Bijušais “Rīgas namu” vadītājs Kārlis Kavacs Teātra Observatorijai savulaik solīja – jūs būsiet miskastē
Dīvainas lietas sāk notikt, ja sadarbības partneris ir tāds cienījams pašvaldības uzņēmums kā SIA „Rīgas nami”, kas pēc Kultūras aģentūras likvidācijas pārņēmusi arī kultūras dzīves organizāciju Rīgā un bieži vien radio ēterā krievu valodā kā pateicība sponsoram dzirdams sauklis: „S nami – Rīgas nami”.
Teātra Observatorijai ir tas gods būt šī pašvaldības uzņēmuma partnerim, ar kuru 2010.gadā tika noslēgts ilgtermiņa līgums par sadarbību, un teātris savā labticībā un paļāvībā uz Rīgas pašvaldību kā stabilu partneri ieguldīja Rīgas domes telpās, Kongresu nama Jaunās zāles rekonstrukcijā, kas iepriekš bija maz pieprasīta balta konferenču zāle ar stikla jumtu. Tā tika pārbūvēta kā mūsdienīgs teātra spēles laukums „Back Box”, ieguldot gandrīz visus privātā sponsora līdzekļus ap Ls 60 000.
Pēc jaunajās telpās pavadītas nepilnas sezonas 2011.gada pavasarī teātrim aptuveni divarpus mēnešu laikā izveidojās komunālo maksājumu parāds un Teātra Observatorijas direktors Gints Celmiņš tika atbrīvots no amata.
Jaunā teātra valde lūdza toreizējam SIA „Rīgas nami” valdes priekšsēdētājam Kārlim Kavacam atļauju turpināt darbu un atmaksāt aptuveni Ls 5000 lielo parādu pēc saskaņota atmaksas grafika līdz apkures sezonas sākumam, tomēr SIA „Rīgas nami” paziņoja plašsaziņas līdzekļiem, ka līgums ar Teātra Observatoriju tiek lauzts un telpas jāatbrīvo. Teātrim Jaunajā zālē bija liegta izrāžu plānošana un turpmākā darbība, aizliegta arī biļešu tirdzniecība. Telpas tika aizzīmogotas, komunikācijas – atslēgtas.
Teātra Observatorijas lūgums ļaut teātrim strādāt un atmaksāt parāda summu netika uzklausīts. Mediju telpā izskanējis viedoklis, ka teātris ir ļaunprātīgs nemaksātājs, taču Teātra Observatorija jau trīs reizes ir piedāvājusi visu summu parāda dzēšanai. Sākot ar 2012.gada 13.janvāri, lai segtu parādu, šī summa ar naudas glabājuma aktu ilgstoši atradās notāra kontā. Tas bija viena no Teātra Observatorijas sadarbības partnera aizdevums, kuru atdot teātris varētu, tikai spēlējot izrādes.
Vienīgais nosacījums un lūgums SIA „Rīgas nami” valdei bija atļaut teātrim turpināt strādāt Jaunajā zālē vismaz vēl vienu sezonu. Turpināt strādāt telpās, kas bija kļuvušas par teātra mājām.
Tomēr SIA „Rīgas nami” atteicās no naudas pieņemšanas, liedza teātrim spēlēt un turpināja virzīt tiesvedības procesu, kas tagad jau SIA „Rīgas nami” ir izmaksājis vairāk nekā Teātra Observatorijas parāda lielums.
Tas liecina, ka parāda summas atgūšanā SIA „Rīgas nami” un vicemērs Andris Ameriks (GKR) kā SIA „Rīgas nami” kapitāla daļu turētājs nav ieinteresēts. Toties mērķtiecīgi cīnās par teātra iznīcināšanu un izlikšanu uz ielas. Kā teica Kārlis Kavacs: „Nē, ne uz ielas. Ne uz ielas, bet miskastē.”
Tas nozīmē miskastē izmest arī Kultūras ministrijas budžeta līdzekļus, par kuriem Teātra Observatorija tika izveidota kā profesionāls repertuāra teātris. Miskastē izmest vairāk nekā desmit Teātra Observatorijas repertuārā esošas izrādes un mākslinieku, aktieru, scenogrāfu ieguldīto darbu.
Teātra Observatorija ir vienīgais profesionālais teātris, kuram 2009.gadā dotācija tika nevis samazināta, bet gan atņemta pilnībā. Teātra ienākumus veido tikai biļešu tirdzniecība, un Jaunā zāle teātrim ir vitāli nepieciešama, lai izdzīvotu un iestudētu jaunas izrādes. Teātri iznīcināt ir ļoti viegli, daudz grūtāk to ir izveidot un radīt.
Teātra ieguldījums Rīgas domes telpu renovācijā ir desmitkārt lielāks par utilitāro ieganstu – komunālo maksājumu parāda summu, kura dēļ teātrim jāatbrīvo telpas. Kurš te kuram ir parādā pēc būtības? Rīgas dome ciniski piesavinās teātra investīcijas. Netiek uzklausīti nekādi argumenti.
Vicemērs Andris Ameriks kā SIA „Rīgas nami” kapitāla daļu turētājs kopš 2011.gada pavasara nav atradis laiku sarunai ar Teātra Observatorijas pārstāvjiem un no neaizsniedzamiem augstumiem sniedz pavēles SIA „Rīgas nami”valdei.
Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) glābj divus kaķus un izliekas neredzam, ka teātris Rīgas centrā kļūst par bezpajumtnieku.
Mēs dzirdam skaistus vārdus par cilvēku piesaisti valstij, par integrāciju, diemžēl tie ir tikai vārdi, kas nesaskan ar darbiem. Neticami, ka Rīgas domes amatpersonu brutālā cīņa pret mazu profesionālu teātri, kas strādā bez dotācijas, ir iespējama Rīgā – pilsētā, kas 2014.gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Komentāri (29)