fbpx

Amerikāņi noklusējuši par Katiņas traģēdiju 30

1943.gadā atrakts masu kaps Katiņā. Foto: AFP/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Atslepenotie dokumenti atklāj amerikāņu klusēšanas iemeslus par poļu traģēdiju

Amerikas varas iestādes no sabiedrības noklusējušas informāciju par vairāk nekā 22 000 poļu augsta ranga militārpersonu masu iznīcināšanu, ko 1940.gadā paveica padomju vara Smoļenskas apgabalā, informē AP, atsaucoties uz Polijas vēstniecības ASV ziņoto. Informācijas un pierādījumu par Katiņas slaktiņu ASV varas iestādēm bijis pietiekami.

Saskaņā ar arhīvu informāciju, kas tagad nonākusi atklātībā, nacistu gūstā nonākušie amerikāņi saviem tuviniekiem vēstulēs rakstījuši par masu kapiem, ko 1943.gadā atraduši nacistu okupētajā teritorijā. Vācieši paši esot vairākus britus un amerikāņus aizveduši uz šīm masu slepkavības vietām, lai parādītu savu atradumu, rakstīts vēstulēs.

Spriežot pēc upuru mirstīgajām atliekām un citām pazīmēm, amerikāņu secinājuši, ka Smoļeskas apgabalā nogalinātie cilvēki nošauti vēl pirms tam, kad vācu karaspēks ienācis apgabalā. Tieši par to amerikāņi rakstījuši savās vēstulēs uz ASV, atsakoties piedalīties nacistu inspirētajās propagandas kampaņās.

Atslepenoto arhīvu informācija liecina, ka Vašingtona pagājušā gadsimta 40.gados zināja par Staļina režīma noziegumu Katiņā, tomēr nesteidzās šo informāciju nodot atklātībai, jo nevēlējās sabojāt attiecības ar savu sabiedroto cīņā pret Hitlera Vāciju – PSRS.

Katiņas masu slepkavības izmeklēšana ASV notika pagājušā gadsimta 50.gadu sākumā. ASV Kongress par to pieņēma īpašu rezolūciju. Kongresmeņi norādīja, ka atbildību par poļu virsnieku nogalināšanu Katiņā jāprasa no toreizējās Padomju savienības, kā arī aicināja Balto namu pret PSRS vērsties starptautiskajās tiesās.

Tomēr ASV administrācija nav ieklausījusies Kongresa ieteikumos un faktiski klusēšanu par Katiņas slepkavību saglabāja līdz pat PSRS sabrukumam.

Sagaidāms, ka atslepenots tiks aptuveni tūkstotis dokumentu, kas attiecas uz Katiņas masu slepkavību. Šos dokumentus arī publicēšot Polijas vēstniecība ASV. Šis tūkstotis lappušu, kas būs pieejams atklātībai, “ievērojami veicinās mūsu zināšanas par padomju režīma 1940.gadā izdarīto noziegumu pret poļu tautu”, vēsta Polijas vēstniecība.

Polijas vēstniecība ASV arī priecājas, ka dokumenti nonāks atklātībā, pateicoties abu valstu labai sadarbībai. Jaunākais piemērs šādai sadarbībai ir ASV Kongresa bibliotēkas 2010.gadā organizētā konference “Katiņas mežs: slaktiņš, politika, morāle”.

 

Komentāri (30)

gliters 11.09.2012. 13.32

Un vispār – pienācis laiks Nirnbergai II.

+21
-1
Atbildēt

4

    Zane Degro > gliters 11.09.2012. 23.31

    Lūk, tas ir svarīgs jautājums arī šodien… Latvijā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    janazakovica > gliters 11.09.2012. 17.46

    loti jatiesa..kurs tiesas..?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    janazakovica > gliters 11.09.2012. 13.42

    nimbergas process -bledigakais 20 gadsimta tiesu process ta pat ka vacu generalu pakarsana 1946 gada 3. februari tagadejaa “uzvaras laukumaa” kur iezombetie krievi svin 9.maiju.

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    gliters > gliters 11.09.2012. 13.47

    Piekrītu, ka īpaši godīgs nebija. Bet tas jau nenozīmē, ka nav jāiztiesā “fašisma uzvarētāju” noziegumi.

    +16
    0
    Atbildēt

    0

Kaspars Špūle 11.09.2012. 12.42

Starp citu, sarkanās Krievijas noziegums Katiņā kļuva zināms tikai tāpēc, ka Hitlers ieņēma teritoriju, kur krievi bija apšāvuši un aprakuši tūkstošiem poļu karagūstekņu.

+13
-1
Atbildēt

1

    gliters > Kaspars Špūle 11.09.2012. 13.24

    Nebūtu vācieši šo noziegumu atklājuši un darījuši zināmu sabiedrībai, tas noteikti tiktu pēc kara piedēvēts viņiem.

    +15
    0
    Atbildēt

    0

AUTOEXEC.BAT 11.09.2012. 15.18

Jāsagaida kolpants un superacs ar neģēlīgo pindosu atmaskojumiem 🙂

+9
0
Atbildēt

2

    ilmisimo > AUTOEXEC.BAT 11.09.2012. 16.21

    …kolpants un superacs …
    __________________
    Polifēms un Pjū?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    gliters > AUTOEXEC.BAT 11.09.2012. 15.22

    Kolpants “atmasko” pašus poļus pie M. Bišofa karikatūras.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu