidā tas var “iznīcināt kapitālu”? Ja cilvēks publisko savus materiālus un padara tos pieejamus bez maksas, tad parasti pieaug viņa atpazīstamība, vairojas iespējas dabūt reālus darba piedāvājumus, sniegt tādus pakalpojumus, par ko maksā reālu naudu.
Nav pieklājīgi atsaukties uz autobiogrāfiju, bet pirms daudziem gadiem biju nopubliskojis Javas mācību piemērus iekš Google code (sal. https://code.google.com/u/100241995290429454028/ ). Tā toreiz bija muļķošanās – protams, neviens man par šiem piemēriem nemaksāja. Tas bija blakusprodukts nodarbību pasniegšanai Latvijas Universitātē. Bet pateicoties tiem es divreiz atradu darbu. Precīzāk – divreiz darbs atrada mani: vienreiz tas bija “DataPro”, otrreiz “Accenture”. Viņi pārķemmēja šīs publiskās Interneta vietnes, meklējot Javas programmētājus.
Vēsturē ir vērojams tieši tas pats – Jānis Dombrava, teiksim, ir jauns vēsturnieku absolvents; viņš ieguva atpazīstamību ar populāriem rakstiem par nacionālās pašapziņas tēmām (un nepieprasīja naudu no tiem, kuri tos vēlējās lasīt). Un šobrīd viņš ir Saeimas deputāts. Pasaulē ir arī tādi cilvēki, kuri taisa nopietnu naudu, pateicoties Zvaigzne ABC. Bet man ir aizdomas, ka ierindas mācību grāmatu autoru viņu vidū nav daudz.
0
ineta_rr > aivarstraidass 30.05.2013. 16.53
Nav šaubu, ka kāds nav redzējis ne lv.wikipedia.org, ne en.wikipedia.org, ne to, ko latvieši ir sadarījuši atvērtā pirmkoda pasaulē gan latviski, gan angliski. Diemžēl visskaļāk uzdarbojas LU Linux Centrs ar saviem neprofesionālajiem tulkojumiem un darbību LZA TK VVZ, tādēļ mazāk redzami ir īstie darbi kā dokumentācijas rakstīšana un pat programmēšana [/sarkasms].
0
Sanšains > aivarstraidass 30.05.2013. 14.24
Kalvis –
Manuprāt, Jūs jau pats lieliski parādāt, kā funkcionētu Jūsu popularizētā shēma. :)
Gan Jūsu gadījumā, gan Dombravas gadījumā (Jūsu interpretācijā) tie rakstu darbi ir tikai “muļķošanās” vai citiem vārdiem – “starp citu”, garāmejot, pagaidām.
Vai Jūs nopietni domājat, ka, laimīgi atradis savu labi atalgoto darbu, Jūs tad kaut kad vēlāk, atkal tā, starp citu, kā hobiju baudot, viens pats spētu “uzcept” perfektu mācību grāmatu?
Tur tiešām nav nekādas specifikas, tur nevajadzētu citu cilvēku iesaisti, kas ar šāda veida darbu profesionāli nenodarbojas ikdienā?
Ja pieņem, ka pirātismam uzplaukstot, iznīkst vai vismaz noliesē arī izdevniecības – Jūs pats šai tuksnesīgajā situācijā arī veiktu perfektu sava sacerējuma literāro korekciju un “vācu līmenī” samaketētu ar to Open Office Word’u vai kas nu Jums labāk pazīstams?:)
0
aivarstraidass > aivarstraidass 30.05.2013. 12.33
>>> Par blēņām runājot… varbūt pakomentēsit, ar kādiem rīkiem veidota Klišāna grāmata?:)
=====
Par Klišāna grāmatām nezinu – ja rūpīgi izpētītu fontus, atstarpes, atsauču/satura rādītāja noformējumu, lappušu headers/footers utml., varētu pateikt, kas visticamāk lietots: Word, OO Writer, LaTeX, Adobe rīki vai QuarkXPress. Tajās mācību grāmatās, kuras atrodu savu bērnu grāmatplauktā, paviršības redzamas ar neapbruņotu aci (nekonsekvents hyphen, n-dash, m-dash lietojums, kokaini saliktas atstarpes, pavirši krāsu salikumi un ikoniņas) – it īpaši ja salīdzina Zvaigznes produkciju ar lielo Vācijas izdevniecību mācību literatūru. Latvijas dizaineri un mākslinieki bieži iegūst starptautisku atzinību – bet pēc mūsu valsts mācību literatūras to nekādi nevar pateikt.
>>> Jūs taču esat konservatīvās NA biedrs – tad, lūdzu, arī rīkojieties un mudiniet rīkoties konservatīvi, t.i., pakāpeniski, un vismaz netieši neaizstāviet pretēju pieeju!
======
Konservatīva politika nozīmē – uzturēt līmenī būtiskās institūcijas. Šajā gadījumā – skolas un izglītības sistēmu; arī latviešu grāmatniecību.
Latviešu valoda nav tik liela kā angļu – mums grāmatas par jebkuru tēmu saraksta izdod krietni retāk nekā angliski. Līdz ar to – daudz vairāk būtiski nepieciešamas literatūras nonāk “krēslas zonā”: legāli nopirkt to vairs nevar (metiens ir izpārdots un atkārtots izdevums nenes nevienam peļņu), savukārt legāli lejuplādēt arī to nevar – jo autortiesības neļauj (nav pagājuši 70 gadi kopš autora nāves).
ASV vēl varētu saprast, ka autora bērni un mazbērni pelna honorārus no autora darbiem 70 gadus pēc autora nāves. Latvijas apstākļos noteikums par 70 gadiem no autora nāves (sk. Autortiesību likuma 36.pantu) rada vienīgi mākslīgu latviešu grāmatu deficītu. Ko izdevniecības steidz piepildīt ar visādu drazu. (Sk. 2009.g. pirktāko 50 grāmatu topu – http://www.delfi.lv/kultura/news/books/2009-gada-visvairak-lasitas-kreslas-serijas-gramatas.d?id=28957445 ). Kādēļ ļaut lasīt jauniešiem Ēvalda Vilka “Divpadsmit kilometrus”, ja var viņiem piedāvāt vampīru romānus daudzās sērijās kopā ar reklāmas nieciņiem, utml.
Izeja ir – atrast jaunus mēdijus, kas ir piemērotāki mūsdienu apstākļiem. Manā saprašanā konservatīvisms nepieprasa uz mūžīgiem laikiem paturēt papīra avīzes, televizora kasti un Zvaigznes ABC izdotās darba burtnīcas. Lai tas būtu Internets, YouTube un mācību materiāli planšetdatoros – ja to ir ērtāk izplatīt. Svarīgi, lai nepazustu autoru rosība un spēja autoram komunicēt ar lasītāju un skatītāju. Un, protams, lai arī skolotājs varētu būt radošs.
Man nācies atrasties skolotāju kvalifikācijas celšanas kursos, kur mācību grāmatu autori, rupji sakot, nodarbojas ar sava produkta uzspiešanu. Kur nodarbības, kurās it kā ceļ matemātikas/bioloģijas/vēstures skolotāju kvalifikāciju, ir vērstas vienīgi uz to, lai viņi pasūtītu savām klasēm attiecīgās grāmatiņas. Un skolotājs nevar izvairīties no šādas “kvalifikācijas celšanas”, vecāki nevar izvairīties no mācību grāmatu pirkšanas. Tā ir nejauka koruptīva shēma, kas visus padara nelaimīgus.
>>> Un tas, ka Prinstonas vai Jēlas par brīvu piedāvātais mācību kurss varētu būt augstākas kvalitātes nekā mūsu par naudu taisītais.. nu, atvainojiet – tas ir arguments?
======
Protams, tas ir arguments. Liela valoda (angļu) kļūst vēl ietekmīgāka – jo ir atvērta pasaulei, autori nebaidās publiskot savus darbus Internetā. Latviešu rakstītāji ļauj padarīt savas valodas stāvokli vēl bēdīgāku – noslēpjot savu radīto saturu aiz deviņām atslēgām.
0