Digitālā laikmetā izdevniecība “Rīgas Viļņi” tirgū ieiet ar jaunu avīzi • IR.lv

Digitālā laikmetā izdevniecība “Rīgas Viļņi” tirgū ieiet ar jaunu avīzi

24
Nederīgas avīzes tipogrāfijā. Foto: Lauris Vīksne, F64
Dairis Anučins

“Kas Jauns Avīze” tēmē uz nerīdziniekiem, aizņemot nedēļas avīžu tirgus nišu

Vairāku žurnālu izdevniecība “Rīgas Viļņi” jau šonedēļ – 15.februārī – grasās sapurināt Latvijas panīkušo avīžu tirgu – izdevniecība izdos jaunu nedēļas laikrakstu “Kas Jauns Avīze”. Izdevniecības valdes priekšsēdētāja Aija Simsone portālam Ir.lv sacīja, ka laikrakstu plānots veidot kā kopsavilkumu par aktuālajiem notikumiem, aptverot plašu tēmu loku.

Laikraksta galvenais redaktors būs interneta portāla “kasjauns.lv” žurnālists Māris Puķītis, apstiprināja “Rīgas Viļņi” valdes priekšsēdētāja. Pats Puķītis visas dienas garumā bija izvairīgs atbildēt uz Ir.lv jautājumiem.

Jaunā nedēļas laikraksta saturs nekonkurēs ar interneta portāla saturu un tas nebūs “dzeltenās” preses izdevums, teica Simsone. Izdevēji tēmē uz ārpus Rīgas iedzīvotājiem, kas varētu būt jaunā nedēļas laikraksta pamata auditorija. Tieši šiem cilvēkiem šāds laikraksta formāts, pēc Simsones domām, varētu būt piemērotāks.

“Mūsu gadījumā konkurences ar internetu nebūs, kā tas ir dienas avīzēm, jo mēs izdodam laikrakstu nedēļas formātā. Laikrakstā tiks aptvertas politiskās, ekonomiskās, sociālās, kriminālās un veselības tēmas,” teica Simsone. “Būs izklaides sadaļa, TV programma, krustvārdu mīklas. Kopumā plašs saturs. Domāju, ka šāds laikraksta formāts būs populārs ārpus Rīgas iedzīvotāju vidū.”

Pēc Simsones teiktā Ir.lv, Latvijā patlaban trūkst profesionāli veidota avīžu satura. Rezultātā tas ir izraisījis laikrakstu auditorijas kritumu. Viņasprāt, nedēļas laikrakstam ir iespēja piesaistīt auditoriju un noturēt lasītājus. Kā piemēru Simsone minēja krievu valodā iznākošos nedēļas laikrakstus, kuri iemantojuši lasītāju lielu interesi.

“Uzskatām, ka Latvijā nav laikrakstu formāta krīze, bet problēmas ir ar laikrakstu saturu, kas bieži vien ir nekvalitatīvs. Arī auditorijas neticība nav neticība avīzēm, bet to ražotajam saturam. Es domāju, ka, gudri veidojot saturu un aptverot plašu tēmu loku, lasītāju jaunajam laikrakstam būs gana,” sacīja Simsone.

“Rīgas Viļņi” valdes priekšsēdētāja teica, ka laikraksts tiks izdots par izdevniecības līdzekļiem. Plānots, ka laikraksts iznāks piektdienās un latviešu valodā. Simsone norādīja, ka laikraksts vismaz sākotnēji būs 24 lappušu biezs.

“Kas Jauns Avīze” būs izdevniecības “Rīgas Viļņi” otrā izdotā avīze – kopš 2000. gada iznāk “Laimīgā Programma”. Izdevniecība izdod žurnālus “Rīgas Viļņi”, “Kas Jauns”, “OK!”, “Patiesā Dzīve”, “100 labi padomi”, “Sīrups”, “Pastaiga” latviešu un krievu valodā, “Otkrito” krievu valodā.

 

Komentāri (24)

Timurs Čuntonovs 12.02.2013. 20.31

Rīgā man nepatīk 2 lietas – krievu valoda un stāvēšana kājās pārpildītā sabtransportā. Kas attiecas uz Simpsones projektu – kasjauns.lv nolēmu neskatīties, apnika tas padzeltenums – tas ir kā skatīties, atvainojiet, uz Simpsones izgriezumu un visām ar to saistītajām tiesu un citām kaislībām.

+10
0
Atbildēt

0

Austra Ziļicka 12.02.2013. 19.20

Urā! Tagad zinu, kas es esmu! Es esmu nerīdzinieks! Līdz ar to tagad es zinu, ka ir arī neludzietis, nevalmierietis, netaurenietis, nenaukšēnietis, nezilupietis. Simsones-prāt – Latvijā ir vai nu rīdzinieks vai nenokurienietis!

+7
-1
Atbildēt

4

    Andris > Austra Ziļicka 12.02.2013. 21.34

    Rīga ir Latvijas ūdensgalva, un tāpēc arī neomulīga. Tallinnā ir tikai 410 tūkstoši iedzīvotāju, Viļņa tikai 540 tūkstoši, pat Helsinkos tikai 595 (valstī ar 5 miljoniem iedzīvotāju), bet Rīgā gandrīz 700. Tas nav normāli un nenāk valstij par labu.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    dro > Austra Ziļicka 12.02.2013. 20.32

    roberts_j . Nu diez vai Jūrmalu, Baltezeru vai Vecāķus uzskata par laukiem. Pēc mēnešiem 3-4 arī pametīšu Rīgu, bet šaubos vai jutīšos omulīgi…

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    grislits > Austra Ziļicka 12.02.2013. 21.34

    nulle, bet ir jau arī darbi, ko var attālināti darīt, it īpaši IT jomā. lai gam, ja esi nesen beidzis mācīties un sācis strādāt, tad vēl tādas izvēles iespējas varētu nebūt kā un ko darīt.

    lno – par to komfortablo jušanos, tas jau arī atkarīgs no tā, vai esat iedzimtais rīdzinieks, kurš nekad nav dzīvojis ārpus Rīgas, vai arī esat dzimis un uzaudzis ārpus Rīgas, kā es, līdz ar to nekādu tieksmi pēc Rīgas vides nejūtu.
    Par to Baltezeru un Jūrmalu neatceros, mācījos un dzīvoju Rīgā deviņdesmitajos, tad vēl nebija stilā dzīvot Pierīgā kā tas ir tagad.

    Nu jā, un hombrosa pieminētā krievu valoda – lai arī dzīvoju Jelgavā, bet krievu valodu tomēr dzirdu salīdzinoši maz, bet kad aizbraucu uz Rīgu un pastaigāju pa centru pa darīšanām, nelabi paliek, ka visur apkārt krievu valoda skan.

    agruntem – ar Rīgu nav tik traki vairs ar to iedzīvotāju skaitu, te interesanta maza analīze – http://ritvars.wordpress.com/2013/01/11/pilsetas-un-lauki/

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    grislits > Austra Ziļicka 12.02.2013. 20.13

    :) Es arī ieskaitāms nerīdziniekos.

    Tādi nu tie rīdzinieki ir ar tādu domāšanu. Atceros, kad mācījos un dzīvoju Rīgā, visi iedzimtie rīdzinieki visu, kas bija ārpus Rīgas robežām, uzskatīja par laukiem :)

    Bet domāju, ka tā nav tikai rīdzinieku slimība, tā ir visu pasaules lielpilsētu iedzīvotāju slimība.

    Es ar lielāko prieku esmu un labāk jūtos kā nerīdzinieks. Man pietiek ar 7 Rīgā nodzīvotiem gadiem. Uz Rīgu var aizbraukt pie klientiem, var aizbraukt uz kādu pasākumu, var galu galā strādāt, ja nav citas izejas, bet dzīvot tajā skudru pūznī – paldies, kaut kā nebūt iztikšu :)

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

Pauls 04.03.2013. 15.11

Pašreizējās avīzes gan atšķiras analītisko rakstu jomā,tādēļ lasu visas, taču ziņu jomā ignorē vietējo dzīvi un peld tikai valsts,Rīgas un starptautiskos līmeņos.Piemērs- sports .Kāda man daļa gar slavenu ārzemju komandu maču rezultātiem,ja par tepat Latvijā notiekošiem procesiem un pat atseviškiem sporta veidiem – kā par neesošiem -ne vārda! Kaut vai par mūsu nacionālo sportu skijoringu vai milzīgo bērnu riteņbraucēju kopuma vienojošo Riteņvasaras sacensību kustību un attīstības problēmātiku. Ar nožēlu jāatzīst,ka padomju prese deva ne vie vārdu sabiedriskajiem korespondentiem,bet pat atbalstīja ar kapeiku vai pat rubļu honorāriem,kamēr mūsdienu žurnālisti uzsēdušies tikai uz sev mīļākajiem pastāvīgajiem jājamzirdziņiem un jūtas neaizskarami. Šai problēmā tad arī redzu iespēju jaunās avīzes reālai virzībai lasītāja virzienā.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu