IZM pati plāno uzņemties studiju akreditācijas procesa organizēšanu

Jautājumu paredzēts izskatīt ceturtdien valdības ārkārtas sēdē, jo otrdien ministriem un premjeram bija daudz jautājumu IZM

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pati varētu uzņemties augstskolu studiju akreditācijas komisijas darba organizēšanu, lai nodrošinātu Eiropas Sociālā fonda projektā “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” vērtēto programmu un licencēto, bet vēl neakreditēto studiju programmu akreditāciju, trešdien pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) sacīja IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa.

Šo risinājumu IZM gatavo izskatīšanai ceturtdien paredzētajai Ministru kabineta ārkārtas sēdei, kurā plānots lemt par akreditācijas jautājumiem. Tādējādi ministrija uzņemtos funkcijas, kuras bija paredzēts deleģēt Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūrai ASIIN, ziņo LETA.

Liepiņa teica, ka nākotnes risinājums par to, kā notiktu regulārās akreditācijas, varētu būt tāds, ka augstskolas varētu izvēlēties Eiropas Kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR) kādu no 28 reģistrētajām Eiropas akreditācijas institūcijām. Tādējādi šī sistēma tiktu padarīta atvērta.

Savukārt atklāto konkursu par pilnvaroto institūciju, kas organizētu augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu, varētu noslēgt bez rezultātiem, līdz ar to līgums ar Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūru ASIIN netiktu slēgts. Nozares pārstāvji sacīja, ka šāds risinājums patlaban viņiem šķiet atbalstāms.

Valdība otrdien atlika jautājuma izskatīšanu par augstākās izglītības studiju programmu akreditāciju, jo trim ministriem bija jādodas līdzi Valsts prezidentam Andrim Bērziņam vizītē uz Azerbaidžānu, bet vairāki ministri ir prombūtnē, līdz ar to nebija iespējams nodrošināt kvorumu.

Diskusijas par izglītības programmu akreditācijas jautājumu ilga gandrīz divas stundas, kuru laikā vienošanās netika panākta. Augstākās izglītības padomes (AIP) pārstāvji pauda bažas, vai studiju programmu akreditācija notiks laicīgi un vai studenti saņems diplomus par augstskolas beigšanu. Tāpat bija neapmierinātība ar to, ka Vācijas kompānijai ASIIN tiks maksāti vairāki desmiti tūkstošu latu un akreditācija būs dārgāka nekā tad, ja katru programmu izvērtētu atsevišķi.

Arī premjerministram bija vairāki jautājumi saistībā ar akreditāciju. Viņš gribēja saprast, kāda būs pievienotā vērtība no tā, ka ASIIN saņems kopumā vairāk nekā 90 000 latu pēc līguma noslēgšanas. IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa skaidroja, ka ASIIN kompetencē būs daudz praktisku un tehnisku soļu, ko nevar veikt neviena cita institūcija. Tāpat premjers iebilda pret līguma noslēgšanu ar kompāniju, ja tiks kavēta studiju programmu akreditācija un tā nenotiks likumā noteiktajos termiņos. “Mēs nevaram parakstīt līgumu, kas ignorē likumā noteiktos termiņus,” sacīja Dombrovskis.

Iebildumi bija arī Finanšu ministrijai, kas vērsa uzmanību uz deleģēšanas līgumu, kas paredz uzņemties finansiālas saistības, kur nav saprotams nedz to apmērs, nedz arī finansējuma avots.