Kājas mazgāšu es rīt. Alu dzeršu tagad • IR.lv

Kājas mazgāšu es rīt. Alu dzeršu tagad

4
Foto — Reinis Hofmanis, F64
Ieva Alberte

Beidzot, nu, tad beidzot rokgrupa Inokentijs Mārpls ieguvusi Mūzikas ierakstu gada balvu. Grupas sarkanbikšainā sirds Dambis jeb Raimonds Lagimovs (44) ir īsta manta

Pieklusināts un rāms. Dambis dzīvoklī nemaz nelīdzinās savam skatuves tēlam – kājas nostieptas taisnā trijstūrī, šņorzābakos, mati uz visām pusēm. Lūk, basām pēdām viņš viegli staigā pa māju un stāsta par lielo kaktusu, kas mantots no vectēva. Par krūzīti, kas rotāta ar paša zīmētām cūkām.

Mūziķim kājās tikpat sarkanas bikses kā uz skatuves, tikai tās ir parastas bikses. Bez rokmūziķa rakstura. Rūpējot tēju, viņš pastumj malā sirdsdrapes. Prasu, vai lieto. Dambis atmet ar roku: «Ārsts teica, ka man asinis par biezu, lai ēdu šīs. Apēdu vienu, sāka sāpēt galva, vairs neēdu.»

Mēs tiekamies pāris dienu pēc tam, kad Inokentija Mārpla albums Pupu mizas ieguvis Mūzikas ierakstu gada balvu kā labākais roka albums. Grupa bija nominēta arī pirms pieciem gadiem ar savu otro albumu Ķeras pie sirds, taču toreiz balvu neieguva. «Inokentija Mārpla trumpis pārējo nominēto priekšā ir sociāli aktīvi un elpojoši, nevis no pirksta izzīsti, grupas līdera Dambja teksti un paša autora leģendām apvītā personība,» toreiz Dienā rakstīja mūzikas kritiķis Uldis Rudaks.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu