Eksperti: KNAB reklāmas vēstījums neskaidrs, Triatel reklāmai – apšaubāms
Saistītie raksti
Analīze /
28. augusts
«Pavisam elementāri»
Radars /
10. jūlijs
Radars Latvijā
Analīze /
29. maijs
Politiskie tiktokeri
Redaktores sleja /
15. maijs
Kas neriskē, tas…
Komentāri (17)
Māra Prūse 05.03.2013. 19.17
Tie, kas ir vērtējuši TRIATEL reklāmu, šobrīd noteikti nav nevienā no vadošām pasaules reklāmas aģentūru spicē, kur nu vēl radošie direktori. Tāda sajūta, ka mums visi tiek kultivēti par mietpilsoņiem. TRIATEL reklāma ir izdevusies un atšķiras uz pārējo nodrāzto un pelēki garlaicīgo reklāmu fona :) Malači! Tā tik turēt!
0
Una Grinberga 04.03.2013. 23.02
Principā tā reklāma pasaka to, ka bez čemodāna uz slimnīcu nedodies un ka bieži vien arī var nepietikt. Manuprāt, tā vairāk veicina kā cīnās ar korupciju. Ļoti neprofesionāla un divdomīga!
4
piziks > Una Grinberga 04.03.2013. 23.34
Nasing — vēl sliktāk! Tas ir vecs produkts, ko pārpircis KNAB. Kurš pirka, kurš maksāja. kurs bija starpnieks?
Pati reklāma rada aizdomas par KNAB iesaistīšanos apšaubāmā darijumā. Brinos, kādēļ neviens vēl nav izteicis/paudis interesi par šā darijuma detaļām? KNAB uzmanošajiem prokuriem derētu painteresēties, kādēļ KNAB LTV skatītajus ar tik vecu desu atļaujas barot, un, — kurš/kuri par to atnbildīgi?!
Vēl negarlaicigāk, kur šoreiz — tas vecās desas sakarā — ir Delna, Providus u.c. isās ķēdes onānisti u.c. politiskas pašapkalpošanās aktivistes? Kādēl nepārstāv TV skatītājus un vēletājus, un — neapšauba second hand štruntu pirkšanu par budžeta naudu?
0
andris902 > Una Grinberga 05.03.2013. 00.12
….”neapšauba second hand štruntu pirkšanu par budžeta naudu?”
—————————
– “KNAB rīcībā tas (klips) bijis jau no 2007.gada, taču ierobežotās finansiālās iespējas ļāvušas kampaņu īstenot tikai tagad. Kampaņas kopējās izmaksas ir 16 300 latu.”
…kampaņa neaprobežojas tikai ar klipa demonstrēšanu…šķiet, tur bija arī plakāti un brošūras arī…
0
Signija Aizpuriete > Una Grinberga 05.03.2013. 00.17
——
Jautājumus var uzdot, taču “pārmijnieka/streločņika” vietā sēdošajiem jājūt interesēšanās “sarkanās līnījas”, citādi vilnis var okeānā aizskalot:
“Vilnītis: Varas grupējumiem ir ietekme KNAB”
http://www.ir.lv/2011/6/16/vilnitis-varas-grupejumiem-ir-ietekme-knab
0
piziks > Una Grinberga 05.03.2013. 11.01
ZanE, tieši tādēļ — ceru, ne tikai man — interesanti: kopš kura laika kādos korupcijas sociologiskajos mērījumos no Lietuvas esam atpalikuši par 5 gadiem, lai tā pati kampaņa tagad būtu aktuāla Latvijā? Gribas pamatojuma analīzi redzēt, — vai Ls 16 000 nu jau tik maza summa, ka tai grūti atbilstosāku izlietojumu piemeklēt? Kādēļ lai KNAB-s argumentāciju nepaskaidrotu izvērstāk? Kādēļ lai KNAB-a uzraugi šai interesei nepievienotos?
0
piziks 04.03.2013. 20.48
KNAB Kurpniece u.c. zābacnieki nopirkuši švaku leišu produktu, ko tālāk smērē TV skatītājiem, lai turpinātu izlikties, kā šie karo ar korupciju.
Vai korupcija medicīnā šobrīd aktuāla vai KNAB mazspēja uz nopietnām lietām? Ja jau smērē publikai “vecas lietuviešu desas”, tad loģiski — ar KNAB ir vēl sliktāk nekā iepriekš šķitās.
Esmu pēdējos 3 gados pietiekami daudz simtu stundu nodzīvojies pa slimnīcām un ārstu kabinetiem Rīgas Gaiļezerā, Linezerā, Biķerniekos un Stradiņos, kā ari Ventspilī, Kurzemes reģionālajā slimnīcā ar četriem smagiem onkoloģijas slimniekiem, — redzēju vairākas neizdarības, lidz galam nesakārtotu sistēmu nesakārtotības pieciestas/novēršamas atliekas, bet — pilnīgi noteikti — neviens i mājienu par slepus piķošanu kabatā neriskēja izdarīt.
Cita lieta — 2 no slimniekiem varēja noteikti padzīvot ilgāk, ja viņiem nebūtu gadījies slimību saasinājumus piedzīvot īsi pirms 2 jaungadiem/2 decembros — 2009. un 2011. gados, — abās reizēs datortomogrāfija utml. bija jāgaida tik ilgi, ka pēc sagaidīšanas no tās vairs nebija jēgas: izmeklējumi uzrādija, ka operēt vairs nav vērts un atlika vien kopā ar cietējiem pārcelties uz paliatīvās aprūpes nodaļām.
Toties — pilnigi noteikti: šis — finansu bīditāju kabinetos — izgudrojums un neidzarība vienlaikus nav atkarīgs no ārstiem/profesoriem/zin. doktoriem/dakteriem, bet gan attiecīgajiem finansu jomas pūšļiem, kuri bez sirdsapziņas pārmetumiem apzināti iedala par maz naudas un vēlāk riko partijas un MK PR kampaņas par tēmu, “cik lieliski mēs papildinājām veselības budžetu”!
Ikdienišķi klinikā ar onkoloģiski slimu pacientu mums pateica: “ja mēs tagad jūsu (radinieku/radinieci) sūtīsim uz tiem dārgajiem izmeklējumiem, dakterus lamās, — mums jāsagaida jauna finansu gada sākums”. Kurš pacients atklāti izteiks vēlmi, lai dakterus lamā?!
Sagaidījām, — un, protams, pārliecinājāmies, ka izmeklējumos tērētie līdzekļi tika iztērēti bezjēdzīgi, jo — par vēlu: tātad — bezjēga, kam ar ārstēsanu un ārstiem nekāda sakara. Pēc izmeklējuma, ko pacients dabūja par vēlu, pacients lieliskam ārstam vaicāja: “Ja tagad operētu, kas varētu sanākt?” “Jūs varētu palikt uz galda.” Pacients izlēma: “Tad es labāk braukšu mājās”. Dokumentālais rezultāts finansu gadam arstniecībā: viens pacients mira 2010. g 4. martā, otrs — 2012.gada 15. februārī.
Ko šīm situācijām palīdz KNAB muļķīgā kampaņa ar veco, Lietuva pirkto, “desu”, ko nu no savas puses reklamē Diāna Kurpniece un par ko ķeksiti tabulas ievelk tādām stratēģijām un taktikām padevīgie tabuliņu locekļi un šķirbas?
0
Signija Aizpuriete 04.03.2013. 19.51
——
Ko nevarēja atļauties pat ASV ( iedzīvotāju izmiršanu ) – to panāks LV varneši, lai turpinātos viņu 1991.g. sāktais “veiksmes stāsts”?
USA: Healthcare reform bill passed USA
http://www.youtube.com/watch?v=i6UqGCuNFDE
0
Signija Aizpuriete 04.03.2013. 14.41
——-
“.. bet tas tāpat notiek, un mēs visi to apzināmies,” teica Ozoliņš.” ============================================================================ EURO-fondu apguve notiek sekmīgi, tā kā par to izmantošanu analīzi var netaisīt – pietiek vien reklāmas paskatīties un nejautāt, no kāda skapīša nauda tās reklāmas/komunikācijas aktivitāšu apmaksai nāk.
“Paldies” EURO-zonas bagātajiem onkuļiem:
“ES otrreiz finansē lauku internetizāciju ”
Visu Latvijas lauku internetizāciju arī par ES naudu jau veic un tūdaļ būs pabeidzis AS “Telekom Baltija”, ko pazīstam ar zīmolu “Triatel”. Vai nav ES naudas izšķērdēšana? Vai šis ES projekts nepārklājas ar iepriekšējo, kura gaitā bezvadu internetu nodrošina “Triatel”?
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=366702:es-otrreiz-finans-lauku-internetizciju&Itemid=419
0
Timurs Čuntonovs 04.03.2013. 11.47
Par to ārstu reklāmu – man tā liekas galīgi negaumīga. Par to Triatel – paldies J.Vanagam un citiem , kas pacēluši šo jautājumu. Beidzot uzzināju, ka tā ir Triatel reklāma. Kad skatījos šo jauko reklāmu, smaidīju un part nepievēroju , ko tā reklamē. Bet, pateicoties Vanagam, nu zinu, ko tur reklamēja. GANDRĪ JĀDOMĀ, KA TRIATEL VANAGAM IR SAMAKSĀJIS ŠITO. JAU SEN MAN BIJA AIZDOMAS, KA MĀCĪTĀJI IR LIELĀKAS MAUK… PAR TIEM, KAM VIŅI SPREDIĶO.
1
Signija Aizpuriete > Timurs Čuntonovs 04.03.2013. 14.49
—–
Lai tev arī vismaz viens gruntīgs sponsors būtu, kas EURO-fondus to apgūšanai piešķirtu!
0
silvija_vitina 04.03.2013. 11.00
Man nāk prātā, ka reiz kādam manam attālam paziņam bija steidzami nepieciešama asins pārliešana, un tad viņa tuvinieki skrēja nodot asinis gan paši, gan lūdza to darīt saviem paziņām. Un runa nebija par nelaimē nonākušā konkrēto asins grupu, bija “jāsavāc” kaut kāds apjoms. Sīkāk neko nezinu, cik daudz konkrētā “projekta” ietvaros tika savākts, asins pārliešana, protams, tika veikta (cerams, ne tāpēc, ka tika savākts prasītais daudzums), bet vai tā nav sava veida izspiešana? Varbūt tā ir vispārpieņemta prakse?
3
andris902 > silvija_vitina 04.03.2013. 14.13
…traductrice….nu gan, grāvī iebrauci!…ceru, ka Tev ir zināms, cik ļoti Asins donoru centrā pietrūkst asinis pārliešanai un asins preparātu ražošanai….tad, kad slimniekam jāpārlej konkrēts daudzums konkrētas grupas asiņu, bet to pietrūkst – tiek mobilizēti visi radi, paziņas, kolēģi un draugi, neatkarīgi no to asinsgrupas….kādam citam slimniekam nodotās asinis būs derīgas Tavējam, bet Tavas – derēs citam….tā ir solidaritāte un apmaiņas process….tajā nav nekā liekulīga un nosodāma…tāpēc Tavas aizdomas par izspiešanu – piedod, izklausījās pēc zaimošanas….
0
silvija_vitina > silvija_vitina 04.03.2013. 14.50
Asinsdonoru centrs manuprāt regulāri rīko kampaņas, izbraukumus utt. utt. Šķiet, tās pilda savu funkciju un cilvēki pret asins nodošanu nav noraidoši. Esmu dzirdējusi aicinājumus par konkrētas grupas asiņu trūkumu vai par visu asins grupu trūkumu, lai mobilizētu sabiedrību. Un cilvēki ir atsaucīgi. Par to es nešaubos.
bet vai Tev pašai ir gadījies piedzīvot, ka tuvinieks atrodas kritiskā stāvoklī, bet tev jāskrien pa pasauli, meklējot asins ziedotājus? Tas ir ikdienas donoru centra uzdevums un pienākums – regulēt asins krājumus (jo, ja nemaldos, to uzglabāšanas laiks ir samērā īss), nevis šantažēt stresā nonākušos tuviniekus, kuri noteikti būs gatavi nolaist pēdējās asinis. Bet vai tas ir pareizi?
0
andris902 > silvija_vitina 04.03.2013. 15.20
…jā, ir nācies!….piemērs ar manu dēlu – asinsgrupa ar rēzus negatīvu….diemžēl, mums ir rēzus nesaderība un meklēt palīdzību nācās diezgan bieži…arī draugiem esmu palīdzējusi un nesaskatu tajā kaut ko ārkārtēju….to, ka asinīm ir jābūt rezervē, jo neviens nevar paredzēt masveida katastrofas, nelaimes gadījumus, avārijas – ir tikai normāli…un tā nav šantāža – nepārspīlē!….
P.S. …ne vienmēr asinis tiek izlietotas tikai asins pārliešanai, no tām gatavo dažādus asins preparātus – eritrocītu masu, leikocītu masu, trombocītu masu un asins plazmu….kas bieži vien ir efektīvāki par tiešo asins pārliešanu ārstniecības procesā….
0
putekliic 04.03.2013. 09.47
Kad ir jautājums par tava tuvinieka dzīvību vai nāvi – tad vairs nav jautājuma “dot vai nedot”. Esmu reiz šādā situācijā bijis. Un iemesls ir ne tikai tas, ka tajā brīdī tava lielākā vēlēšanās ir, lai viss beigtos labi. Iemesls ir arī tas, ka, ja notiek visļaunākais, lai tava sirdsapziņa ir tīra – tu no savas puses esi izdarījis visu iespējamo. Protams, ir otra puse un tas ir tas, par ko ir šī kampaņa – “neņemt”. Būs noteikti daļa cilvēku, kuri atteikumu “paņemt” uztvers ļoti negatīvi. Bet sistēma ir, protams, kropla. Neņemot, ārstam ir jāprot cilvēks nomierināt, pārliecināt, ka viss maksimālais tiek darīts un neko papildus un nekādu īpašu attieksmi pret pacientu šādi nopirkt nevar. Galu galā iznāk tā, ka, ja 100% “dod” un 100% “ņem”, tad tiešām neko “papildus” šādā veidā dabūt nevar. Bet, ja 20% tomēr nevar atļauties “dot”…? Ļoti sarežģīta un specifiska problēma. Manā gadījumā gan paņēma, gan pēc tam vēl pārmeta, ka neesmu “iedevis” pareizajam cilvēkam. Tātad, bija kāda iekšēja sistēma, kuru es savā naivumā nebiju ievērojis… Bet viss beidzās labi.
1
0
0
Atbildēt
@Guntis > putekliic 05.03.2013. 16.24
Cerams torti dabušu uz 8. martu kā jauninais :D.. http://www.bildites.lv/images/xi1oyfp688j9h6bm3cz.jpg
0