Izpirkti 86% no Dziesmu un deju svētku biļetēm 31

Foto: Evija Trifanova, LETA

Cilvēki pēc biļetēm stāvējuši pat naktī

Patlaban nopirkti 86% no visām publiskajā tirdzniecībā pieejamām Dziesmu un deju svētku biļetēm, aģentūru LETA informēja Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva.

Kopumā ir iegādāti 44 000 biļešu, savukārt telefoniski rezervētas 6100 biļetes.

Svētku nedēļā notiks 62 pasākumi, no kuriem lielākā daļa būs bezmaksas. Būtiskākie notikumi tiks rādīti gan tiešraidē, gan ierakstos Latvijas Televīzijā, internetā un uz lielajiem ekrāniem Esplanādē un Doma laukumā. Savukārt 1. maijā publiskā tirdzniecībā tiks nodotas iepriekšējā rezervācijā neizpirktās biļetes.

Jau ziņots, ka sestdien visā Latvijā no plkst.11 “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās sākās biļešu iepriekšpārdošana uz Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem, taču jau vairākas stundas pirms biļešu tirdzniecības sākuma daudzviet veidojās rindas, cilvēki pēc biļetēm stāvējuši pat naktī.

Garākās rindas bija “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās pie Dailes teātra, Latvijas Nacionālā teātra un Latvijas Nacionālās operas, aģentūrai LETA pastāstīja Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva.

Pie Dailes teātra īsi pirms biļešu tirdzniecības sākuma rindā stāvēja aptuveni 170 cilvēku. Rinda sākusi veidoties jau naktī. Kāds vīrietis, kas pie teātra kases ieradies plkst.8, saņēmis 97.kārtas numuru.

Rinda pie Latvijas Nacionālās operas kasēm sākusi veidoties plkst.5 no rīta. 

Vienā pirkuma reizē viena persona varēs iegādāties ne vairāk kā astoņas biļetes uz katru Dziesmu un deju svētku pasākumu. Arī viena pirkuma reizē interneta veikalā “bilesuparadize.lv” varēs iegādāties ne vairāk kā astoņas biļetes.

Bērniem līdz septiņiem gadiem, ieskaitot septiņu gadu vecumu, ja nebūs nepieciešama atsevišķa sēdvieta, biļete nebūs jāpērk.

Šodien un 7.aprīlī no plkst.9 līdz 21 darbosies arī svētku rīkotāja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) informatīvais tālrunis 26 436 135, kā arī plašāka informācija par XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem atrodama mājaslapā “www.dziesmusvetki.tv”, nepieciešamo informāciju var iegūt arī uzziņu dienestā “1188”.

Tirdzniecībā nonāks 8717 biļetes uz XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku noslēguma koncertu “Līgo” Mežaparka Lielajā estrādē, savukārt uz deju lieluzveduma “Tēvu laipas” priekšnesumiem, kas Daugavas stadionā būs skatāmi kopumā četras reizes, kopumā būs pieejamas 12 418 biļetes.

Rīkotāji prognozē, ka interese par Dziesmu un deju svētku biļešu iegādi būs liela, tādēļ “Biļešu paradīze” aktivizēs visus resursus, lai šis gaidīšanas brīdis būtu īsāks. Katrs zvans tiks pieņemts un automātiski pievienots rindai.

(papildināta ar jaunāko informāciju)

Komentāri (31)

jmaklakovs 06.04.2013. 14.54

Patīkama ziņa! Tik populāri šajos laikos publiski paust vilšanos par mūsu valsti, bet šeit var uzzināt patieso tautas noskaņojumu. Bez liekiem vārdiem.

+13
-1
Atbildēt

3

    dace_roze_lmt_lv > jmaklakovs 06.04.2013. 18.54

    Kāds sakars ar valsti šim etniskajam balagānam?

    Satversme sludina, ka Latvija ir demokrātiska valsts, bet šīs dzīres ir totalitāras pēc būtības, Hitlera un Staļina garā, kuri arī būtu stāvā sajūsmā no tiem “svētkiem”. Ja latviešu fani uzaicinātu Hitleru vai Staļinu uz tiem svētkiem, šie tirāni arī aplaudētu un priecātos.

    Savukārt demokrāti, Abrāms Linkolns, Džefersons, Vašingtons, Ruzvelts, diez vai vispār pieņemtu aicinājumu uz ko tādu, nav jau nejauši nevienā no demokrātiskām valstīm nav šādu etnisku balagānu, nedz ASV, nedz Lielbritānijā, nedz Vācijā, nedz Francijā. Šie svētki radušies pēc totalitāru vāciešu parauga 1873.gadā, starp citu, lielakoties dziesmas bija vācu komponistu sacerētas, tikai pāris dziesmu bija latviskas.

    +1
    -14
    Atbildēt

    0

    efeja60 > jmaklakovs 06.04.2013. 23.23

    Komunisti Ēlerti aizmirsi.

    +3
    -10
    Atbildēt

    0

    Ojārs > jmaklakovs 06.04.2013. 19.28

    bet šeit var uzzināt patieso tautas noskaņojumu. Bez liekiem vārdiem.
    ————————————-
    Pirms svētkiem galvenais ir nebalsot par Ušakovu/Lindermanu un ZRP. Tad svētkus sagaidīsim vēl priecīgākā noskaņā.

    +16
    -2
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 06.04.2013. 17.01

Visi tie, kas gaužas, ka nav biļetes, lai uz nākamajiem DzSv iestājas korī (ja ir balss) vai deju kolektīvā (ja nav balss) – tad nevajadzēs ķert kreņķi 2018.gadā! 🙂 Un nebūs arī jāķer kreņķis, ka DzSv tradīcija varētu izmirt.
Jocīgi, ka uz latviešu mūzikas dižgara J.Vītola 150-gadu jubilejas koncertu vēl ir biļetes un tas notiek mazajā LU aulā ar Latvijas labākajiem koriem.

Tiekamies Mežaparkā uz Lielās estrādes! 🙂

+14
-3
Atbildēt

16

    dace_roze_lmt_lv > Una Grinberga 06.04.2013. 20.14

    “Un nebūs arī jāķer kreņķis, ka DzSv tradīcija varētu izmirt.”

    – “Kreņķis” ir vāciskums. Bet varbūt, tieši kad šī muļķīgā tradīcija izmirs, Latvija arī izpauks? Viens gudrs latvietis taču ir teicis ko līdzīgu: “Laime būs tikai tad, kad latvieši būs izmetuši pa logu Dainu skapi.”

    0
    -8
    Atbildēt

    0

    dace_roze_lmt_lv > Una Grinberga 06.04.2013. 22.49

    Reiz kādos Dziesmu un deju svētkos mani arī uzaicināja. Bija lietus, dejotāji dejoja un krita, visi bija mēslos un dubļos, bet tomēr turpināja savu balagānu. Mēs vērojām, dzērām alu un smājāmies. Man gluži labi patika.

    +2
    -10
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > Una Grinberga 07.04.2013. 11.44

    Bet dziesmu par 1905.gada nākšanu izņēma no repertuāra – politiskā cenzūra.

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Una Grinberga 07.04.2013. 23.17

    es gan varētu to valsts/ pašvaldības cenzoru iesūdzēt vismaz administratīvajā tiesā

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Una Grinberga 07.04.2013. 11.52

    DikembeSakamoto
    Krievu impērasti un viņu līdzskrējēji atgādinājumu krieviem par 1905. gadu neuzskatīja par politkorektu.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    andris902 > Una Grinberga 08.04.2013. 00.36

    …oi, Normund…nu, nerunā un neraksti par tēmām, par kurām Tev nav pat vismazākās nojausmas….

    …cerams, ka tikpat liels taisnības cīnītājs biji arī togad, kad repertuārā netika iekļauta “Gaismas pils”….

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Una Grinberga 06.04.2013. 23.25

    zanE, vai tiešām stāvēji rindā četras stundas?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    andris902 > Una Grinberga 06.04.2013. 21.22

    …Nasing spešal!….tiekamies!… 🙂

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Una Grinberga 07.04.2013. 11.53

    @Dikembe
    Vietā ir ielikta J.Vītola dziesma par godu Mīlgrāvja attūrības biedrībai “Ziemeļblāzma” – daudz aktuālāka par 1905.gadu – kas tie par revolucionāriem, kas piemāvušies kā lopi!
    P.S. Vajadzēja 22 gadus, lai no repertuāra pazustu komunistu dziesma par 1905.gadu!

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Una Grinberga 06.04.2013. 22.41

    NaSp – tiekamies ! Balss gan nav 🙂 , esmu deju svētkos piedalījies, bet tas bija sen 🙂 tagad vērošu no skatītāju rindām . emocionalais ladiņš neaprakstāms…

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

    andris902 > Una Grinberga 07.04.2013. 00.45

    ….nē, nestāvēju!…man ir privilēģijas – esmu svētku dalībnieku skaitā…. 🙂

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    janis17 > Una Grinberga 07.04.2013. 14.40

    super_e-y-e Reiz kādos Dziesmu un deju svētkos mani arī uzaicināja. Bija lietus, dejotāji dejoja un krita, visi bija mēslos un dubļos, bet tomēr turpināja savu balagānu. Mēs vērojām, dzērām alu un smājāmies. Man gluži labi patika.
    —————————————
    Urļuk, tas taču bija 9.maija balagāns, tā iet, ja pār mēru dzer! Kurš gan tik smirdīgu aicinātu uz Dziesmu svētkiem :))

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    janis17 > Una Grinberga 06.04.2013. 19.57

    Labi Nasing, iešu Tevi pavērot un padziedāt (parūkt) līdz 🙂
    Vītola jub. koncerts tāpat būs pārpildīts. Cilvēki ciena mūziku, bet Noslēguma koncertam ir pārākais emocionālais lādiņš, tāpēc tas tiek izpirkts pirmais.

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Una Grinberga 06.04.2013. 23.24

    super_e-y-e
    “Reiz kādos Dziesmu un deju svētkos mani arī uzaicināja.”

    Nemaz nav tik slikti, evolūcija rullē. Pēc kādām desmit paaudzēm tavi pēcnācēji jau varbūt pārvietosies uz divām kājām un lai maltītei nomedītu vārnu, paņems rokā nūju.

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    andris902 > Una Grinberga 06.04.2013. 23.20

    …superacs…ak, tad tas biju Tu, kurš pārdzēris jēgu mēģināja lēkāt kazačoku, līdz ieradās balti tērpti vīri un sašņorēja kreklā ar garām piedurknēm….skat, kas to būtu domājis???….:))

    +10
    -1
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Una Grinberga 06.04.2013. 22.57

    super acs – ko nevar celt , to nevar nest 🙂

    +10
    0
    Atbildēt

    0

Sandris Maziks 07.04.2013. 12.15

Nasing spešal!
“..lai no repertuāra pazustu komunistu dziesma par 1905.gadu!”

Komunistu ne komunistu, 1905. gada notikumi bija pret krievijas imperiālismu un tā politiku
1905. gada revolūcija — cilnis Brīvības piemineklī
http://lv.wikipedia.org/wiki/1905._gada_revol%C5%ABcija_Latvij%C4%81

+3
0
Atbildēt

5

    Sandris Maziks > Sandris Maziks 07.04.2013. 13.54

    Nasing spešal!
    Padumjā krievija bija tikai viens no “absolūtā ļaunuma”, kam fanātiski kalpo Zatļers un viņa neliešu banda, vēstures periodiem.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Sandris Maziks 07.04.2013. 23.23

    1905. nekādu strēlnieku nebija, tie bija pasaulē pazīstamie latviešu sociāldemokrāti. Ir Rīgas kinostudijas filma Uzbrukums slepenpolicijai par tiem notikumiem. Strēlnieku bataljonus sāka formēt 1914.gadā, lai kautos ar vāciešiem.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Sandris Maziks 07.04.2013. 13.41

    Neķer kreņķi – varēsi izdziedāt piektā gada sāpi Sadziedāšanās daļā! Nevajag arī aizmirst, ka dziesma ir par iešanu strēlniekos – par tiem pašiem, kas ļāva piedzimt Padomju Krievijai un režīmam, kura dēļ vēl ciešam šobaltdien!

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    janis17 > Sandris Maziks 07.04.2013. 14.48

    Nasing, par daudz vienvirziena politiskos zemtekstus arī nevajag meklēt, jo gan 1905.g, gan iešana strēlniekos tuvināja Latvijas neatkarību. Bez tam, tas, ka daļa strēlnieku sita dažāda pārspēka krievu bataljonus un pēc tam atgriezās mājās, tik ir vēl viens pierādījums krievu mazspējai sagrābtajās teritorijās un latviešu spēkam un varenībai visā pasaulē. Arī visi tie, kas emigrēja 40tajos izsitās cilvēkos, tāpat tie, kas tagad pelna maizi Īrijā un Anglijā pēc īsa brīža kļūst par cienījamiem darbiniekiem un vadītājiem ātrāk, nekā citi.

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu