Ko darīt ar strukturālo bezdarbu • IR.lv

Ko darīt ar strukturālo bezdarbu

5
Kaspars Kauliņš

 

Pēdējā laikā atsākušās diskusijas par tā saukto strukturālo bezdarbu Latvijā. Atšķirībā no cikliskā bezdarba, kas veidojas ekonomisko lejupslīžu un krīžu rezultātā, strukturālais bezdarbs rodas situācijā, kad pastāv neatbilstība starp darba tirgū pieprasītajām un pieejamajām zināšanām, prasmēm, pieredzi, arī situācijās, kad potenciālie darbinieki ar šādām kvalitātēm atrodas reģionos, kur nav attiecīgā piedāvājuma.

Strukturālais bezdarbs Latvijā lielā mērā izveidojās pagājušā gadsimta 90.gados, kad strauji sabruka padomju laika rūpniecība (gan lielās ražotnes Rīgā, gan mazās rajonu centros kopā ar visu saistīto infrastruktūru), kā arī kolhozu un padomju saimniecību lauksaimniecība. Cikliskā bezdarba risinājumi meklējami ekonomikas stimulēšanā un izaugsmē, taču strukturālā bezdarba mazināšanai nepieciešams ilgs laiks un mērķtiecīga valsts politika. Strukturālā bezdarba mazināšanai ir trīs galvenie izaicinājumi.

Pirmais ir saistīts ar bezdarbnieku pārkvalificēšanu. Šajā kontekstā Latvijā tiek tērēts daudz laika un resursu, tikai, manuprāt, trūkst fokusa. Lai to noteiktu, būtu skaidri jāapzina, kādas zināšanas, prasmes un pieredzi darba tirgus pieprasa šodien un kas šajā pieprasījumā mainīsies turpmāko 3-5 gadu laikā. Tad jāveic sistēmisks strukturālo bezdarbnieku kompetenču novērtējums, lai identificētu jomas, kurās pārkvalifikācija būtu visefektīvākā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu