Vēsture kā ceļojošais cirks • IR.lv

Vēsture kā ceļojošais cirks

5

Aivara Kļavja romānā Latvijas vēsture ir izrāde, kurā piedalās katrs un visu iesaistīto lomas ir cieši saistītas

Rakstnieka Aivara Kļavja romānu cikla Viņpus vārtiem noslēdzošais darbs Ceļojošā cirka gūstekņi patīkami pārsteidza gan ar autora pietāti pret vēsturi, gan ar savdabīgo, bet tajā pašā laikā ļoti interesanto un saistošo stāstu par pagātni. Akceptējot lūgumu par romānu izteikties «kā vēsturniekam», protams, varētu sākt diskusijas par to, vai darbā ir korekti izmantoti vēstures fakti, vai nav anahronismu, kā autors ir izpratis to laiku, kurš mums atklājas, atverot grāmatu. Tomēr tā būtu matu skaldīšana, jo, kā pats autors atzīmē, nevajag aizmirst, ka tas ir romāns, kurā «līdztekus faktiem ir jārēķinās ar autora fantāziju, pieņēmumiem un versijām».

Vācu vēsturnieks Reinharts Kozeleks savulaik atzīmēja, ka vēsturiskums sabiedrībai kalpo gan kā uzkrātās vēstures «pieredzes telpa», gan kā «ilgu horizonts», kurā tā projicē savas nākotnes cerības. Tādēļ katrā laikmetā dominē savs skatījums uz vēsturi, tās uzdevumiem un virzību, jo vēsturiskais laiks veidojas spriedzes rezultātā starp pieredzi un ilgām. Šī koncepcija ļāva franču vēsturniekam Fransuā Artogam izvirzīt hipotēzi par t.s. vēsturiskuma režīmiem. Līdz 18.gadsimtam sabiedrība vadījusies pēc Hērodota slavenā izteiciena «vēsture ir dzīves skolotāja», proti, ļaudis centās atdarināt, lielākoties neveik-smīgi, pagātnes varoņus un procesus. Apgaismība un Franču revolūcija radīja pamatus futūristiskajai, progresīvajai izpratnei, kur vēsture tika skatīta no iedomātās, «gaišās» nākotnes perspektīvas. 

Savukārt šodien saskaņā ar Artoga teoriju mēs dzīvojam t.s. prezentisma laikmetā, kura raksturīgākā iezīme ir hronoloģiskā dezorientācija, kad tagadne spēj radīt tādu pagātnes pieredzes telpu un ilgu horizontus, kāda tai ir vajadzīga. Hronoloģiski sakārtotās vēstures vietā nāk laikā izkaisītas vēsturiskās atmiņu vietas un personas, savukārt šķiru, politisko elišu vietā vēstures uzmanības centrā nonāk šo notikumu liecinieki.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu