Vai zaļo enerģiju Latvijā aizskalos devītais vilnis? 23

Foto: Jānis Vecbrālis, F64
Dagnija Blumberga
Print Friendly, PDF & Email

Jāsniedz patiesa informācija par zaļās un fosilās enerģijas izdevīgumu

Manā iztēlē zaļā enerģija Latvijā šobrīd atrodas uz neliela, ar pāris tapām savienotu baļķu plosta, kurš dreifē liela okeāna ūdeņos. Pie horizonta redzams devītais vilnis, un atliek tikai cerēt, ka tas aizies garām nedrošajam zaļās enerģijas plostam.

Gribam vai negribam, pār mums veļas informācijas plūsma par dārgo zaļo elektroenerģiju, kas ir mazā pirkstiņa vērta, salīdzinājumā ar kopējo enerģijas patēriņu Latvijā. Mūsu apziņā ir uzbūvēta psiholoģisko barjeru siena, kas filtrē informāciju un laiž cauri tikai pozitīvo enerģiju par neatjaunojamiem svešzemju energoresursiem.

Kā inženierzinātņu pārstāve ieteiktu izslēgt emocijas no enerģētikas izpratnes. Priekšlikumu gribu pamatot, balstoties uz diviem zaļās enerģijas līdzšinējās izmantošanas aspektiem.

Pirmais ir saistīts ar to, ka zaļā elektroenerģija, kurai pievērsta sakāpināta uzmanība, ir mazāk par 1% no kopējā valsts primārās enerģijas patēriņa. Tai nav nekāda sakara ar zaļo enerģiju, jo dažu shēmotāju alkatība nevar būt cerību krāsā. Mūsu domas tiek novirzītas uz problēmu, kas vispār nav problēma, jo tās ietekme un īpatsvars tikai teorētiski var ietekmēt tautsaimniecību. Tajā pašā laikā ir lielās hidrostacijas, kuru saražotā zaļā enerģija jau gadiem ilgi ir devusi būtisku ieguldījumu valsts enerģētikas sektorā, spēlē un spēlēs svarīgu lomu zaļās elektroenerģijas bilancē Baltijas valstīs. Tās būs arī neatsverams atspaids vēja un saules elektroenerģijas balansēšanai nākotnē.

Otrais ir saistīts ar Latvijas zaļās enerģijas izvēli centralizētajā siltumapgādē, kura mūsu valstī ir attīstīta. Tā patlaban izmanto 15% no kopējā valsts primārās enerģijas patēriņa.

Statistika liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā centralizētās siltumapgādes energoavotos siltumenerģijas ražošanai izmanto 85% dabas gāzes un tikai 15% enerģētiskās koksnes.

Situācijas absurdumu pastiprina citi statistikas dati, kas liecina, ka tām siltumapgādes sistēmām, kur katlu mājās izmanto koksnes šķeldu, siltuma tarifi ir gandrīz divas reizes zemāki nekā energo ražotnēs, kur izmanto dabas gāzi. Dienu pēc dienas, mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada tas tā notiek, un nekas nemainās: ir pašvaldības, kur siltuma tarifi ir 30 Ls/MWh, un ir arī tādas, kur siltumenerģija maksā 55 un pat 60 Ls/MWh.

Nelīdz mežu speciālistu izpētes rezultāti, kas kliedē bažas par enerģētiskās koksnes resursu izsīkšanu. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis ir ne tikai ar skaitļiem pamatojis mežu resursu potenciālu, bet arī vairākkārt izskaidrojis, ka, koka augšanai apstājoties, tas ir vai nu jānocērt, vai arī tāds koks pats pēc kāda laika nogāzīsies un sāks trūdēt, radot CO2 emisiju.

Nelīdz arī argumenti, ka fosilo kurināmo cenas, ieskaitot dabas gāzes cenu, ceļas, bet enerģētiskās koksnes cena pēdējo piecu gadu laikā nav būtiski mainījusies. No 2008. līdz 2012.gadam dabas gāzes cena izaugusi no 20 līdz 35 Ls/MWh 5.grupas patērētājiem, bet šķeldas cena turas diapazonā no 10 līdz 13 Ls/MWh.

Nelīdz arī tas, ka Ziemeļvalstu kaimiņi ne tikai domā, bet ir jau ķērušies pie darbiem, lai zaļās enerģijas stratēģijas īstenotu dzīvē. Dāņi plānus jau īsteno plašākā atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Viņi jau ir atteikušies no 50 dabas gāzes koģenerācijas stacijām, kuru jauda ir mazāka par 2 MW un kas ir pieslēgtas centralizētajām siltumapgādes sistēmām. Tās ir aizvietotas ar atjaunojamo energoresursu avotiem. Turpretī Latvijā turpinās mazo dabas gāzes koģenerācijas staciju uzvaras gājiens, izspiežot no energobilances enerģētisko koksni katlu mājās.

Ārpus šī raksta palikuši citu atjaunojamās enerģijas veidu lietojumu piemēri. Tomēr vismaz nelielu situācijas ieskicējumu ir pelnījusi enerģētikas sektora transporta apakšnozare, kas aizņem 35% no kopējā enerģijas patēriņa valstī. Biodegviela ir vēl viens zaļās enerģijas veids, kam nākotnē būs nenoliedzami būtiska vieta Latvijas energosektorā. Pašlaik valdības lielais izaicinājums ir izveidot politiku tā, lai valstī ražotā biodegviela te paliktu ilgtermiņā.

Ar energostratēģiju 2030.gadam Latvijai vēl joprojām nekas nav sanācis. Divu tās tapšanas gadu laikā tajā ir bijuši skaļi vārdi, postsociālisms un plašs neatjaunojamo energoresursu iniciatīvu klāsts: ogļu elektrostacija, šķidrās gāzes terminālis, atomstacija. Vienmēr ir bijis un palicis liels dabas gāzes īpatsvars, un minimāli pievērsta uzmanība atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai.

Viss liecina, ka valdībai un visiem mums kopā ir jāpārceļas uz zaļās enerģijas nedrošo plostu un kopīgiem spēkiem tas jāiestūrē mierīgā ostā, apsteidzot devīto vilni.

Dagnija Blumberga ir habilitēta inženierzinātņu doktore, Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore.

Komentāri (23)

Džoanna 27.10.2012. 12.01

Mūsu valstī darbojas gāzes lobijs un vairuma sabiedrības nevēlēšanās domāt, jo tam ir vajadzīga piepūle- apgūt zināšanas . Mēs runājam par atjaunojamiem resursiem un tai pašā laikā ierosinam PVN samazināšanu siltumam no dabas gāzes uz 5%. Vai tā nav divkosīga rīcība no Saeimas pārstāvjiem un sabiedrības ?
Kāpēc mēs esam viena no trijām ES valstīm, kur l/s izcelsmes pārtikai ir 21% PVN salīdzinājumam ar 5-12% 24 ES valstīs. Mājoklim iedzīvotājs tērē 1/3 savu ienākumu un pārtikai tāpat 1/3. Tāpēc ierosinu PVN samazināt pārtikai uz 5%, nevis apkurei. No apkures PVN samazinājuma iegūst gāzinieki, apkurinātāji un tikai daļa sabiedrības. Tajā pašā laikā no pārtikas iegūst absolūti visa sabiedrība + lauku uzņēmēji.

+1
0
Atbildēt

0

… [Trackback]

[…] Here you will find 93015 additional Info on that Topic: ir.lv/2012/10/23/vai-zalo-energiju-latvija-aizskalos-devitais-vilnis/ […]

0
0
Atbildēt

0

ww88.com 25.10.2019. 02.07

… [Trackback]

[…] Read More Info here on that Topic: ir.lv/2012/10/23/vai-zalo-energiju-latvija-aizskalos-devitais-vilnis/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu