Četri pavāri, kuri meklējuši Latvijas garšu, stāsta, kas tā īsti ir un zelta vērtē tur meža zemeņu vai lāceņu zapti, vērša steiku un zaķkāpostus
Nav latviešiem tradīcijas valsts svētkos cept tītaru. Ir Mārtiņdiena ar zosi. Lai Latvijas Republikas proklamēšanas diena būtu svinīga arī pie galda, aicinājām četrus pavārus dalīties ar latviskām receptēm. Un viņi zina, ko dara, jo ir raidījuma Mūsdienu Latvijas garša finālisti, kuri šovasar TV3 centās izzināt, kas tad ir Latvijas garša. Lūk, viņi: restorāna Ostas skati šefpavārs Ingmārs Ladigs, viesnīcas Tallink Hotel Riga restorāna Elements šefpavāre un Pavāru kluba prezidente Svetlana Riškova, Valters Zirdziņš no Dikļu pils, kurš gan drīz atvērs savu vietu Rīgā, un Artūrs Freibergs, kurš saimnieko Garāžā un Eksportā un ir Pavāru kluba valdes loceklis.
Pēc raidījuma pavāri juta, ka latviešus interesē pašu zemē audzētais. Dikļu pils viesi gribēja ēst tieši tādu alū sautētu cūkas cauraudzi, kāds bija redzēts televizorā. Uzvarētājs Ingmārs Ladigs kādu dienu pagatavoja pat desmit porcijas sarkanbalto tomātu želeju ar kazas siera uzputeni.
Artūrs vismaz mēnesi stāstīja, ka viņam ēdienkartē nav cepta līņa ar burkānu biezeni un bisītēm, arī kazas biezpiena nav. Svetlanai pat rudenī prasīja «to burciņu ar rabarberiem un zemenēm». Uz viņas vadīto viesnīcas restorānu sākuši nākt arī latvieši, rezervējuši galdiņus. Valters novēroja, ka Dikļu pils klienti no visiem ēdienkartes piedāvājumiem izvēlas nevis svešzemju ēdienu klāstu, bet latviešu ēdienus: asinsdesu, zuti, skābeņu zupu. Tā ir laba zīme.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.