EK misija: Latvijā svarīgākās reformas ir “iesaldētas” 23

Latvijas eiro monēta. Foto: LETA

Eiropas Komisija norāda uz būtiskiem trūkumiem Latvijas reformās

Eiropas Komisijas (EK) pārskata misija, kas šonedēļ viesojās Latvijā, savā ziņojumā norāda uz būtiskiem trūkumiem Latvijā īstenotajās reformās un sola sekot līdzi to īstenošanai, ziņo LETA.

“Rodas iespaids, ka svarīgākās reformas, kuru īstenošanā pastāv būtisks konfrontācijas risks starp koalīcijas partneriem vai kuras skar ietekmīgas interešu grupas, ir iesaldētas, turpretī mazāk strīdīgās tiek virzītas uz priekšu. Lēmumu procedūra par svarīgām reformām ir gara, īpaši svarīgu juridisku tekstu izskatīšana Saeimā (piemēram, Būvniecības likums, Maksātnespējas likums, Komerclikums, Civillikums u.c.),” norādīts misijas ziņojumā. Tajā secināts, ka pēc aizdevuma programmas slēgšanas īstenotās politikas novērtējums nav viennozīmīgs.

Kopš pagājušās uzraudzības vizītes 2012.gada novembrī ekonomikas un budžeta izpildes rādītāji, ieskaitot budžeta kontroli, bijuši uzteicami. Vienlaikus spiediens palielināt tēriņus tuvākajos mēnešos, visdrīzāk, augs, prognozē misija. Jaunais fiskālais ietvars, kas ir spēkā kopš šā gada, vēl nav pārbaudīts, un tā patieso ietekmi rādīs 2014.gada budžets.

EK jau vairākkārt ir aicinājusi būtiski samazināt nodokļus cilvēkiem ar maziem ienākumiem, pārbīdot nodokļu slogu uz tādām jomām kā akcīzes nodoklis, īpašuma un dabas resursu nodoklis, kā arī turpināt cīņu pret aplokšņu algām, kontrabandu un citādu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā.

EK turpinās rūpīgi novērot plānotās un īstenotās reformas gan Eiropas semestra gaitā, gan veicot pēcprogrammas uzraudzību. Nepieciešamo reformu programmā ietilpst efektīvāka sociālo pabalstu saņēmēju mērķgrupu noteikšana un iedarbīgāka sociālā politika jau no 2014.gada budžeta, pamatojoties uz drīzumā publicējamā Pasaules Bankas pētījuma rezultātiem. Ierosinātie pasākumi augstākajā un profesionālajā izglītībā, kā arī plānotā zinātnisko institūciju izvērtēšana sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi, ir atzīstami soļi.

Tomēr pasākumu īstenošana līdz šim bijusi lēna, un valdošās koalīcijas atbalsts varētu būt noteiktāks. Tāpat īsts pārbaudījums valdībai būs trešās enerģētikas paketes pirmo elementu īstenošana saistībā ar trešo personu piekļuvi gāzes infrastruktūrai līdz 2014.gada aprīlim, kas rādīs tās apņēmību īstenot saistības pret Eiropas Savienību, teikts pārskata misijas secinājumos.

Ziņojumā minēts, ka citi grūti uzdevumi saistās ar valsts uzņēmumu profesionālas pārvaldības īstenošanu no 2014.gada janvāra, profesionālās izglītības un darba tirgus politikas finansējuma palielināšanu un darbības jomas paplašināšanu, lai sekmīgāk palīdzētu nestrādājošajiem, valsts pārvaldes profesionalitātes un motivācijas celšanu, tiesu sistēmas modernizēšanu un lielākas atbildības prasīšanu no tās.

Atbildīgās iestādes apzinās riskus, kas saistīti ar nerezidentu noguldījumiem, un nesen pieņemtie lēmumi to ierobežošanai ir atzinīgi vērtējami. “Ir svarīgi cieši sekot pieaugošajiem nerezidentu noguldījumiem arī turpmāk, sistemātiskāk izmantojot jau radītās kontroles iespējas. Jāstiprina finanšu noziegumu un nodokļu nemaksāšanas apkarošana. Arī Konkurences padomes nostiprināšana šķiet nepieciešama,” rakstīts ziņojumā.

EK sola 29.maijā publicēt plašu novērtējuma ziņojumu par Latvijas reformām.

EK pārstāvji, piedaloties Eiropas Centrālās bankas pārstāvjiem, no 13.maija līdz 15.maijam uzturējās Latvijā uzraudzības misijā, kuras notiek pēc aizdevuma programmas beigām divreiz gadā līdz brīdim, kad valsts atmaksā 75% no Eiropas Savienības (ES) aizdevuma.

Starptautiskā aizdevuma programma ilga trīs gadus, kopumā Latvijai programmā bija pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu). Latvija no kopējā piešķirtā finansējuma apjoma izmantoja nedaudz vairāk kā pusi – 4,5 miljardus eiro (3,16 miljardus latu).

Valsts kases mājaslapā publicētā informācija liecina, ka Latvijai no starptautiskajā aizdevuma programmā saņemtajiem līdzekļiem EK 2014.gadā ir jāatmaksā 702,8 miljoni latu, bet 2015.gadā – 843,4 miljoni latu. Pēc tam valstij – 2019.gadā – ir jāatmaksā 351,4 miljoni latu, bet pēdējā aizdevuma daļa 140,6 miljonu latu apmērā jāatdod 2025.gadā.

Savukārt Pasaules Bankai aizdevums 281,1 miljona latu apmērā jāatmaksā laikā no 2015.gada līdz 2020.gadam.

No Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Latvija aizņēmās 820,2 miljonus latu. SVF aizdevumu Latvija atmaksāja pērn vairākos maksājumos. Aizdevums tika atmaksāts SVF pirms termiņa.

 

Komentāri (23)

Janis 16.05.2013. 14.04

Reformas turpinās būt “iesaldētas” vēl labu laiciņu, jo viena partija nevar savākt pietiekami daudz balsu, lai veiktu tās un tādējādi sakrātu sev reputācijas punktu, bet pašreizējā koalīcijā ir pietiekami daudz viduvējību, kas paši ārpus citu ieceru “norakšanas” maz ko grib vai spēj.

Arī starp vēlētājiem izpratne par reformu nepieciešamību nav viennozīmīgi, jo daudzi no tiem, kas vēlējās pārmaiņas, ir devušies tās meklēt ārpus Latvijas – attiecīgi vietēji reformu atbalstītāju skaits ir stipri sarucis.

Vienīgā partija, kas konsekventi iestājas par izmaiņām ir RP.
Savukārt, NA un V reformu atbalstītāji ir mazākumā, ko esam labi redzējuši vairākos balsojumos un publiskajās izpausmēs (vēl nesen jautājumos par gāzes tirgus liberalizāciju un ierobežojumiem apsūdzētiem pašvaldību deputātiem).
No SC un ZZS šajā jautājumā vispār nekas nopietns nav dzirdēts.

+10
-5
Atbildēt

1

    janis17 > Janis 16.05.2013. 17.45

    Protams- šodien RiP kopējs balsojums al oligarhiem :)))

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

ligakalnina 16.05.2013. 15.26

Šinī valstī EK ziņoms nevienam it kā nav pārsteigums, visi, kam tas nteresē, saprot, ka taisni visas norādītās vietas arī ir mūsu sāpju punkti, kas traucē valsts attīstībai un labklājībai.
Cita lieta, ka ne NA, ne V, izskatās, reformas nevajag, šīs partijas tīri labi adaptējušās esošās puskorumpēti – bizatiskās sistēmas rāmjos, un neko īpašu mainīt negrib, ja nu ko tīri kosmētisku.
RP, kura tiešām grib kādas pārmaiņas šinī valstī, ir mazākumā, un tai notiek nemitīgi uzbrukumi no visu pārējo partiju puses, protams, pārmetot pilnīgi visu, ar vienīgo vēlmi iznīcināt konkurentu un Lemberga lielāko ienaidnieku, diemžēl, pārējo partiju funkcionāru vidū ir pietiekami daudzi cilvēki, kas strādā Lemberga un citu naudasmaisu labā, un te vienotā frontē gan “konservatori” no NA, gan nosacītie liberāļi no V, pie kam tiek izmantoti samērā demagoģiski līdzekļi un samērā netīras metodes, galvenais, saglabāt esošo situāciju, kurā daudzi V funkcionāri tīri labi iedzīvojušies, un neko mainīt negrib.
Valsts intereses, protams, otrajā plānā, kā vienmēr Latvijā.

+6
-4
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > ligakalnina 16.05.2013. 16.12

    ——–dzeris49 Šinī valstī EK ziņoms nevienam it kā nav pārsteigums,…. ============================================================================ Vecie auseklīši, kas par šo valsti cīnījās – tie var droši gatavoties “liel-dropei” LTF 25. Labi pastrādāts prihvatizācijas, denacionalizācijas un konsolidācijas pasākumos, tā kā var pamatoti lepoties ar sasniegto:
    “Lai cik nīgri daži vērtē Latvijas ikdienu tagad, LTF dibinātāji, ja 1988.gadā būtu gaišreģi, pēc gadsimta ceturkšņa pieceltos kājās un ilgstoši gavilētu par savu brīvo valsti.”
    Dainis Īvāns

    http://www.ir.lv/2012/10/9/bagataka-maizes-kumosa-del-ltf-nedibinaja

    0
    0
    Atbildēt

    0

putekliic 16.05.2013. 13.50

Vispār jau ir radies iespaids, ka šī ir “viena jautājuma valdība” – eiro. Valdībai “vilkmes” jau arī kā labu laiciņu nav. Atsevišķi ministri tur vēl kaut kā sitās, bet kopumā ir vērojams pamatīgs “nogurums”. Nākamo gadu, kad jau būs eiro un galvenais, ka tuvosies vēlēšanas, kaut ko sagaidīt vairāk no šīs valdības būs vēl mazāks iemesls. Vēl jo vairāk gadījumā, ka koalīcija nedaudz pamainīsies (RP vietā ZZS). Būtībā šī valdība savu misiju (finansiālās sitācijas stabilizācija un eiro ieviešana) ir izpildījusi un ar labi padarīta darba sajūtu varētu beigt savu darbu. Būtu tikai ieguvums, ja Saeimas vēlēšanas notiktu jau šoruden. Bet tā, kā jau teicu, vairāk nekā gadu mūs vēl sagaida stagnācija un muļļāšanās.

+6
-5
Atbildēt

4

    efeja60 > putekliic 16.05.2013. 17.01

    Tāpēc ,Balso par NA un liec + šiem kandidātiem:

    7. Nauris Puntulis-LR Kultūras ministrija, Ministres padomnieks
    Latvijas Nacionālā opera, solists
    +++++++++++++++++++++
    8. Jānis Atis Krūmiņš-Rīgas dome, Rīgas domes deputāts
    Latvijas Okupācijas muzejs, Administrators
    Biedrība „Metsepoles Līvu kultūras centrs”, Biedrības valdes priekšsēdētājs
    Rīgas Latviešu biedrība, Biedrības domnieks
    Biedrība “Vilki”, Dalībnieks
    ++++++++++++++++++++++++
    9. Kārlis Dombrovskis-VAS „ Starptautiskā lidosta „Rīga”” darbinieku arodbiedrība, biedrs
    ++++++++++++++++++++++++++++
    11. Ieva Holma-Partija “Visu Latvijai!”, valdes locekle
    +++++++++++++++++++++++++++
    15. Ritvars Jansons-Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, Latvijas Okupācijas muzeja direktora
    vietnieks, ekspozīcijas kurators
    +++++++++++++++++++++++++++++
    18. Jurģis Klotiņš-VSIA „Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Orķestra mūziķis
    Latvijas Kultūras akadēmija, Vieslektors
    Latvijas Evanģēliski luteriskā baznīca, Rīgas ev. lut. Jēzus draudzes loceklis
    +++++++++++++++++++++
    26. Baiba Bicēna-Nodibinājums Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, Brīvprātīgā darbiniece
    Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība, Valdes locekle
    +++++++++++++++++++++++
    29. Jānis Ratkevičs-LR Saeima, Deputāta palīgs
    A/S G4S Latvia, Apsardzes darbinieks
    Biedrība “Vaga”, Valdes locekli
    ++++++++++++++++++++++++++
    33. Visvaldis Freidenfelds-Latvijas olimpiskā vienība, Brīvās cīņas treneris
    Biedrība V.Freidenfelda Latvijas brīvās cīņas sporta klubs-internāts, Valdes loceklis
    Krišjāņa Kundziņa Cīņas sporta skola, Brīvās cīņas treneris
    +++++++++++++++++++++++++
    34. Jānis Ogle-SIA „Faneks”, Inženieris
    LR Vēstniecība Krievijas Fed., Telekomunikāc. un sakaru drošības inž.
    Dz.CK. „Zinātne”, Valdes priekšsēdētājs
    OSI, Inž. , zin. Līdzstr.
    +++++++++++++++++++++++
    48. Inguna Podžuka-Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Muzejpedagoģijas un izstāžu nodaļa
    Speciāliste
    ++++++++++++++++++++

    55. Eduards Jurķelis-Rīgas 9. vakara (maiņu)vidusskola, skolotājs
    Rīgas amatniecības vidusskola, skolotājs
    ++++++++++++++++++++
    ==============================================
    =============================================

    PĀRĒJOS SVĪTROT, BET ĪPAŠI SVĪTROT ŠOS:

    1. Baiba Broka-VAS „ Latvijas gaisa satiksme” , valdes locekle

    2. Aleksandrs Kiršteins-SIA HPT, Valdes loceklis

    3. Dainis Locis-Dzīves vieta: Jūrmala, lai Jūrmalā arī kandidē

    4. Ingus Kļaviņš-SIA “Eurocash 1 Latvija”, Valdes loceklis
    SIA “Eurocash 1”, Valdes loceklis

    5. Ģirts Lapiņš-SIA „Multi Consulting Group” , Valdes loceklis
    SIA „Veruss”, Valdes loceklis

    10. Jānis Mārtiņš Skuja–Rīgas Tālmācības vidusskola, 2011, Vidējā izglītība

    13. Andris Pārups-Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra,
    Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs

    14. Ēriks Eriksons-Nacionālā apvienība “Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai /LNNK”,
    ģenerālsekretāra palīgs

    16. Imārs Kiršbaums-SIA „Grīdiķis”, īpašnieks

    17. Ketija Tālberga-Dzīves vieta: Jūrmala – lai Jūrmalā kandidē

    19. Gundars Ūdris-SIA “Upes Kuģis”, Valdes loceklis
    SIA “Show Event Group”, Komercdirektors

    20. Andris Lācis-SIA ”Būvprocesu vadības aģentūra”, Valdes loceklis

    23. Aldis Bukovskis-demokrātiskais patrijots

    27. Jānis Vahers-demokrātiskais patrijots

    37. Andris Radziņš-Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija , Referents

    39. Andris Švalbe-SIA „Švalbe”, Valdes loceklis

    41. Andris Šillers-SIA „JARDI.Partneri”, Īpašnieks

    43. Māris Kaminskis-SIA „ Rīgas meži ”, Saimniecības speciālists

    44. Māris Klismets-Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,
    Departamenta direktora vietnieks

    49. Ilmārs Geiba-Augstkalnes vidusskola, 2011, Vidējā izglītība- Augstkalnē lai arī kandidē

    50. Edgars Āboliņš-SIA Burti, Valdes loceklis
    SIA G-G, Valdes loceklis

    51. Uģis Rusmanis-Valsts administrācijas skola, Direktors
    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts sekretāra vietnieks

    52. Edgars Čurkste-SIA”NMS ELPA”, Valdes loceklis

    53. Jānis Feldmanis-Finanšu policijas pārvalde, Vecākais izmeklētājs
    Sabiedrība par atklātību Delna, Revīzijas komisijas loceklis
    Eiropas kustība Latvijā, Revīzijas komisijas loceklis
    Rīgas Rīdzenes Rotari klubs, Kasieris

    54. Andris Holms-SIA „PRACTICAL STUDIO”, Valdes loceklis

    59. Jānis Gipters-Dzīves vieta: Ogres novads -Ogrē lai arī kandidē

    63. Edvards Ratnieks-bez komentāriem

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    janis17 > putekliic 16.05.2013. 17.41

    Nasing, redz, kā RiP mazgājās nost no euro :))) tikai lācīfim izrādās to vajag :))))

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > putekliic 16.05.2013. 18.32

    aivarsk
    100%

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > putekliic 16.05.2013. 15.55

    @andrejs
    Patiesībā jau eiro projekts ir tīri Va. Dombrovska iniciatīva un mērķis – ne koalīcijas partijām, ne arī citiem ministriem tas liekas svarīgi. Ja vēl ministri kaut cik virza kādas konkrētas reformas, tad tas iestrēgst vai tiek noraidītas Saeimā, jo tur saduras deputātu intereses. Es paredzu, ka pēc eiro ieviešanas Dombrovskis un valdības ministri atģidīs, ka valdības rīcības plāns ne tuvu nav izpildīts un tad viss notiks reaktīvā režīmā un ar daudzām kļūdām, bet cauri Saeimai tiks tikai tas, kas varētu paspīdēt sabiedrības acīs.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu