Latvija ceļu kvalitātes ziņā līdzās Āfrikas valstīm 32

Foto: Evija Trifanova, LETA

Latvija 144 valstu konkurencē ierindojas 99.vietā

Ceļu kvalitātes ziņā Latvija 144 pasaules valstu konkurencē ierindota 99.vietā, liecina jaunākais Pasaules ekonomikas foruma (WEF) Globālās konkurētspējas ziņojums, kas ietver datus par 2011.-2012.gadu.

Ceļu kvalitāte ziņojumā ietvertajās valstīs novērtēta ar vienu līdz septiņiem punktiem. Viens punkts nozīmē, ka ceļu sistēma valstī ir ļoti neattīstīta, savukārt septiņi punkti nozīmē, ka ceļu sistēma, atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ir plaša un efektīva, raksta LETA.

Latvijas ceļu stāvoklis novērtēts ar 3,2 punktiem, Latvijai ierindojoties vienā līmenī ar Melnkalni, Tanzāniju, Zimbabvi, Zambiju, Senegālu un Tadžikistānu.

Iepriekšējā ziņojumā, kurā ietverti dati par 2010.-2011.gadu, Latvija ierindojās 101.vietā.

Baltijas valstu vidū visaugstākā ceļu kvalitāte ir Lietuvā, kas ieņem 32.vietu, saglabājot savu pozīciju salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Savukārt Igaunija ierindota 61.pozīcijā, salīdzinot ar 51.vietu pirms gada. Igaunijā ceļu sistēma novērtēta ar 4,2 punktiem, bet Lietuvā – ar 5,2 punktiem.

Vislabākie ceļi pasaulē ir Francijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Singapūrā, Portugālē un Omānā. Savukārt vissliktākā ceļu kvalitāte no visām ziņojumā iekļautajām valstīm ir Moldovā, kas saņēmusi 1,5 punktus, kā arī Haiti, Rumānijā un Mongolijā.

(precizēta ziņa)

 

 

Komentāri (32)

Andis 06.03.2013. 12.37

Veselībai, ceļiem, izglītībai (cik zinu), aizsardzībai Latvija tērē mazāk % no budžeta, nekā Lietuva vai Igaunija.
Matemātika ir nepielūdzama. Tātad mēs kaut kam tērējam procentuāli vairāk, nekā Igaunija vai Lietuva. KAM???

+14
0
Atbildēt

4

alexander 06.03.2013. 13.30

Biedējošs, bet fakts. Manuprāt, Latvijas ceļu politikā būtiskākais ir pat nevis cik, bet gan kā tiek tērēti līdzekļi ceļu veidošanai un uzturēšanai. Neticu, ka šim mērķim nevarētu piesaistīt Eiropas finansējumu, ja reiz valstij pašai tā nepietiek, bet viss atduras pret finansējuma izlietojumu. Cik zināms, šajā nozarē konkursos nevinnē ārzemju kompānijas ar reputāciju un pieredzi, bet lētāks piedāvājums ar attiecīgu izpildījumu, kas arī ierindo Latviju ceļu kvalitātes ziņā līdzās Āfrikas valstīm. Kurās, starp citu, korupcijas indekss parasti ir viens no augstākajiem, bet ceļo tomēr labāki nekā Latvijā. Tas rada jautājumu – kā un vai vispār tiek vērtēta publiskā iepirkuma kvalitāte ceļu būvē pēc darbu izpildes? Jo ceļu kvalitāte tiešām ir drausmīga, braucējiem ir reāls zobu un mugurkaula bojājumu risks. Šajā ziņā uzskatāms ir Polijas piemērs, kur 2004.-2005. gadā autoceļi arī bija drausmīgi, braucēji varēja intensīvi klabināt zobus un kratīt galvas ceļa ritmā. Toties tagad Polija ir lielisks piemērs tam, kā valsts var uzlabot savus autoceļus, domājot par valsts nākotni ilgtermiņā un lietderīgi – un acīmredzot godīgi -izmantojot piesaistīto Eiropas finansējumu. Latvijas amatpersonu attieksme šajā ziņā vnk apstulbina – acīmredzot savu iedzīvotāju komforts un mobilitāte ir nesvarīgi, bet vismaz no peļņas viedokļa varbūt varētu izvērtēt to, ka Latvijai kā nelielai un tranzītā šķērsojamai valstij autoceļu kvalitāte ir izšķiroša.

+9
0
Atbildēt

7

    Sandris Maziks > alexander 06.03.2013. 14.42

    Gatis
    Ja labi pacenšās, no manis var izvilināt epitetus.
    Ja noslepkavos kādu Tavas ģimenes locekli, tiesā varēs teikt, ka ir divas taisnības. Viena slepkavas, otra upura.

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    gliters > alexander 06.03.2013. 14.31

    Kad nav ko iebilst pēc būtības, tad atliek piesieties lamuvārdiem.

    +5
    -6
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > alexander 06.03.2013. 14.02

    ——

    Pārejam uz SISTĒMAS/iekārtas funkcionēšanas apjēgšanu?

    “Ekonomists Jānis Ošlejs: Mērķis ir kļūt bagātākiem, taupīšanai jēgas nav”
    ============================================================================

    “Paldies” EURO-zonas bagātajiem onkuļiem, ka palīdz “mafiju” klaniem:

    ES otrreiz finansē lauku internetizāciju


    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=366702:es-otrreiz-finans-lauku-internetizciju&Itemid=419

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > alexander 06.03.2013. 13.56

    Gatis
    “Līdzīgi, kā ar vilcienu iepirkumu, kur katra puse savā veidā nesmuki ieķēpājusies.”

    Katra puse, bļa!!!!!!!
    “Ieķēpājusies” ir tā puse, kura krievu bandītu un čekas interesēs mēģināja vairākus miljonus no ES vilcienu naudas atdot “ševerstaļ”, tie morālie kropļi, kuriem pateicoties ministru amatos nonāk roņi un matīsi.

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    Andis > alexander 06.03.2013. 13.59

    Nu, varbūt pārejiet uz savu mīļo krievu valodu vispār, ne tikai lamu vārdos?

    +7
    -5
    Atbildēt

    0

    Aleksejs Dimitrovs > alexander 06.03.2013. 19.43

    Tie biedējošie fakti veidojas no tā, ka Latvijā ceļinieki nāk no vienas fakultātes un tas garantē nesaraujamas korporatīvās saites, kas ļāva specifiski “sakārtot” noprihvatizēt nozari un tagad turpina slaukt valsti ar savu monopolstāvokli. Tas pats par tiltiem. 10 gadus atpakal nācās apmeklēt dažu ceļinieku kantorus, jāsaka, ka tik dārgus datorus nekur nebiju redzējis un uz tiem protams darbinieces dzenāja arkades tipa spēlītes.
    Izeju no situācijas kā daudzos jautājumos Latvijā – neredzu.
    Bet Gata uzdotais jautājums ir vietā un kur ir atbilde – visur mazāk, bet kur vairāk aiziet budžeta naudas?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Andis > alexander 06.03.2013. 13.45

    Esmu dzirdējis, ka pie mums mūsu pašu dolomīta šķembas (kas lielas kravnesības ceļiem pēc definīcijas neder, varbūt derēja vienīgi applūdinātā Biržu karjera dolomīts pie Jēkabpils) maksā tikai nedaudz lētāk, nekā no Zviedrijas vestas granīta šķembas. Tas ir apmēram, kā pirkt vecu opeli par jauna mersedesa cenu.
    Ārvalstu ceļu būvētāji patiesībā noplāta rokas – smiltis un granti taču no Polijas nevedīsi, bet vietējie ceļinieki, kam karjeri pieder, karteļa cenas tā saskrūvējuši, ka šķiet, smiltīm drusku zelts piejaukts.
    Vienu laiku pasūtījām pētījumu no britiem – mūsu ceļu būves izmaksas bija nedaudz lētākas nekā Lielbritānijas autobāņu būves izmaksas. Bet daudz daudz dārgākas, nekā izmaksas Polijā vai Čehijā.

    Ceļinieku kartelis ir cieši saaudzis ar politiķiem, un zemsegas lēmumi par satiksmes ministra posteni ir saistīti arī ar to. Nevajadzētu būt naiviem un domāt, ka pēdējais kašķis par satiksmes ministriju bija starp “gaišo” NA un “tumšajiem” pārējiem. Katra puse kaut ko zaudēja vai ieguva finansiāli. Līdzīgi, kā ar vilcienu iepirkumu, kur katra puse savā veidā nesmuki ieķēpājusies.

    +15
    -1
    Atbildēt

    0

dro 06.03.2013. 14.44

nulle. Varbūt tāpēc ka tur, piemēram, nepilsoņi var vēlēt pašvaldības?
____________________
Tas tomēr nekavēja šos dauzīt skatlogus Tallinā tāpat kā Rīgā, tikai vēl agresīvāk. Vai tu arī piedalījies hakeru uzbrukumā Igaunijas interneta tīklam?:)

+8
-3
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu