Valsts negrasās neko kompensēt Latvijas komersantam, fotoradarus atpirks tikai no Vācijas komersanta

Ja izdosies noslēgt līgumu ar Vācijas komersantu “V-Traffic” par fotoradaru atpirkšanu, tie kādam būs arī jāapkalpo. Iecerēts, ka fotoradaru saimniecisko darbību veiks Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra, par kuras darbiniekiem, visticamāk, varētu kļūt daļa “V-Traffic” (pirms tam – “Vitronic Baltica un partneri”) darbinieku, kuriem ir atbilstošs sertifikāts un izieta apmācība, ziņo LETA.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane teica, ka Valsts policija nenodarbosies ar fotoradaru apkalpošanu, tādēļ būs jādibina atsevišķa nodaļa Nodrošinājuma aģentūrā. Tā kā pašreizējie fotoradaru apkalpotāji ir speciāli apmācīti veikt savus pienākumus, viņiem tiks piedāvāts darbs. Pretējā gadījumā, ja fotoradarus apkalpotu cilvēki bez zināšanām un pieredzes, dienas beigās būtu apkopotas ap 1000 miglainu, nekam nederīgu fotogrāfiju.

Amatpersona arī atzina, ka Latvijas “V-Traffic” ir sevi diskreditējis gan sabiedrības, gan IeM acīs, tādēļ līgums tiks slēgts tikai un vienīgi ar Vācijas kompāniju, kurai arī pieder mērierīces, jo Latvijas komersants tās vēl nav izpircis. Daļa šo mērierīču esot arī apķīlātas “Latvijas krājbankas” kraha laikā, un to liktenis vēl nav zināms.

Pētersone-Godmane deputātiem arī atzīmēja, ka valsts negrasās neko kompensēt Latvijas komersantam, bet pirkt mērierīces tikai un vienīgi no Vācijas partnera.

Šonedēļ Valsts policija cer parakstīt vienošanos ar “V-Traffic” par fotoradaru darbības atjaunošanu uz laiku, kamēr tiek izlemts par to pārpirkšanu. Valdības mandāts šim pagaidu vienošanās darbības termiņam ir ne vēlāk kā līdz šā gada decembrim.

Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) brīdināja, ka komisija raudzīsies, lai valsts nemētājas ar nodokļu maksātāju naudu, pārpērkot ātruma mērierīces.

Kā ziņots, 28.septembrī līgums, kas tika noslēgts starp VP un komersantu “V-Traffic” (pirms tam – “Vitronic Baltica un partneri”), ir izbeigts. Tas nozīmē, ka komersanta radari joprojām var atrasties uz ceļiem, taču VP par to fiksētajiem pārkāpumiem administratīvā pārkāpuma protokolus nenoformē. Šīs nedēļas sākumā fotoradariem bija jāatsāk darboties saskaņā ar pagaidu vienošanos, taču tā joprojām nav noslēgta.

IeM divu mēnešu laikā vērtēs iespēju atpirkt no Vācijas ražotāja ne vairāk kā 57 radarus, kas patlaban jau darbojas uz Latvijas ceļiem. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) ir izteicies, ka tas valstij izmaksās ne vairāk nekā piecus miljonus latu.

Loskutovs par fotoradaru projektu: Valsts ir smalki piečakarēta

Valsts ir smalki piečakarēta, tā trešdien Saeimas komisijā, kur tika runāts par fotoradaru projektu, sacīja tās loceklis Aleksejs Loskutovs (Vienotība). Deputāts ar vairākiem jautājumiem vērsās pie Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres Ilze Pētersones-Godmanes, lūdzot skaidrot, kāpēc projekts ir izgāzies, kurš par to uzņemsies atbildību, kāpēc patlaban bez konkursa ministrija plāno atpirkt fotoradarus.

Loskutovs uzskata, ka “fotoradari nav reanimācijas iekārta”, un bez šādām ierīcēm Latvijā dzīvots pēdējos 20 gadus. Deputāts atzina, ka viņu nepārliecinot argumenti, ka nepieciešama fotoradaru darbības nepārtrauktība, ziņo LETA.

IeM amatpersona, noklausoties deputāta sašutuma pilno sacīto, teica “Ja jūs personīgi uzņematies atbildību par bojā gājušajiem, tad…”. Pētersones-Godmanes iesākto pārtrauca kāds cits deputāts.

Ministrijas pārstāve komisijā pavēstīja, ka gada laikā, kopš darbojas fotoradari, Rīgas reģionā vien par 9% ir samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits. Savukārt pēdējo trīs dienu laikā, kad pārtraukta fotoradaru darbība, Pētersones-Godmanes novērojumi liecinot, ka uz Jūrmalas šosejas braukšanas ātrums ir krasi palielinājies, “pa trešo joslu visi lido”.

Komisijā, runājot par fotoradaru projektu, valdīja visai saspringta gaisotne.