Šova Koru kari 3 vadītāju kopbilde — Marts Kristians Kalniņš, Normunds Jakušonoks, Normunds Zušs, Anna Rozīte un Lauris Reiniks.
Vai pēc trim Latvijā nodzīvotiem gadiem ir iespējams saprast šejienes populārāko dziedāšanas šovu?
Tātad šis ir logs uz latviešu dvēseli? Kā esmu sapratis, Koru kari TV3 ēterā ir populārākais televīzijas šovs Latvijā. Bet vēl svarīgāk - tā burvīgums slēpjas nacionālās identitātes dzīlēs. Valstī, kuras būtību izsaka «dziedošā revolūcija» un Dziesmusvētki, kur teju katrs dzied kādā korī vai pat divos uzreiz, šī nav vienkārši televīzijas pārraide. Tas ir brīdis, kad ar kordziedāšanu aizrāvusies nācija sasēžas pie televizoriem kā pie ugunskuriem un izdzīvo kopības rituālu. Vai kādam ārzemniekam maz ir iespējams iejusties šajā latviešu nacionālajā kultūras īpatnībā?
Te vietā atgādināt, ka Koru kari atkārto starptautisku TV šovu formātu, kas tiek izmantots visās pasaules malās, sākot ar Ameriku un beidzot ar Āziju. Taču tas, protams, nemaina lietas būtību. Tautiskie raksti - arī tas ir «starptautisks formāts», taču tāpēc jau neviens nesāk apšaubīt unikālo latvietību, kas tautastērpu jostās vai cimdos ierakstīta Māras zīmē vai Jumī. Ārzemniekam to nozīme gan paliek līdz galam neizprotama, un to pašu var teikt arī par Koru kariem.
