Salauzto siržu kalns

Nāvējoši sprādzieni populārajā Bostonas maratonā

Tuvojoties Bostonas maratona pēdējam posmam, skrējēji nonāk līdz pārbaudījumam, kas pilsētas un maratonistu folklorā kļuvis slavens kā «salauzto siržu kalns». Visu ceļu skrējējus ir pavadījuši priecīgi skatītāji. Maratona trases malās ik gadu pulcējas kāds pusmiljons Bostonas un tuvāko priekšpilsētu iedzīvotāju, kuri dalībniekus uzmundrina ar aplausiem, līdzatnesto ūdeni vai apelsīnu šķēlītēm, tās iespiežot rokā, lai viņi varētu veldzēt slāpes un atgūt enerģiju.

Taču skrējiena beigu posmā, kad cilvēka ķermenis jau ir iztērējis lielāko daļu rezervju, viņiem jāpārvar pēdējais būtiskais sķērslis – uzkalniņš ar liktenīgo nosaukumu Heartbreak Hill maratona 32. kilometrā. Daudzi te palēnina gaitu vai pat izstājas no sacīkstēm. Taču tos, kuri spēj turpināt un noskriet visus 42 kilometrus, pie finiša Bostonas centrā vienmēr sveic līksmojoši cilvēku pūļi, kas sagaida ne tikai uzvarētājus, bet arī daudzos dalībniekus, kuri šķērso finiša līniju stundu, divas vai pat trīs pēc pirmajiem.

Taču šogad skrējiens daudziem beidzās citādi. Izrādījās, ka pēc 42 pieveiktajiem kilometriem viņus sagaida vēl viens salauzto siržu kalns, kura traģiskā ēna tagad gulsies pār maratonu un visu pilsētu. Nedaudz pirms trijiem pēcpusdienā jeb divas stundas pēc tam, kad vīriešu skrējiena uzvarētāji bija šķērsojuši finiša līniju, maratona pēdējos metrus satricināja divi sprādzieni. Tobrīd vēl daudzi spēra pēdējos soļus, gaidot pacēlumu, kuru nes lielās distances pārvarēšana. Taču viņus sagaidīja asinis un nāve. Raksta nodošanas brīdī, pēc oficiālām ziņām, no sprādzienā gūtajiem ievainojumiem miruši trīs cilvēki, tai skaitā astoņgadīgs puisītis no piepilsētas Dorčesteras, bet ievainoti 176, daudzi no tiem smagi. Fotogrāfijās no notikumu vietas bija redzamas milzīgas asins lāmas, aculiecinieki manījuši norautas kājas un rokas.