Sācis ar zibenskara cienīgu uzrāvienu, izglītības ministrs Roberts Ķīlis (44) nupat spiests piebremzēt reformu tempu augstākajā izglītībā, jo palicis bez ieročiem. Miljonu izmaksājušais studiju programmu izvērtējums, uz kuru viņš grasījās balstīt lēmumu par valsts naudas sadali augstskolām, izrādījies apšaubāmas kvalitātes, un tā ticamību nu izvērtēs starptautiski auditori. Tikmēr augstskolas turpina apšaubīt paša ministra uzticamību un viņa kritiķu pulkam pievienojies arī premjerministrs. Kas notiks ar reformu?
Mierīgi, pat smaidīgi – tādi augstskolu pārstāvji nav redzēti jau sen. Bet tieši tādi viņi nāk laukā no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sēžu zāles, kur notikušas pirmās sarunas par valsts budžeta finansējumu nākamajam gadam. Sanāksmes krietni ievilkušās, jo nevienam nav jāsteidzas tālāk uz valdības sēdi – ministrs Roberts Ķīlis nemaz nav klāt, viņam, pēc ārstu atzinuma, pašlaik vispirms jāparūpējas par savu un tikai tad par izglītības sistēmas veselību.
Taču ne jau ministra prombūtne nomierina augstskolu pārstāvjus – drīzāk jau fakts, ka nākamgad ministrija nevienai augstskolai neatņems nevienu latu, kas tiek tērēts apšaubāmas kvalitātes studijām. Ministra skarbais solījums jau no nākamā gada pārstāt finansēt nekvalitatīvās programmas ir jāatliek vismaz uz gadu, un lēmuma pieņemšana par to pašlaik daļēji atrodas pašu augstskolu ziņā.
Tomēr augstskolu miers par budžeta naudas sadali var izrādīties neilgs. Saskaņā ar ministrijas plānu tuvākā pusgada laikā tiks veikta visu augstākās izglītības studiju virzienu akreditācija, un tie, kas netiks galā ar šo pārbaudījumu, izstāsies arī no konkurences par valsts finansējumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.