Francijas ministrs: Eirozonā jārada stabilitāte

Intervija ar Francijas Eiropas lietu ministru Bernāru Kaznēvu

Šajā pavasarī sociālistu partijas pārstāvis Fransuā Olands uzvarēja Francijas prezidenta vēlēšanās, solot likt uzsvaru nevis uz taupības, bet gan uz izaugsmes politiku. Daudzi vērotāji nepacietīgi gaidīja, vai izmaiņas politiskajā virzienā vienā no Eiropas Savienības lielākajām un svarīgākajām valstīm nozīmēs arī izmaiņas ES pieejai kopējās valūtas krīzes risināšanā. Jaunās, Olanda izveidotās, valdības Eiropas lietu ministrs Bernārs Kaznēvs (Bernard Cazeneuve) pagājušajā nedēļas nogalē viesojās Rīgā, un viņu par šiem un citiem jautājumiem iztaujāja „Ir” komentētājs Pauls Raudseps.

Nesenā konferencē Eiropas komisijas Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns teica, ka iestāšanās eirozonā ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums. Pamatoti vai ne, bet Latvijā ir cilvēki, kuri uzskata, ka Francijai varētu būt šaubas par Latvijas uzņemšanu eirozonā. Ja Latvija izpildīs Māstrihtas kritērijus, vai Francija atbalstīs Latvijas uzņemšanu eirozonā?

Mēs šim jautājumam pieskārāmies tikšanās laikā ar ārlietu ministru un premjerministru. Šī procedūra ir ļoti strikti noteikta. Ir jārespektē visi konverģences un Eiropas pamatlīguma kritēriji. Eirogrupa piedāvā iestāties eirozonā, bet pēc tam daudzās Eiropas institūcijās ir vesela apstiprināšanas procedūra. Jau norādījām, cik ļoti Francija novērtē visas pūles, kuras Latvija ir ieguldījusi, lai atjaunotu ekonomisko izaugsmi. Mēs zinām, ka Latvijai ir starp augstākajiem izaugsmes rādītājiem. Vēlamies uzsvērt, ka procedūras ir ļoti striktas, bet vēlamies arī, lai kritēriji tiktu piemēroti caurspīdīgā veidā, pārskatāmi un taisnīgi. Šajā apstiprināšanas procedūrā Francijas būs par taisnīgu šo principu piemērošanu.

Ņemot vērā eirozonas iekšējās problēmas, vai patlaban tās interesēs ir paplašināties?

Mums eirozonā ir jārada stabilitāte. Mēs smagi strādājam, lai sasniegtu šo mērķi. Tajā pašā laikā, valstīm, kuras grib integrēties eirozonā, ir jāizdara savi darbi, lai varētu parādīt, ka ir izpildījušas visus kritērijus. Tāda ir situācija. Mēs darām, ko varam, lai pārvarētu eirozonas krīzi. Jūsu valsts dara to, kas tai jādara, lai varētu izpildīt kritērijus.

Vai eirozonas stabilitāte ir priekšnoteikums jaunu valstu uzņemšanai?

Nē. Tas būs vienkārši, ja mēs spēsim radīt pareizos apstākļus gan eirozonā, gan jūsu valstī, bet tas nav priekšnoteikums.

Grieķijas valdības vadītājs Samaras ir teicis, ka viņa valstij būsu nepieciešams vairāk laika, lai izpildītu aizdevumu programmas noteikumus. Daži aprēķini liecina, ka deficīta samazināšanas atlikšana varētu nozīmēt, ka Grieķijai ir vajadzīgi vismaz vēl 20 miljardi eiro. Vai Francija atbalstītu tādu pagarinājumu?

Notiek process. Troika [Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda delegācija, kura pārrauga aizdevuma noteikumu izpildi] strādā, Grieķija skaidro, kāds ir stāvoklis valstī. Pēc tam notiek diskusijas Eiropas iekšienē un starp troikā pārstāvētajām institūcijām, lai atrastu labus risinājumus. Mēs esam teikuši, ka vēlamies saglabāt eirozonas vienotību un vēlamies, lai Grieķija paliek eirozonā. Lai tas notiktu, prasām pierādījumus, ka Grieķija ir spējīga respektēt visus noteikumus. Tāpēc mēs gaidām troikas ziņojumu. Pēc tā saņemšanas mums notiks diskusija un pieņemsim lēmumu. Atrodamies ļoti precīzā mehānismā.

Tomēr, vai Francija būtu gatava… 

Jūs jau dzirdējāt manu atbildi. Kad es atbildu uz jūsu jautājumu, jums ir vēl viens jautājums, bet tas ir tas pats. Jūs gribat, lai es jums pasaku lietas, kuras negribu teikt. Jūs esat saņēmis manu atbildi.

Tomēr, vai ir iespējams, ka, lai saglabātu eirozonas vienotību, eirozonas valstīm būs jādod Grieķijai papildus nauda?

Mums ir programma ar zināmu valstu skaitu. Lai virzītos uz priekšu, mums ir jāsaņem troikas ziņojums, lai redzētu, vai Grieķija spēj respektēt saistības, kuras tā ir uzņēmusies. Tā bija mana iepriekšējā atbilde, tā ir arī mana jaunā atbilde.

Daudzi cilvēki uzskata, ka eirozonas saglabāšanai ir nepieciešama lielāka Eiropas politiskā integrācija. Pagājušajā trešdienā Eiropas Komisijas prezidents Barrozu izteicās, ka jāveido federāla Eiropa un ka ir nepieciešams sasaukt jaunu konventu jauna Eiropas līguma izstrādāšanai. Vai Francija to atbalsta?

Mūsu nostāja ir ļoti skaidra. Jau pastāv līgums. Tas ir jauns līgums, kurš stājās spēkā tikai pirms astoņpadsmit mēnešiem. Mēs esam saskārušies ar zināmu skaitu ārkārtas situāciju, un, ja nespēsim tikt galā ar visām šīm situācijām, tad nepārvarēsim krīzi. Taču ir iespējams pārvarēt šīs ārkārtas situācijas esošā līguma ietvaros. Mums gribētos vispirms izpildīt visus pagājušā jūnijā [ES valstu vadītāju galotņu tikšanās laikā] pieņemtos lēmums. Mēs priecājamies par Eiropas Centrālās bankas lēmumu aizstāvēt kopējo valūtu [6.septembrī izsakot gatavību pirkt krīzēs nonākušo valstu parādzīmes neierobežotā daudzumā, ja tās uzņemas saistības konsolidēt budžetu un reformēt ekonomiku – red.]. Mēs esam pārliecināti, ka ir iespējams virzīties uz priekšu esošā līguma ietvaros.

Vai Francija atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu noteikt, ka Eiropas Centrālā banka būtu atbildīga par pilnīgi visu eirozonas banku pārraudzību?

Protams.

Vai atbalsta arī kopēju depozītu apdrošināšanas sistēmu?

Protams, kā arī kopēju banku restrukturizācijas mehānismu. Mēs vēlamies, lai tiktu izveidota banku savienība.

Taču Vācija to neatbalsta, vismaz ne formā, kādu to likusi priekšā Komisija.

Dažkārt ir lietas, par kurām mēs diskutējam. Mēs atradīsim atbildes uz šiem tehniskajiem jautājumiem.

Francijai būs būtiski jākonsolidē budžets, lai panāktu deficītu, kas ir zem 3% no IKP. Kā to var izdarīt, vienlaikus veicinot izaugsmi, par kuru priekšvēlēšanu kampaņā runāja prezidents Olands?

Ja mēs to nedarīsim, mums nāktos maksāt vairāk par valsts aizņemšanos. Tā būtu milzīga problēma, ja vēlamies izaugsmi. Taču, lai būtu izaugsme, mums ir jāorganizē Eiropas iniciatīvas stratēģiskiem ieguldījumiem. To mēs esam sākuši darīt ar Vienošanos par izaugsmi. Mums ir jāiet tālāk ar ES daudzgadu budžetu. Tas ir iespējams, sevišķi, ja mums izdosies piesaistīt resursus ES kopējam budžetam. Mums ir arī jāorganizē industriālā politika Eiropā. Eiropa nav mājas bez durvīm. Globalizācijas apstākļos mūsdienās ir nepieciešama savstarpējs līdzsvars, ja vēlamies labu izaugsmi sociālajā jomā un vides jautājumos.

Ir arī jāveicina konkurētspēja, inovācijas mūsu uzņēmumos, finansēšana caur jaunu investīciju banku. Ir jārunā arī par to, cik maksā darbaspēks, un Francijas prezidents nesen skaidroja, ka viņš grib par šo jautājumi iesaistīties diskusijā ar arodbiedrībām. Tātad mēs neuzskatām, ka ir vajadzīga tikai budžeta disciplīna. Mēs ļoti labi saprotam, ka nav iespējams pārvarēt krīzi bez disciplīnas, bet mēs to vēlamies kopā ar izaugsmi.

Viens no līdzekļiem izaugsmes veicināšanai ir ES struktūrfondi. Kā runas par to izmantošanu attiecas uz nākamo ES budžeta plānošanas periodu? Kā jūs noteikti zināt, Latvija ir ļoti norūpējusies, ka struktūrfondu apjoms šiem gadiem varētu tikt samazināts. Vai Francija atbalsta nostāju, ka struktūrfondu apjomu nevajag samazināt, lai veicinātu izaugsmi?

Kohēzijas politikas un struktūrfondu jautājums ir stratēģisks jautājums. Mēs saduramies ar problēmu. Nav iespējams panākt izaugsmi, ja nav attiecīgais budžeta izdevumu līmenis. Taču mēs nespējam piekrist Komisijas priekšlikumam par ES budžetu, ja vēlamies piekrist Komisijas priekšlikumiem par mūsu budžetu [un deficīta samazināšanu]. Tāpēc ir ļoti svarīgi atrast labu līdzsvaru starp šiem diviem mērķiem. Mēs atradīsim šo labo līdzsvaru. Izdevumu apjoms būs mazāks nekā prasa Komisija, tomēr labā līmenī, lai izdotos nodrošināt labus apstākļus izaugsmei. Protams, ir ļoti svarīgi, ja būs izdevumu līmenis zem tā, kuru likusi priekšā Komisija, lai būtu laba proporcija starp struktūrfondiem un tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. Par to mums notiek debates. Taču mēs esam par to, ka, cik vien tas ir iespējams, tiek saglabāti tiešmaksājumi. Tas nenozīmē, ka esam pret struktūrfondiem.

Mēs par visiem šiem jautājumiem runājām, arī tiekoties ar [Latvijas] ārlietu ministru, ar premjerministru, ar Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāju. Es esmu pārliecināts, ka spēsim atrast kompromisu ar labu budžetu, labu kohēzijas politiku, spēcīgu atbalstu lauksaimniecībai. Esmu optimistiski noskaņots.