Eksperti: KNAB reklāmas vēstījums neskaidrs, Triatel reklāmai – apšaubāms

„Triatel” reklāmu par bērniem un internetu laukos vērtēs reklāmas ētikas komisija

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sociālā reklāma, kas aicina ziņot par korupciju medicīnā, skatītājam nav saprotama un veidota neatbilstoši reālajai situācijai. Tā reklāmu novērtējuši ir.lv aptaujātie eksperti. Savukārt interneta pakalpojumu sniedzēja „Triatel” reklāmu, kurā ar bērnu starpniecību tiek reklamēts internets laukos, eksperti uzskata par „interesantu”, taču no ētiskā viedokļa – par diskutablu. Reklāmas asociācijas ētikas padomē tuvākajā laikā plānots izskatīt šo reklāmu un sniegt atzinumu par tās ētiskumu, jo saņemti aicinājumi to darīt.

Šīs divas reklāmas, kas pēdējā laikā regulāri demonstrētas televīzijā, raisījušas pretrunīgu sabiedrības vērtējumu. Pret 30 sekunžu garo KNAB reklāmu, kurā redzams, kā ārsti izsviež no ratiem pacientu, paņemot viņa vietā citu, kas ievests palātā ar naudu rokās, klipa noslēgumā aicinot ziņot par korupciju, iebildumus cēlusi Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), kas aicina atstādināt no darba KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku.

„KNAB kampaņa par korupciju medicīnā Latvijā ir naida kurināšana starp ārstiem un pacientiem, kas liecina par KNAB tiešo pienākumu nepildīšanu un kompetences pārsniegšanu, ārsta tiesiskā statusa neizpratni. Kampaņa ir ētikas normu pārkāpums un godīgi strādājošo ārstu goda un cieņas aizskārums,” teikts LĀB paziņojumā. LĀB arī norāda, ka neatbalsta izspiešanu un nelikumīgu maksājumu saņemšanu medicīnā, taču „atsevišķu gadījumu vispārināšana ir noziedzīga”.

KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece teic, ka viņu pārsteigusi LĀB reakcija uz kampaņu un tas, ka daudzas ārstniecības personas reklāmas vēstījumu attiecina uz sevi. „Klips taču parāda un attēlo tikai tos, kas ņem kukuļus un veic noziedzīgu nodarījumu,” teica Kurpniece. „Ja no Ārstu biedrības izskan tāds paziņojums, tad tas liek aizdomāties, vai mūsu mērķi korupcijas problēmas mazināšanai sakrīt.”

KNAB pārstāve teica, ka reklāmas klips tapis 2004.gadā Lietuvā, kur tas demonstrēts līdzīgas reklāmas kampaņas ietvaros. Klipa autors ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas „Transparency International” Lietuvas nodaļa. KNAB rīcībā tas bijis jau no 2007.gada, taču ierobežotās finansiālās iespējas ļāvušas kampaņu īstenot tikai tagad. Kampaņas kopējās izmaksas ir 16 300 latu.

„Uzzinājām, ka Lietuvā ir izstrādāts klips, kas runā par šo korupcijas problēmu medicīnā, kas ir aktuāla arī pie mums. Mums klips likās piemērots. Par korupciju nevar runāt bez iedarbīgiem vēstījumiem, jo neviens attieksmi citādāk nemaina,” sacīja Kurpniece.

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere – Lāce uzskata, ka KNAB reklāmas vēstījums nav pārdomāts un neļauj sasniegt reklāmas mērķus. Pēc viņas domām, vēstījumam piešķirts vēsturiski negatīvs konteksts, turklāt jautājums esot arī par reklāmas ētisko aspektu.

„Reklāma strādā tad, ja tajā izmanto pārspīlējumus, bet šajā gadījumā ir pāršauts pār strīpu – cilvēka izgāšana no ratiem ir visai apšaubāms paņēmiens,” teica Krīgere – Lāce. „Arī vēstījums, kas aicina tieši ziņot, nevis pamāca un parāda, ka tā nevajag darīt, nav veiksmīgs. Ziņošanai pie mums jau vēsturiski ir negatīva pieskaņa, veiksmīgāks būtu risinājums, kas vērsts uz izglītošanu.”

Savukārt Kurpniece sacīja, ka, viņasprāt, klipā skatītāji uzrunāti emocionāli iedarbīgi, lai skaidri norādītu uz negatīvajām kukuļdošanas sekām. Aicinājums ziņot esot tikai atgādinājums par KNAB un nav galvenais reklāmas mērķis. „Mēs nevaram runāt tādos vienkāršos vārdos un pateikt „Neņem!”. Mūsuprāt, šis klips parāda kukuļņēmēju kā narkomānu, kuram ar vienu devu nepietiek – viņam vajag nākamo un nākamo, un vairs nav robežu. Tas norāda uz sekām, kas rodas, ja pacients dod kukuļus,” teica Kurpniece.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks teic, ka reklāmā nesaskata ne emocionālu, ne informatīvu vēstījumu, kas šāda veida reklāmai būtu ļoti svarīgs. „Pirmais vēstījums būtu informēt, ka dot kukuļus ir slikti, otrais – pārliecināt to nedarīt. Šajā reklāmā nekas tāds nav redzams. Reklāma ir bez jebkādām emocijām,” teica Sedlenieks.

Kurpniece uzskata, ka būtiskāk par pašu reklāmas formu ir veicināt diskusiju par problēmas aktualitāti, kas „zināmā mēra ir izdevies”. „Protams, neliela budžeta un īsā reklāmas klipā nevar pateikt visu, bet dāvinātam zirgam zobos neskatās. Tā, protams, var būt, ka vēstījums kādam nav saprotams, tad šajā gadījumā varam mēģināt palīdzēt ar blakusskaidrojumiem,” teic KNAB pārstāve.

„Triatel” reklāmas veidotāji: reklāma atspoguļo realitāti laukos

TV kanālos pēdējās nedēļās demonstrēta arī interneta pakalpojumu sniedzēja „Triatel” reklāma, kurā divi zēni laukos, meklējot interneta zonu, pakļauj sevi riskam, lai „redzētu pliku sievieti”. Reklāmas klips noslēdzas ar saukli: „Laukos vairs nav jācieš.”

Arhibīskaps Jānis Vanags savā twitter kontā uzdevis jautājumu, vai „reklāma, kas sola bērniem vieglu pieeju erotikai internetā, ir tabu laušana vai slikta gaume?”. Viņš portālam ir.lv teica, ka reklāmu uzskata par „diezgan atjautīgu”, taču ar ļoti apšaubāmu vēstījumu.

„Zināms, ka puikas internetā skatās plikas meitenes. Reklāmā tas ir jokaini apspēlēts,” sacīja Vanags. „ No otras puses, ne viss iederas publiskā telpā. Vēsts īstenībā ir tāda, ka turpmāk arī lauku bērniem porno būs viegli pieejams.”

Pēc Vanaga domām, reklāma ir sava veida mēģinājums pārbaudīt, cik spēcīgi sabiedrībā vēl ir saglabājies „viens no atlikušajiem tabu – bērni un erotika”.

„Tagad ir raksturīgi nojaukt barjeras, kas stāv ceļā labsajūtai vai peļņai un saukt to par progresu. Līdz šim vismaz bērnus centās sargāt. Portālos noteiktās lapās prasa apliecināt, ka esi vismaz 18 gadus vecs, filmām ir vecāku uzraudzības reitingi. Varbūt kāds ir pamēģinājis pašķobīt vienu no atlikušajiem tabu. Ja nu izdodas? Cik daudz iespēju uzreiz pavērtos…,” saka Vanags.

Arī Ingrīda Krīgere – Lāce reklāmu nosauca par „interesantu pēc satura”, taču bērnu izmantošana šāda veida reklāmā, pēc asociācijas pārstāves domām, ir diskutējama.

„Eiropā arvien vairāk ir tendence, ka bērni reklāmās netiek izmantoti, jo pakalpojumu jau pirks vecāki, nevis bērni. Uz bērniem tā varētu būt vērsta, ja tur būtu kāds cits aicinājums, bērniem tuvāks, nevis skatīties uz plikām meitenēm. Protams, tas ir arī jautājums mums pašiem, cik mēs esam patiesi pret sevi šajos jautājumos,” sacīja Krīgere – Lāce.

Viņa arī norādīja, ka Reklāmas asociācijas ētikas padomē tuvākajā laikā plānots izskatīt šo reklāmu un sniegt atzinumu par tās ētiskumu, jo esot saņemti vairāki aicinājumi to darīt.

Reklāmas aģentūras „Big Idea” direktors Ģirts Ozoliņš, kurš veidojis „Triatel” reklāmu, uzskata, ka tā izdevusies cilvēcīga un atspoguļo patieso situāciju Latvijas laukos. Viņš norādīja, ka nesaskata problēmas reklāmas vēstījumā un tajā, kā reklāmā tiek parādīti bērni.

„Reklāmas ideja neradās mūsu radošo direktoru prātos. Tā radās, veicot daudzas sarunas ar cilvēkiem, kas dzīvo laukos – viņi patiešām dara trakas lietas, lai noķertu internetu. Reklāma parāda realitāti ar nelielu pārspīlējumu. Patiesībā tā tapusi kā kultūrcitāts filmai „Cilvēka bērns”, kur puikas līda skatīties uz meitenēm pirtiņā. Nesakām, ka reklāma aicina meklēt plikas meitenes, bet tas tāpat notiek, un mēs visi to apzināmies,” teica Ozoliņš.

Reklāmas veidotājs sacīja, ka, viņaprāt, reklāma tieši otrādi aicina pievērst uzmanību bērnu drošībai internetā.

„Prieks, ka reklāma ir pamudinājusi cilvēkus domāt,” sacīja Ozoliņš. „Esam saņēmuši dažādus viedokļus, bet lielākajai daļai reklāma patīk. Taču pieņemam arī negatīvos viedokļus. Jebkurā gadījumā – aicinām ar šo reklāmu pievērst vecāku uzmanību bērnu drošībai internetā un tam, kādas lapas bērni apmeklē.”

Kamēr tapa šis raksts, “Triatel” reklāmas klips mājas lapā vairs nebija pieejams.