Vai deputāti nodzirdīs jauniešus?

Stingrāks Alkoholisko dzērienu aprites likums – bērnu, nevis alkohola lobiju labā

Ceturtdien Saeima pirmajā lasījumā skatīs „Grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā“. Tā lāga jau neticas, ka skatīs – gan jau atradīs kādu ieganstu atkal atlikt. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Sociālo un darba lietu komisija kopā sanāca janvārī, un jau tad labojumi likumam bija izstrādāti.

Darba grupa strādāja līdz vasaras beigām, un tagad atkal visādā veidā tiek bremzēta likuma skatīšana. Alkohola tirgotāju pārstāvji nemaz neslēpj, ka viņi novilcinās likuma izskatīšanu otrajā un trešajā lasījumā līdz šās Saeimas beigām – proti, vēl divus gadus.

Cīņa patiesībā ir tikai ar divām Latvijas problēmām – bērnu alkoholismu, kad realitātē no alkohola ir atkarīga trešdaļa Latvijas bērnu, bet 91% atzīst, ka alkoholu var viegli iegādāties veikalā. Otra problēma ir nelegālais alkohols – krutka, kandža, kontrabanda, točkas un veikals – kafejnīca, kuros 24 stundas tirgo zināmas un nezināmas izcelsmes alkoholiskos dzērienus.

Nelegālais alkohols, kas Latvijā ir 20-35% no visa patērētā alkohola daudzuma, ir Iekšlietu ministrijas (robežsardzes, policijas, kā arī muitas) problēma.

Ja Latvijā tieši policisti nepiesegs točkas un kontrabandistus, mums gadā izdzīvos vismaz 3000 cilvēku, kuru nāves iemesls ir toksiski šķīdumi, slikta kandža un nelegāls šņabis mazākos bāros un veikalos.

Un vēl izdzīvos kādi 2000 to, kuri alkohola reibumā izdara pašnāvības vai slepkavības, brauc ar automašīnu vai velosipēdu, noslīkst vai sadeg. Es tiešām domāju, ka ir mērķtiecīgi katru točku laiku pa laikam “nolikt uz ausīm” – pieredze liecina, ka tā kādu laiku “pieklust”. Un pārdod savu dziru pēc tam tikai saviem bomžiem, nevis jauniešiem, kas par viņiem ieliks ziņas točku kartē.

Alkohola ražotāji un tirgotāji par bērnu dvēselēm un maciņiem Latvijā necīnās ar savām rokām. Bērnu un pusaudžu nodzirdināšanai un noindēšanai ar tabaku viņi izmanto publiski pazīstamus cilvēkus un spēcīgus diskutētājus, kas pārstāv valsts un nevalstisko sektoru.

Šie cilvēki piedalās visās sanāksmēs un jebkuru dokumentu pamanās vai nu novilcināt līdz bezgalībai vai noplicināt, ka tur paliek tikai skaļi paziņojumi. Neapšaubāmi līderi cīņā par tautas nodzirdīšanu ir atsevišķi LDDK eksperti un atsevišķas Finanšu ministrijas ierēdnes. Šai ļaužu grupai ir izdevies veiksmīgi nobremzēt alkoholisma ierobežošanas plānu, bet jebkuras nopietnas izmaiņas likumdošanā aizstāt ar nelielām un nebūtiskām.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ierēdņi patiesībā nodarbojas tikai un vienīgi ar alkohola un tabakas tirgotāju lobēšanu. Jebkurā aktivitātē, kas vērsta uz alkohola un tabakas kaitējuma samazināšanu – vai tā būtu Saeimas komisija, Ministru kabinets, sēde Veselības ministrijā, ierodas LDDK tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone un sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Viņi aktīvi pretojas jebkādam alkohola un tabakas lietošanas ierobežojumam bērniem un pusaudžiem, mēģinot jebkuru iniciatīvu padarīt par farsu vai novilcināt jebkāda lēmuma pieņemšanu ar milzīgu jautājumu klāstu.

Olafsone, piemēram, pat Saeimas komisijā atklāti ņirgājās par smēķēšanas ierobežojumiem bērna klātbūtnē un ierobežojumiem bērniem iegādāties cigaretes, ir ciniski apstrīdējusi tiesības bērniem atrasties nepiesmēķētās telpās un atklāti ņirgājusies par vecākiem, kas vēlas savu bērnu izvest uz lodžijas, bet to nevar, jo kaimiņš pūš virsū tabakas dūmus. Īpaši labi alkohola un tabakas aizstāvjiem veicas, ja viņu pusē nostājas kāds ministrs, šajā valdībā – Edmunds Sprūdžs.

Kopā ar šiem LDDK ekspertiem kā alkohola lobiji aktīvi uzstājas Finanšu ministrijas Muitas un akcīzes nodokļu nodaļas vadītājas vietniece Gunta Pužule un VID akcizēto preču pārvaldes direktora vietniece Liene Anspoka, kuras jebkuru aktivitāti alkohola ierobežošanā cenšas noslāpēt ar paziņojumiem, ka alkohola ierobežošana nozīmē samazināts valsts budžets no akcīzes preču nodokļa. Savukārt akcīzes nodoklim alkoholam šīs kundzes pretojas tik enerģiski, ka šķiet – šāds uzcenojums viņām personiski rada bankrota draudus.

Esmu vērsies pie Finanšu ministrijas vadības un drošībsargājošās iestādēs, lai noskaidrotu, vai minētās Finanšu ministrijas ierēdnes nevada koruptīvas intereses, jo citādi neviens loģiski domājošs cilvēks tik ļoti necīnītos, lai atļautu piedzerties bērniem.

No iesniegtajiem labojumiem Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ierobežo alkohola pārdošanu un nodošanu nepilngadīgajiem, kā arī „Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna 2012.-2014.gadam” diemžēl izņemtas visas lietas, kas ļautu samazināt alkohola patēriņu, t.sk., aizliegumu tirgot jebkurus alkoholiskos dzērienus tirgos, benzīna uzpildes stacijās.

Īpaši mūs satrauc veiktās izmaiņas, kas jau praktiski bija saskaņotas – par iespēju pārdot alkoholiskos dzērienus tikai specializētos veikalos vai atsevišķās specializētās nodaļās pašapkalpošanās veikalos, kur ir iespējama atsevišķa kase ar atsevišķu novērošanas sistēmu.

Alkohola tirgotāji visčaklāk apkaroja tās iniciatīvas, kas nepieļautu dienanakts veikalu – kafejnīcu (patiesībā – dzertuvju) eksistenci.

Tāpat ļoti nozīmīgi ir reklāmas ierobežojumi, sevišķi attiecībā uz gados jaunu auditoriju, tāpēc nepieciešams saglabāt plāna sākotnējā redakcijā paredzētos pasākumus alkohola reklāmas ierobežošanai, proti, nosakot alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegumu drukātajos plašsaziņas līdzekļos un vides reklāmās, aizliedzot izcelt alkoholisko dzērienu cenas pēc tās pazemināšanas, aizliedzot alkoholisko dzērienu reklāmā iesaistīt sabiedrībā populārus cilvēkus, sportistus un jaunus cilvēkus līdz 30 gadu vecumam, kā arī aizliedzot alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā no plkst. 6 līdz 22.

Atgriezīsimies pie pārlieku lielās dzeršanas sērgas bērnu un jauniešu vidū. Jauniešu alkoholisms ir vairāk saistīts ar legālo alkohola tirdzniecību.

Visvairāk jaunieši nodzeras ar nezināmu, dzeltenīgi brūnas krāsas šķīdumu divlitru plastmasas pudelē ar nosaukumu “alus”. Turklāt 7% spirtu saturošais šķīdums maksā 0,8-1 latam pudelē.

Vairāk nekā 90% skolēnu ir atzinuši, ka viņiem nav problēmu šo alu iegādāties veikalos. Realitātē vismaz trešdaļa puišu un meiteņu, sākot no 13 gadu vecuma, pārlieku daudz lieto alkoholu. Pasaule sen ir atklājusi metodes, kas samazina bērnu un jauniešu dzeršanu – pirmā ir alkohola aizlieguma vecuma celšana.

Latvijas Ārstu biedrība arī iesaka pirmo – paaugstināt no 18 uz 21 gadam vecuma robežu, no kuras sākot jaunieši drīkst iegādāties un lietot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.

Otra metode, kā ierobežot bērnu dzeršanu, ir ļoti rūpīga kontrole, vai veikalos nepilngadīgie nevar iegādāties alkoholu, un visu to barga sodīšana, kuri jauniešiem alkoholu pārdod vai kā starpnieki palīdz iegādē. Alkoholiskos dzērienus pusaudži vienmēr saņem no pieaugušajiem – tos nopērk pieaugušie (labsirdīgais starpnieks), tos pārdod pieaugušie (veikala pārdevēji) vai tos nelegāli tirgo pieaugušie kā kontrabandas preces un iesaista jauniešus kontrabandas tīklos. Policija pēdējos divos gados ir sastādījusi tikai dažus protokolus par alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem.

Trešā metode ir alkohola cenas celšana ar akcīzes nodokļa palīdzību. Ja mēs salīdzinām alkohola un piena cenu celšanos, tad pēdējos 10 gados piens proporcionāli ir trīskārt sadārdzinājies, salīdzinot ar alkoholu.

lu­stratī­vi par alko­ho­lisko­ dzērie­nu­ finansiā­lā­s pie­e­jamī­bas pie­au­­gu­mu­ lie­cina Ce­ntrā­lā­s statistikas pārvaldes apko­po­tā­ info­rmā­cija par patēriņa ce­nā­m. Vērtējo­t alko­ho­la ce­nu­ izmaiņas, pētnie­ki ir se­cinā­ju­ši, ka ko­pš 1995.gada­ de­gvī­na re­ā­lā ce­na ir pie­au­gu­si par Ls 0,79, lai gan no­minā­lā­ ce­na pie­au­ga no­ Ls 3,79 1995.gadā­ lī­dz Ls 7,96 2011.gadā­. Tu­rklā­t lī­dz 2005.gadam re­ā­lā­ de­gvī­na ce­na faktiski ne­bija mainī­ju­sie­s – atse­višķo­s pe­rio­do­s re­ā­lā­ de­gvī­na ce­na salī­dzinā­ju­mā­ ar 1995.gadu­ bija pat samazinā­ju­sie­s.

Šā­da situ­ā­cija varēja ve­ido­tie­s alko­ho­la akcī­ze­s po­litikas dēļ, u­n ve­iktā­ datu­ analī­ze­ lie­cina, ka, tikai sā­ko­t no­ 2009.gada, kad vairā­kas re­ize­s tika palie­linā­ts akcī­ze­s no­do­klis alko­ho­liskajie­m dzērie­nie­m, kas vienlaiku­s sakrita ar ie­dzī­vo­tā­ju­ ie­ņēmu­mu­ sama­zinā­šano­s, alko­ho­la finansiā­lā­ pie­e­jamī­ba tika būtiski ietekmēta. Salī­dzino­t degvī­na, alus un piena pie­e­jamī­bu, kas izte­ikta kā­ par vidējo­ darba algu­ ie­gā­dā­jamo litru­ skaits, vēro­jams, ka alko­­ho­liskajie­m dzērie­nie­m šis rā­dī­tā­js ir daudz au­gstā­ks ne­kā­ pienam – re­spe­ktī­vi, 2011.gadā­ par vie­nu­ darba algu­ varēja ie­gā­dā­­tie­s aptu­ve­ni 1,5 re­ize­s vairā­k de­gvī­na vai alu­s, be­t pie­nu­ – par aptu­ve­ni 2% mazā­k ne­kā­ 2003. gadā­.

Latvijas Ārstu biedrība turpinās strādāt – mēs sniegsim labojumus likumā arī uz 2. un 3. lasījumu. Vienkārši mums nav kur atkāpties – nodzērusies jaunatne nozīmē tikai to, ka mums nav nākotnes.

Autors ir Latvijas Ārstu biedrības vadītājs