4. maijs – toreiz un tagad 28

Sarmīte Ēlerte

Atmodas laiks atstājis mums arī dažus mītus – par visas tautas vienotību

Zāle bija pārpildīta. Žurnālisti no visas pasaules – Eiropas, ASV, Kanādas tajā brīdī bija parlamenta zālē. Pakāpušies uz krēsliem, lai nepalaistu garām vēsturisko brīdi. Kā blīvs mūris viņi stāvēja šajā, nu jau bijušajā padomijas varas centrā un neviens pat neaizrādīja. Lejā aiz loga cilvēki skaļā balsī bija skaitījuši līdzi balsis, gaidot nepieciešamās divas trešdaļas un skaļi uzgavilēja, atskanot simtu trīsdesmit otrajam “par”. 4.maija Neatkarības deklarācija ar 138 “par” balsīm bija pieņemta! Toreiz Rīgā izšķīrās Latvijas nākotne.

Šoruden mēs svinēsim divdesmit piecus gadus Latvijas Tautas frontei, organizācijai, kas apvienoja nacionālās un demokrātiskās kustības, apvienoja tautu nevardarbīgai pretestībai, vienam mērķim – atgūt savas Latvijas valsts neatkarību. Pusotra gada laikā, izvēloties parlamentāro ceļu kā stratēģisko virzienu, LTF uzvarēja 1989.gada pašvaldību vēlēšanās un 1990.gada Augstākās Padomes vēlēšanās un pieteica neatkarīgās Latvijas – nacionāls un demokrātiskas valsts tiesības pastāvēt.

Stāsts par Tautas fronti ir stāsts par to, kā cilvēki spēj vienoties kopīgam mērķim un rīcībai, tā nosakot tautas likteni nākamos gadu desmitus un, es ticu, simtus. Stāsts par to, kā vienkārši cilvēki kļūst par vēstures veidotājiem, par to, ka katrs atsevišķs cilvēks var ietekmēt un ir atbildīgs par tautas un valsts likteni. Par to, kā izmantojot šauro ģeopolitiskās iespējas logu, tauta izcīna savu valsti.

Atmodas laika izsapņotā Latvija bija valsts, kurā cilvēki ir brīvi, kur netraucēti var pastāvēt un attīstīties latviešu valoda un kultūra, valsts, kas ir piederīga Eiropai un neatņemama tās sastāvdaļa. Vērts to atcerēties brīžos, kad brīvība nogurdina, jo nes sev līdzi atbildību. Atcerēties, ka neatkarīga Latvijas valsts ir vērtība, kas jāsaudzē.

Atmodas laiks atstājis mums arī dažus mītus – par visas tautas vienotību. Jā, bija vienoti tie, kas vēlējās atgūt savu neatkarīgo valsti. Bet tikpat vienoti bija tie, kas cīnījās pret. Interfrontei, vietējās un ne tikai vietējās kompartijas un čekas atbalstītai, Augstākajā Padomē bija vairāk nekā ceturtā daļa balsu, Latvijā bija PSRS armija un padomju armijas Baltijas kara apgabala štābs. 1990. gada martā bija divi referendumi, aptaujas. Pret Latvijas neatkarību un PSRS saglabāšanu nobalsoja vairāk nekā 400 tūkstoši. Ietekmīgs Latvijas neatkarības pretinieks bija toreizējais kompartijas centrālkomitejas pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks.

Arī šodien mums ir svarīga vienotība pārliecībā par savu valsti, tās nacionālajiem un demokrātiskajiem pamatiem. Rubiks, Saskaņas centra priekšsēdētāja Nila Ušakova vietnieks, vēl joprojām attaisno deportācijas un okupāciju. Par 4.maija Neatkarības deklarāciju balsoja vienreiz, bet tā jāapliecina atkal un atkal.

Autore ir Latvijas Tautas frontes informācijas nodaļas un Augstākās Padomes preses centra vadītāja 1988. – 1990. gadā, Vienotības kandidāte Rīgas domes vēlēšanās

 

Komentāri (28)

beigas 04.05.2013. 20.23

Sarmītei Ēlertei labs atgādinājums par “vienotību” – tiešām, toreiz divos balsojumos balsojumos ikreizes 400 000 stabili balsoja PRET Latvijas neatkarību. Tie bija lielāko tiesu PSRS pilsoņi – kolonisti (kuri tolaik šajos balsojumos varēja piedalīties). Pagājušā gadā 270 000 pilsoņu balsoja par krievu valodu. It kā mazāk kā toreiz, bet ja vēl pieskaita nepilsoņus, ka tagad nevarēja piedalīties neatkarīgās Latvijas referendumā – tad skaits aptuveni tāds pats. Līdzšinējā gļēvā integrācijas politika nav nesusi rezultātus. Integrācijai jābalstās uz nesaudzīgu patiesības atzīšanu, nevis uz meliem. Tādēļ okupācijas un tā politisko, tiesisko, morālo konsekvenču atzīšanas jautājums ir būtisks jebkādai integrācijas, naturalizācijas, saliedētības politikai. Tas ir starta punkts.

+16
-2
Atbildēt

3

    Ieva Priedenfelde > beigas 05.05.2013. 13.36

    Ēlertes integrācijas padomnieks ir Lindermana – Osipova partijas lokomotīve Berdņikofs. Viena banda.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > beigas 05.05.2013. 13.20

    ——-elv Sarmītei Ēlertei: “(..)
    Integrācijai jābalstās uz nesaudzīgu patiesības atzīšanu, nevis uz meliem. Tādēļ okupācijas un tā politisko, tiesisko, morālo konsekvenču atzīšanas jautājums ir būtisks jebkādai integrācijas, naturalizācijas, saliedētības politikai. Tas ir starta punkts.”
    ============================================================================
    Pilnībā piekrītu -,tāpēc aicinu valdošos un vadošos pabrikus beigt lamāt K.Ulmani un 18. novembra republikas augstāko politisko un militāro vadību par tās rīcību 1939.- 1940.gg., bet gan celt prasību pret Krieviju kā PSRS mantinieci starptautiskajā tiesā! Ja nepietika dūšas 1990.g., tad tagad esot ES un NATO sastāvā nav jābaidās. Mūsu E.Levits tak’ sēž Strasbūrā, gan jau spēs patiesību noskaidrot, kā arī labvēlīgu ECT tiesas lēmumu par okupācijas seku likvidēšanu panākt. Kā būs starptautiskās tiesas lēmums, tā Krieviju PIESPIEDĪS likvidēt okupācijas sekas! Drosmīgie IR ?!

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > beigas 07.05.2013. 09.52

    “Tas ir starta punkts” Latvijas deokupācijai un dekolonizācijai.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

kristaps_drone 07.05.2013. 09.49

“Par 4.maija Neatkarības deklarāciju balsoja vienreiz, bet tā jāapliecina atkal un atkal.” – varbūt tomēr ir vienkāršāk beidzot veikt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju, tad nevajadzēs to nepārtraukti apliecināt?

+2
-1
Atbildēt

0

janis17 07.05.2013. 00.39

Beidzot pat Ēlertei ir pielecis, ka nekādi “krievi” par Latvijas neatkarību nebalsoja un uz barikādēm nestāvēja!
Tie daži, kas stāvēja un un par neatkarību balsoja, bija normāli domājoši un sen ir integrējušies.
Tie, kas nav integrējušies, tie ir tie 400 000 +/- konstanta daļa un ar tiem neko prātīgu šādā veidā nepanāksim. Pilnībā jāmaina pret tiem attieksme!

+3
-2
Atbildēt

1

    inesite15 > janis17 07.05.2013. 18.29

    :))) – un, kad tādiem kā Tu vēl pielēks, ka tādiem kā pieminētais personažs tās Tavas probļemkas un sapņojumi par to, kas viņiem kaut kad būtu varējis kaut kādās Tevis iedomātās vietās pielēkt, ir TIK DZIĻI atkal citā vietā … kak Tebe i ne snilosj … vot, tad bus gan kina :)))

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu