fbpx

Raidījums: Magņitska lietā iesaistītas vairākas Latvijas bankas 20

Jurists Sergejs Magņitskis. Foto:AFP/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas Ārlietu ministrija nav gatava ES rosināt lēmumu, lai liegtu Magņitska lietā iesaistīto Krievijas amatpersonu ieceļošanu

Tā saucamajā Magņitska lietā iesaistītas vairākas Latvijas bankas, svētdienas vakarā ziņoja telekompānijas “TV3” raidījums “Nekā personīga”.

Magņitska lieta Krievijā ieguva pasaules skanējumu, kad cietumā mira fonda “Hermitage Capital” jurists Sergejs Magņitskis, kurš tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Jurista kolēģi gan uzskata, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājās atmaskot.

Kā kļuvis zināms “Nekā personīga”, daļu naudas lietā, ko pētījis Magņitskis, negodīgās Krievijas amatpersonas atmazgājušas caur sešām Latvijas bankām. Tāpēc lietas materiāli nosūtīti arī mūsu tiesībsargājošām iestādēm, ziņo “Nozare.lv”.

Latvijas prokuratūra “Hermitage Capital” lietu nodevusi tālāk izmeklēšanai Ekonomikas policijā, kas savukārt, aizbildinoties, ka notikumi ir četrus gadus veci, nav ierosinājusi pat kriminālprocesu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas uzrauga banku sektoru, izsaka bažas par netīrās naudas ieplūšanu Latvijas bankās. Tomēr konkrētu rīcību kontu iesaldēšanā vai naudas atmazgāšanā iesaistīto banku sodīšanu, komisija nesola.

“Hermitge Capital” ir Rietumu investīciju fonds, kas Krievijas tirgū strādā kopš 90.gadu vidus.

Bizness Krievijā gāja no rokas, kamēr 2007.gada pašā nogalē Krievijas nodokļu pārvalde veica lielāko nodokļu atgriešanas maksājumu pēdējo gadu laikā. Firmām “Parfenion”, “Makhaon” un “Rilend” tika pārskaitīti 230 miljoni ASV dolāru.

“Hermitage Capital” jurists Sergejs Magņitskis jau vairāk nekā desmit gadus bija strādājis fonda labā. Visas trīs firmas bija saistītas ar fonda darbu, tādēļ viņš sāka lietas šķetināšanu. No Magņitska rīcībā esošajiem dokumentiem kļuva redzams, ka firmas “Parfenion”, “Makhaon” un “Rilend” nelikumīgi pārņēmuši citi īpašnieki. Tad ar viltotiem grāmatvedības dokumentiem devušies uz tiesu, kas apmierinājusi prasījumu par nodokļu atmaksu. Lietu bija īstenojis noziedzīgs grupējums, kurā bija bijušie cietumnieki, vairāki Iekšlietu ministrijas izmeklētāji, tiesneši, nodokļu inspektori. No valsts kases ar Krievijas ierēdņu palīdzību sabiedrības acu priekšā nozagti miljoniem nodokļu maksātāju naudas.

Tomēr izmeklēšanas vietā pret valsts naudas zagļiem tika sākta lieta pret pašu Magņitski. Viņš nonāca cietumā, kur 2008.gada novembrī mira.

Fonda “Hermitage Capital” vadība pārdzīvoja kolēģa nāvi un nolēma, ka turpinās cīņu par taisnību un neatkāpsies, kamēr nebūs noskaidroti, kā arī sodīti Magņitska lietā vainīgie. Tika nolīgti juristi, kuri turpināja izmeklēšanu. Atklājās, ka 2008.gadā februārī 20 miljoni ASV dolāru no Krievijas bankām tālāk pārskaitīti uz sešām Latvijas bankām.

Vairāk nekā divi miljoni skaitīti caur “Rietumu banku”, gandrīz seši miljoni – caur “Trasta komercbanku”, gandrīz miljons – caur “Baltic Trust Bank” (tagad – “GE Money Bank”), pusmiljons caur banku “Paritāte” (tagad – “Privatbank”), vairāk nekā miljons – caur “Aizkraukles banku” (tagad – “ABLV Bank”).

Pārskaitījumos figurēja arī “Baltic International Bank”.

Neviena no bankām kameras priekšā runāt nevēlējās. “ABLV Bank” atbildēja šādi: “Iepriekš mums šāda informācija nebija zināma. Pašlaik mēs veicam šo faktu pārbaudi.”

Arī “Trasta komercbankas” komentārs bija piesardzīgs: “Uz doto brīdi varam vien komentēt, ka atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai, jebkāda veida informācija par banku klientiem ir konfidenciāla. “Trasta komercbankas” darbība pilnībā atbilst valsts likumdošanas prasībām un starptautiskajiem banku darbības standartiem. Banka stingri seko starptautisko normu izpildei un par jebkuru aizdomīgu darījumu sniedz informāciju uzraugošajām institūcijām.”

“Hermitage Capital” savākto informāciju par Latviju nosūtījusi prokuratūrai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Prokuratūra lietu pārsūtījusi policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Policija nav ierosinājusi pat kriminālprocesu.

Krievijas avīzes “Novaja gazeta” žurnālists Romāns Aņins uzskata, ka, visticamāk, no Krievijas objektīvu informāciju Latvijas policija nesaņems. Viņaprāt, Krievija lietas izmeklēšanā nav ieinteresēta, jo lietā iesaistītas augstas amatpersonas.

“Hermitage Capital”, saprotot, ka Krievijā nevarēs panākt taisnību, izvēlējusies citu taktiku. Tā prasa valstīm, kuros notikuši Magņitska lietas darījumi, iesaldēt banku kontus, nedot vīzas amatpersonām, kas bija iesaistītas lietā, neļaut viņu bērniem mācīties Eiropā. Tā Lielbritānija noteikusi iebraukšanas aizliegumu 60 ar Magņitska lietu saistītajām amatpersonām. Par līdzīgu liegumu oktobrī lems arī ASV kongress.

Latvijas pozīcija ir nogaidoša. Ārlietu ministrija pagaidām nav gatava iniciēt Eiropas Savienībai lēmumu, lai liegtu konkrēto Krievijas amatpersonu ieceļošanu.

 

Komentāri (20)

Ilona Auziņa 24.09.2012. 09.23

Latvijas Finanšu policijas attieksme pret šo noziegumu ir apliecinājums, tam ka šeit ir lieliska vide Krievijas finanšu noziedznieku darbībai. Finanšu policijas darbinieki taču nekaitēs saviem tautiešiem un nejauksies šo “svojaku” noziegumu izmeklēšanā, neies pret Putina valdību un Krievijas mafiju. Es pat neizslēdzu ka viņu darījumi šeit varēja notikt ar šīs iestādēs “svojaku” atbalstu un palīdzību. Te tev nu bija stingri nacionāla valsts un minoritāšu tiesības. Mafija te dara ko vēlas ar tādu pašu darboņu atbalstu.

+15
0
Atbildēt

0

kristaps_drone 24.09.2012. 11.08

Un minētās bankas taču, ja nemaldos, visas ir krievu rokās! Tas lieku reizi parāda, kāds mums ir “bizness” ar krieviju, un ko Latvija var iegūt, “attīstot un paplašinot” sadarbību ar krieviju.

+9
0
Atbildēt

1

    grislits > kristaps_drone 24.09.2012. 12.09

    Baltic Trust Bank jeb BTB (tagad Ge Money) kontrole piederēja krievam Oļegam Boiko, Paritāte (tagad Privatbank) toreiz un tagad pieder ukraiņu vienai no lielākajām bankām Privatbank, pārējās 4 bankās kontrole pieder vietējiem: Trasta komercbanka – Igors Buimisters + ofšori (šaubos ka ārvalstu investori), Baltic International Bank – Belokoņi, Rietumu banka – Esterkins un Suharenko, Aizkraukles banka – Bernis un Fiļs.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

dzintarz 24.09.2012. 12.37

Nez kāpēc minēto banku liste nemaz neizbrīna.
Savukārt par Gruzijas notikumiem tiešām mazliet jāpagaida pirms izteikties.
Pagaidām izaveras pēc smalki koordinētas promaskaviskās opozīcijas “pirmsvēlēšanu darbiņa”.

+8
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu