FOTO: Alūksnes mežos pie raķešu bāzes atliekām

Žurnāls „Ir” izstaigā Alūksnes mežu, kur pirms 50 gadiem bija paslēpta viena no PSRS raķešu bāzēm

Alūksnes mežos padomju laikos atradās astoņas kodolraķetes, kas Kubas krīzes laikā oktobrī pirms 50 gadiem kaujas gatavībā gaidīja palaišanu. Pilsētā joprojām dzīvo šo notikumu aculiecinieki, pensionēti militāristi, ar kuriem bijušo padomju raķešu bāzi apmeklēja „Ir” žurnāliste Ieva Puķe un fotogrāfs Reinis Hofmanis.

Alūksnes iedzīvotāji savulaik zināja, ka rokas stiepiena attālumā atrodas divi padomju karaspēka formējumi – 13 kilometrus no Zeltiņu bāzes arī „Strautiņi”. Tomēr iedzīvotāji pat nenojauta, ka abas šīs bāzes glabā kodolraķetes, un 1962.gada oktobrī bija ierautas notikumu ķēdē, kas pasauli tikai par soli šķīra no atomkara. Proti, tas bija laiks, kad padomju valdība Kubā izvietoja kodolraķetes, kuras tēmēja uz ASV.

Alūksnē un tās apkārtnē joprojām dzīvo ap 70 bijušo militārpersonu, kas dienējušas abās raķešu bāzēs. „Ir” sarunājas ar Leonīdu Nikolajeviču un Vladimiru Grigorjeviču – diviem no šā kontingenta. Sirmgalvjiem vienam ir 72, otram – 73 gadi.

Viņi stāsta, ka Alūksnes mežos kopš 1960.gada notika aktīva celtniecība. «Tīrīja mežu, atbrīvoja vietu. Pārplānoja apkārtni: raķešu glabātuves, pacelšanas platformas…»

Cauri mežam ved joprojām labs ceļš. «Šis ceļš ir uzbūvēts tikai tāpēc, ka te bija raķešu pulks,» Vladimirs ar lepnumu skatās pa auto logu, kad dodamies uz Zeltiņiem. «Raķetēm ir milzīgi gabarīti. Un tās bija dārgas kā toreiz, tā tagad. Kad raķete izdara zalvi uz pretinieku, vajag nekavējoties atstāt šo mikrorajonu. Tāpat kā toreiz, arī tagad pretiniekiem ir milzīgi radari, ar ko var atrast vietu, no kurienes ir šāviens, un dot atbildes triecienu.»

No šodienas pozīcijām par Kubas raķešu krīzes sākumu uzskata 1962.gada 14. oktobri, kad amerikāņu izlūklidmašīnas atklāja, ka sociālisma salā ir izvietotas padomju kodolraķetes, kas ir nomērķētas uz ASV. Amerikāņi, kuru rīcībā arī bija raķetes, tajā skaitā Eiropas pievārtē, Turcijā, atbildēja ar to pašu. Saspīlējums ilga divas nedēļas, līdz 28.oktobrim. Kaujas gatavībā bija arī visas sešas raķešu bāzes un četras raķešu šahtas, kas no 60.gadu sākuma bija izvietotas Latvijas teritorijā, stāsta vēsturnieks un grāmatu autors Ilgonis Upmalis.

Viņš padomju laikā ir piedalījies šo bāzu būvēšanā, bijis kara celtnieks un elektriķis, bet pēc tam administrējis padomju armijas izvešanas procedūras Latvijas Republikas vārdā. Bārta, Nīkrāce, Skaistkalne, Zeltiņi, Strautiņi, Vaiņode, Rudbārži, Tērvete, Misa, viņš sauc. «Baltiju piebāza pilnu, jo mēs bijām PSRS rietumu robeža. Pirmās raķetes varēja darboties 1200 kilometru rādiusā. No Bārtas bāzes mērķēja uz Skandināviju, no Zeltiņiem, visticamāk, uz Londonu.»

Vairāk par raķešu bāzēm Alūksnes mežos lasiet žurnāla „Ir” rakstā „Atlika nospiest pogu“.